Maijā meži smaržo citādi. Starp mitrajām lapām un jaunajiem zaļumiem parādās lakši – savvaļas ķiploki, kas pēdējā desmitgadē kļuvuši par īstu pavasara gastronomijas simbolu. Tie sastopami restorānu ēdienkartēs, zemnieku tirgos un arvien biežāk arī piemājas dārzos. Lakši ir vieni no pirmajiem koši zaļajiem augiem pēc ziemas, turklāt tie apvieno svaigumu, vieglu asumu un ļoti plašas izmantošanas iespējas virtuvē.
Maija otrajā svētdienā svinama Mātes diena, tāpēc nolēmu, ka viss burvīgais maijmēnesis varētu tapt veltīts māmiņām un sentimentam – lai garšo kā pie mammas! Protams, receptes un garšas būs diezgan subjektīvas, tomēr gan jau kāds ēdiens no piedāvātajiem arī jums šķitīs pazīstams un mīļš.
Fokača (focaccia) ir viens no tiem ēdieniem, kas pierāda – ģeniālais slēpjas vienkāršībā. Šī plakanā, mīkstā maize ar kraukšķīgu garoziņu un bagātīgu olīveļļas aromātu ir kļuvusi par neatņemamu daļu ne tikai itāļu virtuvē, bet arī globālajā gastronomijā.