Ēst veselīgāk, piemēram, samazinot piesātināto tauku,
sāls, cukura daudzumu uzturā, – tas, protams, ir katra cilvēka individuāls uzdevums.
Vieni to cenšas darīt vairāk,
citi mazāk, vēl daļa – nemaz.
Vienlaikus izskanējušas vairākas iniciatīvas, kurās tiek rosināts īstenot visaptverošākas
aktivitātes vai izmaiņas, lai
veikalos nopērkamā pārtika
kļūtu veselībai draudzīgāka
vai vismaz sekmētu patērētāju izpratni par to, kas ir un kas
nav veselīgs.
Pārtikas produktu cenas pasaulē šogad oktobrī pieaugušas trešo mēnesi pēc kārtas un sasniegušas augstāko līmeni kopš 2011.gada jūlija, ziņo ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).
Vairumam jeb 96% Latvijas iedzīvotāju, izvēloties pārtikas produktus, svarīgs kritērijs ir kvalitāte, secināts mazumtirgotāja SIA Rimi Latvia veiktajā aptaujā.
Latvijas pārtikas ražošanai ir senas un vērtīgas tradīcijas. Tomēr mēs dzīvojam šodien, 2021. gadā, un mūsu laiks prasa mūsdienīgas idejas. Ar produktiem, kuros apvienotas laika pārbaudi izturējušas tradīcijas un inovatīvi risinājumi, pasauli var pārsteigt arī neliels uzņēmums, bet tam vajadzīga oriģināla ideja, neatlaidīgs darbs, īstā komanda un, ko tur slēpt, arī īstais sadarbības partneris.
Ņemot vērā, ka ir paziņots par gāzes un elektrības cenu milzīgu kāpumu, plānoto darbaspēka izmaksu pieaugumu un citus apstākļus, nākas secināt, ka turpmāk sagaidām nevis mērens, bet gan salīdzinoši straujš un šokējošs pārtikas cenu pieaugums, prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Neskatoties uz Covid -19 satricinājumiem valstī jau vesela gada garumā, pārtikas cenas nav piedzīvojušas dramatiskas izmaiņas, bet turpmāk jārēķinās ar cenu pieaugumu, aģentūru LETA informēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) dati liecina, ka gaļas patēriņš globāli ir audzis kopš 1961. gada. Cilvēku kļūst vairāk, un arī viņu rocība aug, tāpēc gaļu var atļauties aizvien vairāk ļaužu. Taču 2019. gadā notika kas neticams – gaļas ražošanas apjomi un līdz ar to arī patēriņš nedaudz samazinājās. Un tāpat arī 2020. gadā.
Latvijas mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei pērn tērējušas 18,2% no kopējiem izdevumiem, kas ir augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat pirmdien publicētie dati.
Domājot par to, kā stimulēt savas valsts ekonomiku krīzes laikā, ļoti nozīmīga loma ir pircēju patriotismam attiecībā uz vietējo ražojumu iegādāšanos. Mūsu valstī šajā ziņā ir izteikts uzsvars uz pārtikas rūpniecības ražojumiem. Kā atzīst veikalnieki, mūsu valsts pārtika ir labas kvalitātes un pircēji to pērk labprāt. Taču vienlaikus arī valstij jācenšas stimulēt patērētāju izvēli ar pircēju maka biezuma pieaugumu, jo rezultātā ieguvēji būs ne tikai pircēji, kuri būs iegādājušies svaigus, veselīgus un vienlaikus lētākus pārtikas produktus, bet arī ražotāji un tirgotāji, kuri varēs tikt pie labākiem finanšu rādītājiem, un galu galā arī valsts ar kopējās labklājības pieaugumu un budžetā iekasētiem nodokļiem.
Valsts subsidēs algas Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo pārtikas ražošanas uzņēmumu strādājošajiem, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai.