Krievijas iebrukums Ukrainā novedis pie atteikšanās no tradicionāli
neitrālā noskaņojuma Somijā un Zviedrijā, un nu jau kādu laiku tiek
runāts par abu šo valstu pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei. Kādi
faktori stimulē šādu izvēli, un kādas plašāka mēroga sekas šādam solim
varētu būt?
Somija un Zviedrija, ja šīs valstis nolems lūgt uzņemt tās NATO, par alianses dalībvalstīm varētu kļūt ātri, ceturtdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Zviedrijas valdībai cenšoties paātrināt lēmuma pieņemšanu NATO jautājumā, ziņojums par valsts drošības jautājumiem, kurā cita starpā būs izvērtēta iespējamā pievienošanās aliansei, tiks publicēts agrāk nekā sākotnēji plānots, ceturtdien paziņojusi Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde.
Ja Somija un Zviedrija pievienosies NATO, Maskavai būs vairāk "oficiāli reģistrētu pretinieku", ceturtdien paziņojis Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs.
Krievijas sākusi pārvietot smago bruņojumu, arī raķešu sistēmas, Somijas robežas virzienā jau dažas stundas pēc tam, kad Kremlis bija brīdinājis kaimiņvalsti, ka negatīvi vērtē tās iespējamo pievienošanos NATO.
Karš Ukrainā var turpināties ilgi, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav attiecies no nodoma kontrolēt visu Ukrainu, trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Patlaban Krievijas sāktais karš Ukrainā ir iegājis nākamajā fāzē, sociālajā tīklā Twitter norādījis Rīgā izvietotā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra Stratcom vadītājs Jānis Sārts.