Publisko pieminekļu lieta mums galīgi nevedas. Tagad ir sanācis tā, ka daudzi kaitinošie ģīmji ir norauti, bet esam pārāk pliki un nevarīgi, lai uzliktu sev tīkamus tēlus
Mieru un dziedināšanu vislabāk šobrīd var izjust Latvijas muzejos un galerijās. Mūsu vizuālajā mākslā jau desmitgadēm ir izkopta apolitiskā tradīcija, un man šķiet – jo vairāk māju sprāgst mūsu ekrānos, jo dziļāka, klusāka un neitrālāka mūsu māksla top
Decembris ir atļauto tizlību laiks. Drīkst staigāt stulbos džemperos, kādi nebūtu iedomājami patriotu mēnesī, tuvāk Jaungadam ikdienā var sākt valkāt kreppapīra cepurītes – tāpat darba eglītes ir viena pēc otras. Decembris ir arī mākslīgo bārdu laiks
Ir viena lieta, kas nebeidz iepriecināt rudens drēgnumā, – tie ir sarkanbaltsarkanie ēdieni. Kā tik mums nav! Kulinārajā ziņā ar karogu mums noteikti ir paveicies
Pirms kāda laika pie manis ciemos atnāca kaimiņš, lai parunātu par sadzīviskām lietām. Sarunas nobeigumā, mazliet ieklausījies no dzīvokļa nākošajās skaņās, viņš bažīgi apvaicājās: "Klau, tev kaut kas ar radiatoriem nav kārtībā? Tur tāda kā svilpšana nāk no atgaisotājiem…"
Jo tīrāka ir pilsēta, jo mazāk drazu, smaku, saņurcītu papīru un nepareizi ģērbtu cilvēku, jo lielāka ir varbūtība, ka kultūras dzīve šai vietai met līkumu