Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Vēsture Dienā: 1/4 Latvijas iedzīvotāju 1991. gadā balsoja pret brīvu Latviju

Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju? – uz šādu jautājumu martā pirms 27 gadiem bija jāatbild Latvijas iedzīvotājiem. 1991. gada 3. marta aptauja bija apsteidzošs atbildes gājiens uz PSRS valdības 16. janvārī pieņemto lēmumu 17. martā rīkot referendumu par PSRS saglabāšanu.

Tajā vēlētājiem būtu jāatbild uz jautājumu: "Vai jūs uzskatāt par nepieciešamu Padomju Sociālistisko Republiku Savienības kā līdztiesīgu suverēnu republiku atjauninātas federācijas saglabāšanu, kurā pilnā mērā būs garantētas ikvienas nacionalitātes cilvēka tiesības un brīvības?" Latvija, Lietuva, Igaunija, Gruzija, Armēnija un Moldova šo referendumu boikotēja. Lietuva, kura uz neatkarības atjaunošanu virzījās viskonsekventāk, jau 9. februārī sarīkoja referendumu Vai jūs esat par neatkarīgu demokrātisku Lietuvas Republiku?, un no 84 procentiem Lietuvas vēlētāju, kas piedalījās referendumā, 90 procentu nobalsoja par neatkarību. Pēc tam šādu referendumu nolēma rīkot arī Latvija un Igaunija. (Te nu bija viena reize, kad mēs bijām priekšā igauņiem, – Latvijā 3. marta aptaujā piedalījās 88 procenti vēlētāju, Igaunijā – tikai 83 procenti.) 

Dienu pirms aptaujas, 2. martā, Dienas pirmajā lapā LR AP priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs no Kopenhāgenas darīja zināmu, kā viņš balsos – "jā" – un kāpēc. "Tāpēc, ka es neredzu citu iespēju, kā izdzīvot latviešu tautai. Tāpēc, ka es neredzu citu iespēju, kā izdzīvot Latvijai." 2. marta SestDienā televīzijas žurnālists Sergejs Ancupovs stāstīja, ka viņš ar sievu balsos par neatkarīgu valsti. "Mani draugi latvieši darīs to pašu, arī daudzi nelatvieši, kurus pazīstu." Kā balsos viņa vecāki, Ancupovs neņēmās galvot, tikai stāstīja, ka tēvs, atvaļināts virsnieks (bet ne partijas biedrs, kas viņa aprindās bija liels retums), savulaik asi uztvēris Brežņeva melus, bet mātei kā partijas sekretārei vajadzēja sekot viņa runām, "tāpēc televizoru viens ieslēdza, otrs izslēdza. Es šajos konfliktos piedalījos kā liecinieks un stipri to pārdzīvoju".   

5. marta Dienā Līga Krapāne jau sniedza aptaujas rezultātus: par demokrātisku un neatkarīgu Latviju nobalsojuši 73,68 procenti no 87,57 procentiem, kuri piedalījās aptaujā. 24,7 procenti atbildējuši ar "nē". Lauku rajonos aptaujā piedalījušies 93,11 procenti, no kuriem 85,9 procenti nobalsojuši par Latvijas neatkarību. Republikas pakļautības pilsētās 34,8 procenti balsojušo bijuši pret. Rīgā aptaujā piedalījušies 84,43 procenti, no tiem 60,69 procenti teikuši "jā", 37,41 procents – "nē".  

Tauta apliecinājusi atbalstu neatkarībai, rezultātus vērtēja A. Gorbunovs. "Aptauja bija liels negodīgs pasākums, jo nedeva atbildi uz jautājumu, vai Latvijai jābūt PSRS sastāvā vai ne," Dienai paziņoja LPSR Apvienotās darba kolektīvu padomes IK priekšsēdētājs A. Ļitviņenko.  "Rezultāti nemaz tik iepriecinoši nav, jo par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku, pēc provizoriskiem datiem, nobalsoja tikai 64,45 procenti no visiem republikas pamatiedzīvotājiem," Dienas korespondentei Ivetai Bojārei 5. marta Dienā aptauju komentēja Augstākās padomes frakcijas Līdztiesība vadītājs Sergejs Dīmanis. "Ja pieņem, ka Latvijā ir 52 procenti pamattautības iedzīvotāju, tad var izrēķināt, ka "jā" aptaujas anketā bija atstājuši tikai līdz 15 procentiem cittautiešu."

Dažu mītu sabrukums – ar šādu virsrakstu 7. marta Dienā savu komentāru sāka Dienas komentētāja un Daugavpils reģionālā biroja vadītāja Anna Rancāne: "Galvenais ir tas, ka aptauja, par spīti pilsētas vadības neslēptajai nepatikai, Daugavpilī tomēr notika un tajā piedalījās 63,39 procenti pilsētas balsstiesīgo iedzīvotāju. No tiem 51,29 procenti balsoja par neatkarīgu Latvijas Republiku. Sagruva arī otrs ļoti izplatīts mīts – ka Daugavpils t. s. krievvalodīgie iedzīvotāji pilnīgi atbalsta pilsētas vadību un komunistus. Pēc oficiālajiem datiem, Daugavpilī latviešu ir 13 procenti. Pilsētas civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļas vadītāja gan uzskata, ka šis procents ir uzpūsts, un Daugavpilī ir tikai 5–6 procenti latviešu."  

Tomēr ceturtā daļa jeb 411 374 Latvijas iedzīvotāji (ieskaitot PSRS karaspēka daļās pierakstītos) 1991. gada 3. martā nobalsoja pret brīvu Latviju, padarot stipri apšaubāmu apgalvojumu, ka visi cittautieši bijuši barikādēs. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc tika ieņemta stingrāka nostāja pret Latvijas pilsonības piešķiršanu un citiem ar padomju okupācijas sekām saistītiem jautājumiem, nekā tas bija pirms aptaujas rīkošanas. Rezultātā kādu laiku dabūja ciest arī daļa to mazākumtautību pārstāvju, kas balsoja par Latvijas neatkarību.

 

Top komentāri

ērce
ē
Neaizmirsīsim ka simtiem tūkstošu no šiem iedzīvotājiem tani laikā bija krievvalodīgie migranti-okupanti, to skaitā militāristi un viņu ģimenes.
Neslāvs
N
Spriežot pēc ušakoviešu - latviešu ienaidnieku skaita Saeimā, šis skaits nav mazinājies .
Būsim godīgi
B
kas šodien ir piepildījies no Atmodas laika prasībām "Par brīvu un neatkarīgu Latviju, bez centra diktāta, bez migrantiem"? Vai kāds barikāžu dalībnieks varēja iedomāties, ka bez visa augstāk minētā nepiepildīšanas tagad vēl grib uzspiest 70 genderus un varavīksnes viendzimumu kopdzīves likumu?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Zirnis joko - 28.03.2024

Fitnesa aproces ir tas pats, kas tamagoči, tikai šajā gadījumā tas dumjais dzīvnieks, kuram tu mēģini neļaut nomirt, esi tu pats.

Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko