Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Māris Zanders

Nekur nav jāsteidzas(10)

Krievu filologs Sergejs Zenkins savas šogad iznākušās grāmatas ievadā raksta: "Ir lieta, kas man patīk feisbukā – iespēja vingrināties klusēšanā." Ņemot vērā, ka dažādu sociālo tīklu loma palielinās – gan komunikācijā starp indivīdiem, gan informatīvās vides veidošanā kopumā, Zenkina ieteiktais "vingrinājums" arī kļūst nozīmīgāks.

LVRTC vadītājs: Trūkst centralizācijas lemšanā(2)

"Latvijā platjoslas projekts dzīvo savu dzīvi, akadēmiskais tīkls – savu, bibliotēku tīkls – savu, bet visiem šiem projektiem rezultātā pietrūkst kritiskās masas. Katrs iet un prasa no budžeta naudu, bet, saliekot tos kopā, situācija būtu pavisam citāda," sarunā ar Māri Zanderu norāda Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānsi Bokta.

Resursa noplicināšana(12)

Dzīvnieku intelekta pētnieki apgalvo, ka astoņkāja ķermenī ir apmēram 500 miljoni neironu. Tas ir aptuveni tikpat, cik suņa ķermenī, tomēr astoņkāja specifika ir neironu izvietojums – tie lielākoties atrodas taustekļos, attiecīgi taustekļi var vārda tiešā nozīmē funkcionēt neatkarīgi no astoņkāja smadzenēm. Valdošā "zaļo zemnieku" savienība atgādina astoņkāji nevis tēlainā, bet burtiski bioloģiskā izpratnē. Ietekmes centri nereti darbojas neatkarīgi viens no otra.

Diagnoze varētu būt pat smagāka(15)

Raimonds Vējonis secinājis, ka "plaisa" starp politisko varu un sabiedrību palielinās. Jāpieņem, ka šīs ārkārtīgi oriģinālās domas autors pats sevi pie varas aprindām nepieskaita, attiecīgi uz viņu paša izteiktā diagnoze neattiecas. Gadās arī tā.

Saprast pašu teikto(6)

Pieļauju, maz būs tādu, kuri nepiekritīs apgalvojumam, ka aizvadītais bijis notikumiem ārkārtīgi (varbūt pat pārāk) bagāts gads. Vienlaicīgi subjektīvi liekas, ka, par spīti pretenzijām uz dziļdomīgumu, mešanos drudžainā analīzē a la "ko mēs nepamanījām?" un līdzīgiem intelektuāliem vingrinājumiem, virknei, ja tā var teikt, pozīciju mēs braucām un turpinām braukt pa virsu.

Eiropa sāk aizdomāties(11)

Mēneša sākumā Gētes institūts Briselē rīkoja diskusiju ciklu European Angst ("Angst" ir saturiski bagātīgs jēdziens filozofijā, ērtības labad lietosim tulkojumu "bailes", "mokas"). Vairums šādu pasākumu sirgst ar paradumu pulcēt tāpat līdzīgi domājošos (vairumā gadījumu t. s. liberāļus), kuri viens otram aplaudē. Briseles gadījumā atsvaidzinoša bija studentu iesaiste, kuri, izrādās, var būt domāšanā elastīgāki par intelektuāļiem – "zvaigznēm". Dažas tēzes, kas var noderēt arī domu apmaiņā Latvijā par pēdējā laikā iecienītajiem tematiem.

Stilam politikā ir nozīme. Latvijā tā pietrūkst(12)

Visparocīgāk būtu par Saeimas ceturtdienas plenārsēdi uzrakstīt kaut ko līdzīgu feļetonam, jo citējamu izteikumu parlamentārieši sagādāja daudz. Tomēr, ņemot vērā, cik nopietna tēma ir daudzus skarošās izmaiņas mikrouzņēmumu un sociālo iemaksu regulējumā, pareizāk būtu mēģināt vērtēt, kā politiķi šo delikāto jautājumu mācēja, kā mūsdienās saka, nokomunicēt. Teorētiski, ja ņem vērā lielas publikas daļas aizkaitinājumu, mēs varējām sagaidīt nopietnu gatavošanos debatēm. Nesagaidījām.

Dīvaina uzvara(10)

Pieļauju, ka vairums lasītāju vairs neatceras okupācijas perioda propagandas saukļus. Viens no tiem skanēja aptuveni tā: uzvarēsim pašreizējos sociālisma trūkumus ar vēl vairāk sociālisma. Ja apdomājas, lozungs skan, maigi sakot, noslēpumaini, – problēma tiek risināta (?), to pavairojot. Lai kā nu būtu, tas viss mazliet atgādina premjera mēģinājumus pēdējā brīdī koriģēt situāciju ar mikrouzņēmumu un sociālo iemaksu regulējumu – to darot par spīti viena koalīcijas partnera iebildumiem.

Jāprasa "galvu ripošana"(34)

Dažkārt gadās, ka nejauši uzduries kādam formulējumam, kas vienā teikumā definē problēmu. "Kā kulaks uz acs" situācija. Nesen, lasot kādu valststiesību filozofijai veltītu darbu, sāku viegli garlaikoties – nu, Hobss, Vēbers, viss kā parasti, līdz: "Ja vara zaudē autoritāti, tā kļūst vienkārši par vardarbību." Punkts.

Zalāns: Ja tu esi kruts un gribi dzīvot viens, tad neprasi dotācijas(18)

"Saglabājas situācija, ka dotācijas saņēmējs ir, piemēram, Liepāja. Kas vienlaikus apgalvo, ka ir republikas nozīmes pilsēta, attīstības centrs. Pag, tad tajā sistēmā kaut kas nav kārtībā, tā nevar būt. Ja jau tu esi tik "kruts", tad valsts tev var palīdzēt citādi, piemēram, piesaistot investīcijas, ne jau piefinansējot faktiski tavas ikdienas vajadzības," intervijā Mārim Zanderam atklāj bijušais Kuldīgas mērs un bijušais pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Savādais radikālisms(14)

Bulgāru izcelsmes politikas zinātnieks Ivans Krastevs, uzstājoties 24. novembrī Humanitāro zinātņu institūta Vīnē rīkotajā sarunā par radikālismu mūsdienu politikā, lakoniski minēja divas iezīmes, kas, viņaprāt, mūsdienu radikālismu atšķir no, piemēram, pagājušā gadsimta vidus strāvojumiem. Krasteva domas ir attīstāmas, jo tās var arī izskaidrot grūtības, ar kādām saskaras dažādi analītiķi šodien, mēģinot prognozēt vai vienkārši izprast, ja tā var teikt, moderno radikālismu.

Apburtie loki politikā(13)

Pagājušajā nedēļā viens no Krustpunktu tematiem bija politiskās partijas XXI gadsimta Latvijā. Ņemot vērā, ka interesantas domas izteica visi runātāji, tālākais ir nevis raidījuma dalībnieku izteikumu vērtējums, bet tajos balstītas pārdomas. Proti, manuprāt, esam pamanījušies iekulties vairākos apburtajos lokos.

Kaprāns: Mediju "dzeltēšanu" ir grūti regulēt(8)

"Latvijā par dezinformāciju ir jānes atbildība. Cita lieta, kādus vārdus tu izvēlies. Ja runa ir par "dzeltēšanu" kā metodi un kāds to ir prasmīgi izkopis, to regulēt ir grūti," intervijā Mārim Zanderam klāsta sociālās atmiņas un mediju pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Lasījis neesmu, viedoklis ir(11)

Pazīstamā poļu kinorežisora Kšištofa Zanusi grāmatā Dzīves stratēģijas vai Kā apēst pīrādziņu, tam paliekot veselam lasāma kāda jauka anekdote.

Vēsturē ir brīži, kad viss atkarīgs no dažiem cilvēkiem(24)

Paraugoties uz mūsdienu politikā, t. sk. Rietumu demokrātijās, notiekošo, redzam nogurumu no it kā pelēkām viduvējībām un spilgtu līderu pieprasījumu. Dažs labs gan no šiem līderiem izraisa nelāgas asociācijas ar pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Par personības lomu Latvijas vēsturē savās pārdomās Mārim Zanderam dalās vēsturnieks Valters Ščerbinskis.

LR Saeima – paši pūta, paši dega(7)

Vispirms jāsaka, ka, lai nu kādas epizodes gadījās šīsnedēļas Saeimas ārkārtas sēdes gaitā, es personīgi šo 20 stundu garo sēdi nesauktu par "cirku", "teātri" vai līdzīgi. Un zināmā mērā tieši tāpēc šāda prakse ir nepareiza.

Opozīcija – saturs un forma(6)

Nākamā gada budžeta projekta apspriešana Saeimā galīgajā lasījumā zināmā mērā ir garlaicīga padarīšana tās prognozējamības dēļ. Ir skaidrs, ka plenārsēde būs krietni garāka nekā parasti, ir skaidrs, ka opozīcijas pārstāvjiem nekas labs neliksies no pozīcijas piedāvātā, ir skaidrs, ka liela daļa deputātu dīdīsies garlaicībā, mēģinot vienlaicīgi sekot partijas disciplīnai balsojumos. Un beigās budžetu pieņems.

Apinis: Sprinta distance vai garo distanču stafete?(8)

Lai gan veselības nozare publiskajā telpā izskan kā viena no politikas prioritātēm, neskaidrības par tālāko saglabājas. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis sarunā ar Māri Zanderu sniedz savu redzējumu.

Nebūt ķīlniekiem(10)

Lasot ziņas par deputātu priekšlikumiem nākamā gada budžeta izdevumu daļā, iedomājos, vai droši vien labu gribošie parlamentārieši paši apzinās, cik pazemojošā situācijā viņi var nostādīt aplaimotos. Jo, manuprāt, ir pazemojoši, ja visnotaļ vērtīgu kultūras vai sociālo projektu iecerētājiem jārēķinās ar šķībiem skatieniem – ā, jūs to naudu dabūjāt pa "sētas durvīm".

Kas kontrolē kontrolētājus?(3)

Neapšaubot grozījumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā autoru labos nodomus, liekas vietā šiem politiķiem atgādināt nu jau par klasiku kļuvušo jautājumu politiskajā filozofijā – kas uzrauga uzraugus?

Retorika sevis maldināšanai(14)

Novembris tradicionāli ir mēnesis, kad dažādās amatpersonu uzrunās dzirdam vēlējumus būt patriotiskiem, vienotiem utt. Negrasos kādam pārmest apzinātu tukšvārdību, tomēr nenāktu par sliktu, ja retorikai būtu sasaiste ar realitāti.

Gara valdības sēde ar nelāgu pēcgaršu(8)

Cilvēki skatās un sūta īsziņas – pasmaidīja Kučinskis 10. novembra valdības sēdē, acīmredzot saņemot kādu faktoloģiju par to, kāpēc eksporta rādītāji nedaudz pasliktinās. Sēdi skatījos videoierakstā, jo trīs stundu brīva laika darba dienas ietvaros nav. Savukārt, ja būtu skatījies tiešraidi, būtu radusies vēlme aizsūtīt kaut ko līdzīgu līdzjūtības izteikšanai. Jo ir nepatīkami redzēt, ka cilvēki, pret kuriem kopumā jūti simpātijas, spiesti spēlēt nepārliecinošu teātri, turklāt paši, visticamākais, apzinās, ka neveiklība ir labi redzama.

Daži priekšlikumi Saeimas opozīcijai(8)

Vakar valdība bez apspriešanas akceptēja premjera ikgadējo ziņojumu Saeimai. Ministriem diskutēt nebija vēlmes, taču viegli prognozēt, ka to nevar teikt par parlamenta deputātiem, jo īpaši opozīcijas frakcijās strādājošajiem.

Mugura piemērojas krēsla atzveltnei(15)

Par nupat aizvadīto ASV valsts prezidenta vēlēšanu rezultātiem Māris Zanders sarunājas ar politologu, Latvijas Universitātes prorektoru profesoru Jāni Ikstenu.

Skarbs impulss paskatīties uz sevi no malas(7)

Mūsdienu mainīgajā pasaulē ir arī kaut kas nemainīgs: viedoklis, ka "labāk nebūs, drīzāk sliktāk". Palasot dažādu gudru cilvēku atzinumus ASV prezidenta vēlēšanu kontekstā, redzam to pašu konstrukciju. Neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs – Donalds Tramps vai Hilarija Klintone –, labi nebūšot. Un seko pietiekami racionāla argumentācija.

Par gaumi nestrīdas?(12)

Ikvienam ir tiesības uz, sauksim to tā, savdabīgu viedokli, kas citiem var likties vecmodīgs, pārāk kategorisks utt.

Bizness ar Ķīnu: Izaicinājums "piepakot" regulāru kravu reisu(4)

Ķīnas lielā ekonomiskā nozīme mūsdienu pasaulē ir kļuvusi par aksiomu, tomēr, ņemot vērā objektīvus iemeslus, Latvijas panākumi šajā virzienā ir bijuši pieticīgi. Kāpēc tā un kādas ir iespējas situāciju mainīt pozitīvā virzienā, Mārim Zanderam raksturo Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Piebalgs: Latvijas politika nav tik purvaina, kā par to runā(30)

Latvijas politika nav tik purvaina, kā par to runā, ir pārliecināts Andris Piebalgs. Vienotības līdera amatā viņam trūkst kritikas no partijas biedru puses un šķiet svarīgi definēt partijas identitāti, lai neveidotos pamiers, kas pēkšņi var uzsprāgt.