Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka.
Valdība pirmdien vairāk nekā sešas reizes samazināja līdz gada beigām paredzēto finansējumu programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķim Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību. Valdība lēma no 3,293 miljoniem eiro uz 503 251 eiro samazināt līdz gada beigām sasniedzamo starpposma finanšu rādītāju. Finansējums gan mainīts tikai uz šo gadu.
Kā no mākslinieka kļūt par biologu jeb no citas puses par izglītību un viena pieaugušā ceļu līdz iespējai tikt pie bakalaura grāda nozarē, kura vidusskolā nav apgūta.
Latvijas seniori vēlas iesaistīties darba tirgū un būt noderīgi sabiedrībai, liecina Norvik Bankas veiktā aptauja. Puse senioru (52%), kas tūlīt būs sasnieguši pensionēšanās vecumu vai tikko ir sākuši saņemt pensiju, vēlētos iekļauties darba tirgū. Galvenā motivācija ir vēlme papildus nopelnīt (35%), kā arī būt cilvēkos un socializēties (19%). Zīmīgi, ka teju piektdaļa (19%) senioru vecumā pēc 60 gadiem jau šobrīd strādā algotu darbu un, protams, arī turpmāk vēlas būt aktīvi.
Pēdējā laikā Latvijā bieži tiek diskutēts par situāciju nodarbinātības jomā un par to – vajadzētu vai nevajadzētu plašāk atvērt darba tirgu viesstrādniekiem. Šīs diskusijas mudinājušas pievērst pastiprinātu uzmanību tam, kāda noskaņa valda darba vidē mūsu valstī.
Vairāk nekā trešā daļa jeb 32% jauniešu vecumā no 18 līdz 28 gadiem uzskata, ka nākamās darba vietas izvēlē būtiska ir iespēja strādāt modernā birojā, liecina IT un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzēja Evolution Latvia un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta veiktā aptauja. Savukārt 44% no visiem respondentiem sagaida, ka darba vietā tiks nodrošināt arī sporta zāle, kafejnīca un bibliotēka, portālam Diena.lv pavēstīja Evolution Latvia pārstāvji.
Latvijā vien neliela daļa cilvēku ar invaliditāti ir nodarbināti. Lai gan atbildīgās iestādes un darba devēji meklē un piedāvā dažādus risinājumus, situācija kopumā ir slikta, uzskata Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento vadītāja Gunta Anča. Darba devēji kā galveno šķērsli min likuma normas, kas viņiem ierobežo iespēju atlaist cilvēkus ar invaliditāti. Vienlaikus nav pārliecības, ka šo normu atcelšana situāciju mainītu.
Portāls Diena.lv sadarbībā ar LMT Viedtelevīziju piedāvā trešdien, 21. martā no plkst. 11 tiešraidē vērot semināru jauniešiem Digitālās prasmes nākotnes digitālajam darbam.
Ministru kabinets šodien atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas ārvalstu pētniekiem paredz piešķirt neierobežotu piekļuvi Latvijas darba tirgum, tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus augstas kvalifikācijas ārzemnieku piesaistei.
Nākamnedēļ, 22.martā, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija Sustento rīko diskusiju Vai cilvēki ar invaliditāti ir vajadzīgi Latvijas darba tirgum?, aģentūru LETA informēja organizācijas pārstāve Irīna Meļņika.
Viens no bieži izskanējušiem darba devēju iebildumiem pret jaunajiem darbiniekiem, kas tikko nākuši no skolas vai universitātes sola, saistās ar pastāvošo vājo saikni starp izglītību un reālajām profesionālajām iemaņām — darba devējam jāķeras pie jauno profesionāļu audzināšanas no nulles punkta. Ir nozares, kurās to pieņem ar sapratni un ir priecīgi par katru jaunieti, kurš izrāda interesei nozarē strādāt, piemēram, IT vai inženiertehniskajā, — tās visbiežāk ir profesionālās jomas, kurās ir jūtams darbinieku iztrūkums.
Ministru kabinets otrdien atlika lemšanu par kvalificēta darbaspēka piesaisti no ārzemēm atsevišķās jomās, ņemot vērā, ka vēl nepieciešamas diskusijas par atsevišķām sarakstā esošajām profesijām. Minētie jautājumi tiks pārrunāti tad, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) atgriezīsies no vizītes Korejā.
