Tuvojoties aukstākajam gadalaikam, rudās lapsas uzaudzējušas biezu, zīdainu kažoku un kuplu asti, ar ko sildīt kājas. Līgatnes dabas taku teritorijā lapsas nudien var dižoties ar savu ietērpu, tāpēc aicināts ikkatrs tās apbrīnot.
Kalnciema kvartāla kafejnīcas – vīna studijas rudenīgo dzeltenzaļgano un brūno toņu mistrojums saplūst kopā ar Unas Meibergas sūnu krāsas tērpu un viņas ungāru vižlas sarkanrudo apmatojumu. Una iepazīstina: "Mana Amī, tas nozīmē draugs (franču val.)". Te man rodas problēma – kā sunītes vārds skanēs gramatiskajos locījumos? Ar Unu vienojamies, ka, lai ko arī teiktu valodas speciālisti, vārds locīšanai nepadodas, un sanāk, ka arī vārda ziņā Amī (ar uzsvaru uz pēdējā burta) ir īpaša.
Ar bijušo Rīgas Autoelektroaparātu
rūpnīcas gravieri, tagad pensionāru Haraldu Tempelmani un viņa
rudo kaķeni Minnu tiekamies Lielajos kapos, kuru teritorija atrodas
līdzās Haralda dzīvesvietai. Šeit abi veic spirdzinošas rīta
pastaigas. Kaķenes saimnieks mani brīdina – pēc nesenā "satiksmes negadījuma" Minna neesot labā noskaņojumā, viņu
labāk neglaudīt.
Ar Taņu tiekamies viņas mazajā istabiņā stipri noplukušā divstāvu mājā Vecmīlgrāvī. Nolicis galvu uz saimnieces kājām, mūsu sarunā piedalās melns labradors Arčijs. Taņa savus piecdesmit divus dzīves gadus iedala divos posmos - tajā, kas bija pirms Arčija, un tagad - četrus gadus kopā ar suni. Tikpat labi tos varētu nosaukt par garo melno nakti un nonākšanu gaismā.
Paziņa, kopš aizgājusi pensijā, jau gadus sešus dzīvo dārza mājiņā Pabažos un katru rudeni vēro vienu un to pašu ainu - vasarniekiem aizbraucot, apkārtnē sarodas pamesti mājdzīvnieki. Ticiet vai ne - ne tikai kaķi un suņi.
Ikviena suņa saimnieka sapnis ir labi audzināts, paklausīgs un gudrs suns, ar kuru patīkami baudīt gan ikdienas dzīvi, gan kopā doties sabiedrībā. Sapni nav grūti realizēt, ja kopš suņa bērnības ieguldīsiet viņa audzināšanā un apmācībā laiku, pacietību, sapratni un mīlestību.
Eiropas Savienība (ES) gaidāmajā ANO Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām dalībnieku 17.konferencē (CITES CoP17) grasās ierosināt stingrākus starptautiskos pasākumus pret savvaļas sugu nelegālu tirdzniecību.
Jau kādu laiku ir
sajūta, ka cilvēku, žurnālistu un televīzijas apjūsmotā
Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola devusies dziļdziļos
mežos, jo no viņas ne ziņas. Kā Velga dzīvo šobaltdien, kas
notiek Līgatnes dabas takās? Telefona klausulē Velgas balss skan
moži – viss notiek, brauc ciemos! Es nopriecājos – Velga ir
smaidīga, enerģiska. Vispirms dodamies pie aļņa Freda, kas Velgas
radošajā biogrāfijā iegājis ar apzīmējumu "mans pēdējais
izauklētais bērns".
Manai kaķenei ir 15 gadu. Jau otru reizi mēneša laikā novēroju dīvainas lēkmes - kaķene izkrita no guļvietas, sāka raustīties konvulsijās, it kā viņai elektrību laistu cauri. Par laimi, abas reizes biju klāt. Saņēmu viņu rokās, glāstīju. Nomierinājās. Pēc tam it kā neapjauta, kur nokļuvusi. Taču jau pēc stundas viņa uzvedās pilnīgi adekvāti, it kā nekas nebūtu bijis. Kā notikušo izskaidrot?