Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sadarbībā ar Rotu mākslas biedrību uzsāk jaunu pop-up izstāžu sēriju Spektrs, kas atspoguļos aktuālās norises Latvijas rotu mākslā.

Māksliniece šajos darbos iemūžinājusi konkrētus mirkļus, kuros piedzīvotas īpašas sajūtas – ne vienmēr gaišas, bet tādas, kas rada smeldzīgu piederības izjūtu un klusu prieku par to, ka esi šeit un tagad un drīksti šo mirkli piedzīvot.

Izstāde piedāvā skatītājam ieiet mākslinieka radītā vizuālā sistēmā, kur glezniecība tiek uztverta nevis kā attēla radīšana, bet kā strukturāls un konceptuāls konstrukcijas process. Mākslinieka darbos audekls kļūst par telpu, kurā līnija, ritms un krāsa tiek organizēti kā precīzi savstarpēji saistīti elementi, veidojot autonomu vizuālu struktūru.

Izstāde aktualizē jautājumu par mākslas un ekoloģijas attiecībām mūsdienās, vienlaikus kļūstot ne tikai par divu autoru sadarbību, bet arī par aicinājumu uz apzinātu radošumu un cieņpilnu attieksmi pret vidi.

Muzejā Rīgas Jūgendstila centrs būs skatāma informatīva un vizuāli saistoša izstāde Telefoni jūgendstila laikmetā, kas iepazīstinās ar Rīgas telefonu tīkla izveides vēsturi un Rīgas telefonu biedrības darbību 20. gadsimta sākumā. Izstādē tiks eksponēti jūgendstila laikmeta telefona aparāti, ka arī vairāki nozares katalogi no Valda Hofmarka kolekcijas.

Tiks atklātas izstādes Asnate Smeltere. Nepārtrauktība un Kolekcionārs kolekcionāram.

Turpinot atzīmēt arhitekta Gunāra Birkerta (1925–2017) simtgadi, Latvijas Nacionālās bibliotēkas sagatavotās izstādes pamatu veido un par īpašu vērtību uzskatāmi pirms 37 gadiem birojā Birkerts & Associates veidoti ekspozīcijas materiāli – oriģinālas izstādes planšetes, arhitektūras zīmējumi un maketi. Tie raksturo Birkerta arhitektūru viņa radošās karjeras zenītā. Tieši tāpēc par izstādes vietu izvēlēts Latvijas Arhitektūras muzejs, kura krājumā varētu nonākt atsevišķi izstādes eksponāti. Izstādi papildina Birkerta simtgades kontekstā radīti teksti un lielformāta arhitektūras fotogrāfijas.

Līdzās gobelēniem un mēbelēm no Francijas Mobilier national (MN, Nacionālais mēbeļu fonds) krājumiem izstādi papildina Daum Art Deco stikla vāžu izlase no Esterkinu ģimenes privātkolekcijas. Šie izcilie paraugi, kādi nav pieejami Latvijas muzeju ekspozīcijās un krājumos, sniedz daudzpusīgu ieskatu Eiropas un Francijas dizaina un amatniecības mantojumā un pēctecībā.

Izstādē eksponētie darbi radīti, reflektējot par notikumiem Latvijas kultūrtelpā. Tajos izmantoti dažādi papīrmateriāli, dabas elementi un šķiedras, kā arī demonstrētas apgūtās grāmatsiešanas prasmes.

Izstādes centrā ir lelles tēls, kas atvasināts no rūpnieciski ražotas rotaļu lelles. Tā ir līdzīga cilvēkam. «L elle. Lelle. Leļļu elle. Ar lellēm parasti spēlējas. Spēles var būt dažādas, bet lelle ir ļoti pateicīgs modelis,» saka mākslinieks Jānis Mitrēvics. Lelles tēls izpaudīsies gan gleznās, kas ir tipisks Jāņa Mitrēvica izteiksmes veids, gan porcelāna skulptūrās, kas viņa izstādē būs pirmoreiz. Visu ekspozīciju veido jaundarbi, kas tapuši speciāli personālizstādei L ELLE.

Melanholijas tēmai Eiropas mākslā ir gara vēsture. Melancholia (tulkojumā no grieķu valodas melnā žults) senatnē tika uzskatīta ne tikai par īpatnību, kas piemīt vienam no temperamentu tipiem, bet arī par kaiti, kas negatīvi ietekmē cilvēka domas un psihi. Renesanse mainīja domātāju un mākslinieku attieksmi pret melanholiju, to sāka vērtēt kā ģēnija, domātāja, zinātnieka pazīmi. Filozofs Marsīlio Fičīno devis šim melanholijas paveidam nosaukumu Melancholia imaginativa.

Izstādes fokuss vērsts uz sirreālisma interpretācijām astoņu grafiķu – Māra Ārgaļa (1954–2008), Ilmāra Blumberga (1943–2016), Valijas Brences (1941–2009), Maijas Dragūnes (1954), Artura Ņikitina (1936–2022), Aijas Ozoliņas (1932–2023), Māras Rikmanes (1939) un Lolitas Zikmanes (1941) – daiļradē, izceļot šo talantīgo, bet pagaidām ne vienlīdz labi zināmo un pētīto autoru darbību padomju okupācijas periodā – 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad sirreālisms līdzās abstrakcionismam tika iekļauts padomju ideoloģijai nevēlamo mākslas virzienu sarakstā.

Rietumeiropas mākslas pastāvīgajā ekspozīcijā apmeklētāji varēs aplūkot 18.–19. gadsimta portreta miniatūras no muzeja krājuma, atklājot vienu no izsmalcinātākajām un personiskākajām Eiropas mākslas formām.

20. gadsimta pirmā puse ir laiks, kad Latvijas un Eiropas kultūra piedzīvoja straujas pārmaiņas. Izstāde aicina izsekot latviešu dzejnieku un mākslinieku pieredzei trīs nozīmīgās pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē. Viņi bija flanēri un flanēzes – nesteidzīgi pilsētas vērotāji, kas tekstos un attēlos dokumentē moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogus, urbānās telpas skaņas un ritmu. Izstādes apmeklētājs līdzīgi pastaigāsies starp eksponātiem, sajūtot laikmeta noskaņu un iepazīstot tā vizuālo valodu.

Izstāde atklāj laikmetu, kad medicīna un sabiedrība piedzīvoja straujas pārmaiņas un kūrorti kļuva par nozīmīgu dzīvesstila sastāvdaļu.