Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +7 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 10. maijs
Maija, Paija

Romāns Meļņiks

Seriāls par Rimšēviču(9)

Pagājušās nedēļas nogalē parādījās ziņa, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) lūgusi Eiropas Savienības (ES) Tiesai izvērtēt Latvijas varasiestāžu rīcību attiecībā uz liegumu Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pildīt mūsu valsts pārstāvja funkcijas ECB padomē. Kā zināms, Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šogad sāktā kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Drošības līdzekļi, kas viņam piemēroti, – drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts –, automātiski izslēdz iespēju apmeklēt sanāksmes ECB.

Esam ieciklējušies uz vārdu "skola"(6)

"Vienā brīdī jau tas "hop!" ir jāsaka, nevar mūžīgi tikai gatavoties, ideāli sagatavot visus metodiskos un citus materiālus, bet strādāt vēl pa vecam," intervijā Romānam Meļņikam par skolas gaitu sākšanu bērniem jau no sešu gadu vecuma stāsta psiholoģe un pedagoģe Dace Bērziņa.

Saprast, ka HIV nav mirstamā kaite(12)

"Ir ļoti bēdīgi, ka sabiedrība atgrūž HIV inficētos. Būtu normāli: ja pasaki, tad tev palīdzēs. Mūsu sabiedrībā cilvēki baidās, ka nevis palīdzēs, bet nomētās ar akmeņiem," intervijā Romānam Meļņikam skaidro Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) izveidotā Līdzestības kabineta konsultantes Gunta Boge-Bankovska un Māra Veselova.

Nolaist līdz kliņķim, tad...(3)

Skandāls par avārijas stāvoklī esošām vairāku Rīgas tiltu konstrukcijām atsauca atmiņā, ka līdzīga pieeja – nolaist visu, kā saka, līdz kliņķim, tikai tad par milzu naudu kapitāli remontēt, pēc tam to pasniedzot kā nez kādu dižu sasniegumu – jau redzēta. Un šajā gadījumā ne tikai Rīgas domes, bet arī valstij piederošu īpašumu apsaimniekošanā.

Risks, ka Latviju var vērtēt pēc vidējiem rādītājiem

Par jauniem riskiem izglītības reformai, kā arī skandālu par deputātu darbības ierobežojumiem dažās pašvaldībās ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektoru, Saeimas deputātu Viktoru Valaini sarunājas Romāns Meļņiks.

Saprot risku. Kāpēc ignorē?(8)

Drūmus secinājumus par cilvēku attieksmi pret sevi, saviem tuviniekiem, kā arī personiskā īpašuma drošību ļauj izdarīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un firmas SKDS veiktā pētījuma dati.

Trūkst līdzekļu, lai... nenosmaktu

"Mēs ar kolēģiem rēķinājām – ja šādam slimniekam nav 500–1000 eiro brīvu līdzekļu mēnesī, ar šo saslimšanu necik ilgi izdzīvot nevar," intervijā par amiotrofo laterālo sklerozi (ALS) norāda RAKUS Vispārējās neiroloģijas nodaļas vadītāja Viktorija Ķēniņa.

Hokinga likteņbiedri Latvijā

"Stīvenu diemžēl man nebija iespējas satikt, taču pazīstu citus cilvēkus, pārsvarā ārzemēs dzīvojošus, kuri ar tādu pašu diagnozi dzīvo krietni ilgāk, nekā tas šādos gadījumos vispārpieņemts," saka biedrības Motus Vita vadītājs Valerijs Rakovs.

Nevis burkšķēt, ka slikti, bet cīnīties(10)

Par to, kā uzņēmēji nodrošina savu interešu pārstāvniecību politisko lēmumu pieņemšanā, ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu sarunājas Romāns Meļņiks.

Paslēpt OIK(4)

Gāžamies no viena grāvja otrā – vienubrīd, piesedzoties ar saukļiem par valsts enerģētisko neatkarību, nepieciešamību rūpēties par vidi utt., politikas veidotāji maksimāli fokusējas uz atbalstu atjaunojamiem energoresursiem, bet nepaiet necik ilgs laiks, kad ( "nez kāpēc" priekšvēlēšanu laikā) būtībā tā paša politiskā spēka pārstāvji sāk dziedāt pilnīgi citu dziesmu un "zaļos kantorus" metas "klapēt ciet", bet iepriekš noteiktos maksājumus raujas likvidēt kā ļeņinieši buržuāziju.

Daļa pensijas jāmanto(17)

Saeima ceturtdien lēma tālāk neizskatīt Latvijas Reģionu apvienības rosinātos likumu grozījumus, kas paredz pensionāriem iespēju saņemt 50% no mirušā laulātā pensijas kapitāla. Tā vietā strādāšot pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas idejas, ka pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu pabalstu 50% apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Gadu. Ilgāk ne. Droši vien šāda pieeja ir daudz "saudzīgāka" pret budžetu, taču to cilvēku problēmu, uz kuriem tas attiecas, pēc būtības nerisina.

Dziesmu un deju svētki – tas ir stāsts ne tikai par biļetēm(24)

Kā nākotnē izvairīties no nepatīkamajiem brīžiem, kādus nesen piedzīvojām, pērkot biļetes uz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumiem, un ar ko šie svētki atšķirsies no iepriekš pieredzētajiem – Romāns Meļņiks izvaicā izpilddirektori Evu Juhņēviču.

Latviskā iecietība(8)

Alvis Hermanis intervijā Dienā akcentē tendenci Rietumu sabiedrībā, ko varētu dēvēt arī par savdabīgu psihosociālu slimību, proti, ka aizvien vairāk cilvēku ir radikāli neiecietīgi pret atšķirīgu uzskatu paudējiem. "Es ar lepnumu daudziem esmu teicis, ka šobrīd Latvija ir varbūt viena no retajām valstīm, kurā ir iespējama viedokļu dažādība. Eiropā un ASV cilvēki ir sagrupējušies divās nometnēs, un viņi vairs nespēj atrasties vienā telpā," saka režisors.

Risinājumi netipiskajam darba laikam

Ar projekta "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku" vadītāju Ivetu Baltiņu sarunājas Romāns Meļņiks.

Bernis par reputāciju vēl noskaņots cīnīties(11)

Par to, kas bija pamatā lielākās Latvijas vietējā kapitāla bankas slēgšanai un vai no tā varēja izvairīties, ar Ernestu Berni, ABLV Bank akcionāru, valdes priekšsēdētāju, izpilddirektoru sarunājas Romāns Meļņiks.

Ietaupīja. Un pazemoja(11)

Skandāli ātri aizmirstas. Ne tikai tāpēc, ka tie nāk viens pēc otra, katram nākamajam nomācot iepriekšējo, bet arī tāpēc, ka cilvēki gluži vienkārši nav gatavi ilgstoši ļauties sāpēm. Šādos gadījumos – galvas vai sirds sāpēm – sauciet, kā gribat.

Kad konkurence nevis stimulē, bet sagrauj(15)

Mazpilsētām lielāko kaitējumu nodara lielveikali un lietoto preču tirgotāji – intervijā Romānam Meļņikam atzīst uzņēmējs Agnis Dombrovics – iepriekš ilgus gadus Talsos, nu Rīgā esošā restorāna Martinelli saimnieks.

Revolūcija Zooloģiskajam dārzam nav vajadzīga. Saruna ar Ingmāru Līdaku(7)

"Pirmām kārtām šobrīd nopietni jādomā par personāla jautājumiem, jo zoodārzā atalgojums cilvēkiem ir zems, līdz ar to ļoti liela ir kadru mainība, ir daudzviet vakances, kuras neaizpildās ilgāku laiku. Es vispirmām kārtām gribu ķerties klāt šim jautājumam," intervijā Romānam Meļņikam norāda Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS), kurš atzīts par labāko kandidātu pašvaldības SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs valdes locekļa amatam. Līdaka jau minējis, ka pozitīva konkursa iznākuma gadījumā šogad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nestartēs.

Skandāli ir arī ārpus banku skandāla(10)

Banku skandāla ēnā palikuši vairāki mazāk pamanīti, bet tāpat gana interesanti procesi un notikumi. Visus te nepieminēsim, bet dažus no tiem, kuri varētu būt, tā teikt, ilgspēlējoši, gan.

Pauls un Ārgalis par valsts simtgadi: Gribas, lai būtu kas paliekošs(25)

Valsts simtgadei par godu nav radīts nekas paliekošs – ne, koncertzāle, ko sen gaida mūziķi, ne stadions, ko varētu izmantot gan sportisti, gan Dziesmu un deju svētkos – dejotāji, intervijā akcentē kādreizējie politiķi – komponists, bijušais kultūras ministrs Raimonds Pauls un Andris Ārgalis, kurš Rīgas mērs bija laikā, kad gatavojāmies pilsētas astoņsimtgadei.

"Mēs" un "viņi"(34)

Cilvēks pirmajā vietā – šis skaistais vārdu salikums pirms padsmit gadiem bija likts ilgtermiņa konceptuālā dokumenta Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā nosaukumā, kā arī mērķu un uzdevumu pamatā. Saeima to apstiprināja 2005. gada 26. oktobrī, tas ir spēkā esošs, bet, izskatās, jau sen nodots aizmirstībai. Un kāds tur brīnums – valstī pieņemta virkne arī citu brīnumpareizi sacakotu programmātisku dokumentu, kurus tieši tāpat pamazām pārklāj putekļi...

Liela alga, maza alga – kāja var paslīdēt(13)

Situācija, kādā nonācis Latvijas Bankas prezidents, jo īpaši spilgti apliecina – miris ir mīts par to, ka valsts pārvaldē strādājošo apzinīguma, godīguma, čakluma līmenis atkarīgs teju vai no viena faktora – algas lieluma. Pār visaugstāk atalgoto valsts amatpersonu krīt pamatīga aizdomu ēna par kukuļa pieprasīšanu vai saņemšanu. Augstais nodrošinājuma līmenis no kārdinājuma gūt vēl vairāk nav atturējis. Likme acīmredzot bijusi augsta, riskējis.

Laika faktors(9)

Mēdz būt periodi, kad, šķiet, nekas nenotiek. Valstī. Politikā. Un tad nāk tādi kā tagad, kad uzmanības vērti, pat ārkārtīgi svarīgi notikumi klājas cits uz cita. Varētu domāt, ka visa uzmanība jāvelta olimpiskajām spēlēm, kur mūsējiem tā īsti neveicas (vai vismaz ne tā, kā mēs gribētu), bet Latviju satricina vispirms vēstis no ASV par neuzticēšanos mūsu banku sektoram, tad ziņa par Latvijas Bankas prezidenta apcietināšanu.

Tak nomēriet vispirms!(10)

Diemžēl joprojām ir tā, ka pirms jaunu normu pieņemšanas netiek veikts vispusīgs to ietekmes izvērtējums. Vienkārši sakot, politiķi pretēji tam, kā visiem zināmajā ieteikumā minēts, nenomēra vis tās septiņas reizes, pirms griež. Redzam to šobrīd aktualizētā jautājuma piemērā par elektrības rēķinu pieaugumu zemniekiem, kuriem paaugstināta pieslēguma jauda nepieciešama varbūt tikai pāris mēnešu gadā, pamatā graudu kaltes darbināšanai ražas novākšanas laikā, bet tā dēļ pārējā gada laikā lielais jaudas maksājums ir faktiski ne par ko.

Vienā virzienā, bet katrs savu ceļu

Par valsts attieksmi pret patēriņa kredītu izniedzējiem un dažādām pieejām sabiedrības informēšanā ar Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Upenieku un 4finance Latvia mārketinga vadītāju Hariju Poikānu sarunājas Romāns Meļņiks.

Lai ejot uz specskolu...(6)

"Vājdzirdīgie, kuri saņēmuši kvalitatīvus dzirdes aparātus, un nedzirdīgie bērni, kuri laikus tikuši pie implantiem un iemācījušies runāt, var iet parastā bērnudārzā, mācīties parastā skolā. Mums ir daudz labu piemēru. Sliktāk ar skolotāju attieksmi. Ir bijuši tādi gadījumi, kad skolotāji atteikušies lietot bērnam piešķirto FM aparātu, – ja esot tik slikti, tad lai ejot uz specskolu..." intervijā Romānam Meļņikam stāsta Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes locekle Baiba Bicēna.

Iesākto reformu valdība(2)

Divi gadi apritējuši kopš Māra Kučinska valdības apstiprināšanas. Ar ko mums tā asociējas? Vispirms droši vien ar drosmīgi sāktām reformām virknē jomu, arī saistībā ar nodokļiem, veselības aprūpi un izglītības sistēmu, kas skar vislielāko sabiedrības daļu, tāpēc visvairāk aktualizētas. Lielākās nodokļu pārmaiņas jau aiz muguras (pozitīvā iezīme – šoreiz par tām tika lemts nošķirti no budžeta pieņemšanas, negatīvā – nodokļu slogs auga), savukārt veselības un izglītības sistēmas pārveidošana vēl procesā, turklāt, kā šķiet, stipri ieilgušā. To apliecina arī termiņu maiņa nupat pārskatītajā valdības rīcības plānā.

Kalnmeiera izņirgšana(40)

Problēmas pie mums nemīl risināt, daudz tīkamāk daudziem šķiet par tām vienkārši, piedodiet, paņirgt. Ja ne par pašu situāciju, tad vismaz personu, kas ir iesaistīta. Kā tagad par ģenerālprokuroru pēc pārliekas viņa izpļāpāšanās intervijā. Ak nojaušot, ka izspiegots? "Ha, ha, ha!" Interneta portālos un domapmaiņas lapās nu lielā iespēja plaši izpausties ikkatram, kurš iedomājas, ka ir asprātīgs, vai vienkārši necieš attiecīgo personu, teiksim, viņa izskata, runas veida, pausto vai nesagaidīto viedokļu dēļ. Ieņirdz par suni, kas uzradies ne tajā žoga pusē, par diedziņiem un uzlīmītēm, kaut kādām atrastām detaļām, aizdomām...