Ausma Perons ir pseidonīms kādai profesionālai gleznotājai un arī dzejniecei. Šis ir viņas debijas krājums, kurā apvienoti pēdējo desmit gadu laikā tapušie dzejoļi.
Dažreiz ir tā, ka atlaidies savā lasāmvietā ar labu spriedzes romānu un pēc vairākām stundām, kad līdz tirpšanai ir novestas ne tikai rokas un mugura, bet arī galva, secini, ka laiks ir paskrējis, vakariņas tā arī nav paēstas, bet ķermenis ir tik noguris no lasīšanas, ka par aizmigšanu nevar ne domāt. Tad nu ir jādodas pastaigā, lai kaut cik izvēdinātu smadzenes pirms miega. Pirms miega? Nopietni? Drīzāk pirms otra lasīšanas raunda!
Lelde Jauja ir romānu Vīrs, bērni un pieci randiņi un Pārēšanās ābece autore. Viņas stāsti un lugas publicēti dažādos periodikas izdevumos, bet šoreiz viņa nāk pie sava lasītāja ar dramaturģiski pārdomātu stāstu krājumu, kurā autore aplūko pasauli no, manuprāt, vēlo trīsdesmit, četrdesmit, varbūt pašu agrāko piecdesmit gadu veco sieviešu skatpunkta.
Tikko aplūkojām Kristīnes Želves zibprozas krājumu Dzīve tevi salauzīs, un pati Kristīne intervijās ir izteikusies, ka viens no viņas iedvesmas avotiem ir Agota Kristofa – ungāru rakstniece, kas raksta franciski.
Lilijas Berzinskas bērnu romāns Ziloņu dārzs nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā Labākais Latvijas autora darbs bērniem. Izdevējs Dienas Grāmata.
Māra Runguļa bērnu garstāts Nekrietnais Alfrēds nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā Labākais Latvijas autora darbs bērniem. Izdevējs Liels un mazs.
Silvija Brice ar Alfrēda Dēblīna romāna Berlīne. Aleksandra laukums tulkojumu nominēta Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā Labākais tulkojums. Izdevējs Zvaigzne ABC.
Ineses Zanderes bērnu dzejas krājums Līze Analīze nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā Labākais Latvijas autora darbs bērniem. Izdevējs Liels un mazs.
Ivetai Ratinīkai ir 33 gadi, viņa ir studējusi literatūru Rēzeknes Augstskolā un doktorantūrā Latvijas Universitātē. Dzejas publikācijas un raksti par dzeju kopš 1998. gada atrodami laikrakstos Kultūras Forums, Diena, Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai un citur. Patlaban skolas bērniem Āgenskalna Valsts ģimnāzijā palīdz saprast literatūru un pasauli ap to.
Literatūras un grāmatniecības nozares pārstāvju tikšanās ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi 2. maijā mani atsvieda atpakaļ 1986. gadā, vidusskolas direktora kabinetā, kur mēs, bariņš skolēnu, tikām lamāti laukā no panckām par to, ka bijām apsējuši prievītes. Absolūta sarunas neiespējamība. Pilnīgs strupceļš. Labi, toreiz mēs bijām dumpīgi pusaudži, savukārt skolas direktors – sistēmas kalps. Tie laiki ir beigušies. It kā. Man likās neiespējami, ka kaut kas līdzīgs varētu notikt tagad, turklāt mēģinot veidot dialogu starp pieaugušiem cilvēkiem.
Mani sauc Anda. Ja to tā nevērīgi, mazliet nicīgi pārlaiž pār lūpu, izklausās pēc angliski pateikta "undo" — annda. Izdzēst pēdējo darbību, paiet soli atpakaļ, izlikties, ka kļūdas nemaz nav bijis. Superīgi, ja es varētu tādejādi realizēt savu vārdu, jo man ir neciešams paradums — vispirms darīt un tikai pēc tam domāt.