Šveice, vecomāt!*

So Nice Citējot Tevi... sexigu vakariņu :) Paldies

No vienas puses jau,protams, esmu nabadzīgas un beztiesiskas valsts pilsone, bet nop otras puses, esmu paēdusi un ēdamais pāri paliek. Drēbes skapī pietiek un pāri paliek. Tātad noteikti ir kāds,kam pastiept roku un palīdzēt. Jautājums - kā. Atceries Bībelē to vietu,kad Dāvida dēls Salamans kļūst par valdnieku un lūdz Tam Kungam svētīt viņu ar gudrību ? Un taas Kungs saka - jā, es Tevi svētīju ar gudrību, bet nem vērā,ka bonus Tavai gudrībai būs labklājība. Un tā es domāju - ja katrs pasaules iedzīvotājs - padomātu - kā palīdzēt - ko no sevis iedot tam,kam vajag - nu tādu andeli mandeli - būtu taču super.

Jā, es sāku saprast pieauguša un pusmūža cilvēka jaunas dzīves uzsākšanas meklējumus. Atbildību un "ko vēl dot pasaulei" no savas pieredzes un redzējuma. Mani fascinē labi&spēcīgi cilvēki. Gan jāsaka,ka tik pilnīgs var būt arī tikai labklājībā dzīvojošs. Ja ne standarta sapratnē, tad vismaz līdzsvarā un mierā par maizi un jumtu,kas nevar tikt zaudēti katru nākamo dienu...

Kā ir. Atļaušos lietot vārdu - dievinu - dievinu agrus siltus,spožas saules apmirdzētus, jauna zaļuma rītus pēc tikko nolijuša lietus. Uzliku uz pilnu skaļumu deep forest , iesēdos lielās istabas logā un dzēru savu rīta kafiju un kārtējo reizi spriedu - nu nav , nu nevar būt,ka paradīzē ir labāk,skaistāk , garšīgāk,laimīgāk kā šeit un tagad. Tāds mirklis!!! Ar Geibrielu ir tā,ka es īpaši nesekoju līdzi viņa daiļradei. Varbūt pat nebūtu pievērsusi uzmanību šim koncertam, bet ziemā - kāda KD lasītājs ieteica noskatīties Kristus pēdējo kārdināšanu un tur man iepatikās ļoti ļoti mūzika. Tad sāku visu ,ko klausīties no viņa - Geibriela un lasīt un baudīt. Un koncertā biju gatava ,ka zvaigzne uzvedīsies kā zvaigzne,tāpēc biju ļoti pārsteigta par viņa sirsnību un vienkāršību. Viņa balss man vienmēr ļoti ļoti patikusi. Skaņa man bija par stipru, man drebēja kauli, un gaismas nevajadzēja spīdināt acīs, kaut gan - skatuves dizains, gaismu šovi visādi citādi bija superīgi. Vēl - visu laiku man paralēli galvā bija domas - kāda ir mana mamma savos 65 un kāds Geibriels savos 64 un kāda es būšu viņa vecumā. Un - mums katram ir iespēja padarīt šo pasauli kaut nedaudz labāku. Un Geibriels ir tik nenormāli daudz laba darījis un es visu laiku sev pārmetu - bet ko tu, Skaisle dari,lai pasaule būtu laba. Tagad palaidīšu dzīvē meitu, optimizēšu savas sirdslietas un tad tiešām domāšu atkal - kur pielikt roku,lai visiem viss būt labi. Nu tā - kaut kā.

Labak uzraksti ka patika Geibriela koncerts?

nenormāli asprātīgi, stulbeni,

Skaislei atkal mūsējie rādās! Tā jau saka, ka mūsējos ieraudzīt var tikai ar īpašām maņām apveltīti zemieši.Saka vēl, ka tās īpašās maņas nākot vai nu ar gadiem vai pēc ugunsdziru pārlietošanās vai ar abiem kopā.Nākošreiz mēs parausim Skaisli līdzi uz Marsu. Tie , kas tur pabijuši saka, ka esot seksīgi!

Nerri, Tu pat neatvainojies! Izglītības sistēma ir jāsakārto. Un kā Tu saproti - tas nav ne vienā teikumā pasakāms, ne vienam cilvēkam izdarāms. Klasēs jāsamazina skolēnu skaits, skolotājam jābūt metodikai darbam gan ar vājākiem, gan stiprākiem skolēniem. Konsultāciju sistēma ir jāmaina. Un tad protams, skolotāju kvalifikācijas un novērtēšanas jautājums. Mans bērns saka,ka tā skolotāja, kuru mēs pirms 3 gadiem ar mazu skandāliņu no skolas "iznesām" esot atpakaļ skolā un pat klase iedota audzināšanā. Lai dzīvo blatu sistēma - ko citu es varu teikt. IZM nekas nav mainījies - tur ierēdņi turpina sēdēt viens otram uz pleciem un apspriest ministru mīļākās un gaidāmās prēmijas. Tāda dzīve. Par eksāmeniem. Mans bērns arī tagad iet pie privātskolotājas matemātikā. Skolā viņai iedeva pagājušā gada eksāmenu darbus - lai pavingrinās. Privātskolotāja, kura ir pasniedzēja RTU, vienu uzdevumu izrēķināt neprot. Man bija līdzīga situācija, kad bija vēstures eksāmeni - ielikti tādi jautājumi, par kuru atbildēm - mēs -skolotāji sākām strīdēties, katram savs viedoklis. Jā -es saprotu,ka vajag dot iespēju augstāka novērtējuma iegūšanai , bet tad ne jau tā,ka jāsāk par atbildēm strīdēties. Vispār - par latviešu literatūras stundām - kas tur notiek - par to taču varētu literāti spriest,jo tas kas tur notiek - arī nav normāli .

Nu, ja tāds vārds "likumisks" vēl nekur nav, TAD IR PĒDĒJAIS LAIKS TO IEVIEST! Un par to izglītības sistēmu es jau savas domas izteicu. Izklausās, ka Tev, Skaisle, ir zināms, kādai jābūt tai ideālajai izglītības sistēmai. Tad lūdzu nedairies, bet padalies.

piekrītu neakurātai rakstītvalodai. Ir tāds niķis. Bet (oi oi kur negramatiski)... ir izcili skolotāji un grūti skolotāji. Un eksistē sistēmas trūkumi. Cilvēku daba ir pietiekami sarežģīta un dažāda,lai visus nemēģinātu šķidri sastrukturēt. Tas ir viss ko vēlējos pateikt, īpaši apkopējai un skolotājai.

Vēl piebildīšu, ka bērnus nepieciešams izglītot un absolūti visās jomās, nevis audzināt.

Var jau būt, ka reizēm kaut ko pārspīlē, bet spiediens būt paklausīgiem, bērnus "samaitā" jau pašā sākumā un tā izveidojas paklausīgo ar kūkumu un bez iniciatīvas kompānija. Protams, paklausības pieprasīšanas vietā noņemties ar skaidrošanu un atbildēm uz nebeidzamiem - Kāpēc?- , ir daudz grūtāk, taču rezultātā noteikti izaug persona ar stingru stāju, kas spēj pastāvēt par sevi (nejaukt ar egoismu, jo tie nevis puņķojas līdzi citu ciešanām, bet, izprotot būtību, iespēju robežās palīdz katram) un uz kuru var paļauties, ka nemelos un nenodos.

Šķiet bērnu visatļautībai nav robežu un vecāki to veicina.Pēc tam paši brīnās, ka bērniņi "niekojas" ar spaisiem par alkoholu nemaz nerunājot. Aziātu ģimenēs vecāki dara visu , lai viņu bērni tiktu Eiropas un Amerikas augstskolās.Ja paskatās studentu sastāvu Stradiņa universitātē, krietna daļa ir no austrumzemēm.Šie jaunieši uzcītības ziņā krietni iet pa priekšu Latvijas iedzīvotāju atvasēm

Tieši tā - ja grib, lai bērns var darīt, kā viņam patīk - iesniegt mājasdarbus, sacerējumus, kad patīk, nerēķinoties ne ar skolotāju, ne klasesbiedriem, ne programmā noteiktajiem terminiem, tad ir jāalgo MĀJSKOLOTĀJI vai pašiem vecākiem jāskolo savus lolojumus. Tā tas notiek ASV - kamēr balto un melno skolnieku vecāki kritizē skolotājus un mācību programmas, tikmēr āzieši mācās kā traki, tiek visās labākajās augstskolās un - no 7% Amerikas āziešu minoritātes nāk 70% visu zinātņu doktoru - lielais vairums pie tam - eksaktajās zinātnēs! Ir par ko aizdomāties, ne?

Kaut ko nesaprotu.Ja jau tās skolotājas ir tik sliktas, lai pārgudrās māmiņas savus lolojumus māca pašas vai lai pieņem mājskolotājus.Cik zinu, mājmācība ir atļauta, tikai jābūt motivācijai.

aizkustinoši, ka tās lielākās skolotāju kritizētājas un pamācītājas pašas raksta ar rupjām kļūdām, tādām kā: "Nedomāju VISS, ka ... " un vispār izsakās nesakarīgi un nesaprotami, bet toties GARI jo GARI! Un, kā Jūs zināt, ka "Kogis un citi jaroslavi" nezina Ezeru un citus (latviešu) ģēnijus?

21.gs ir daudz kas mainījies. Pat baznīckungi vairs neņemas piedāvāt otru vaigu slānīšanai. Ir tāds paātrinājums, arī cilvēcīgajām attiecībām,ka mums kā māla pikām uz virpas... viena kļūme un uz izeju...otras iespējas nav :(

sorry, biblioteka

Tas ir kā skolotāju vērtējums,kas aizstāv 1nnieka esamību. -ir gadījumi,kad tas ir nepielūdzams fakts -un gadījumi,kad tas jau ir tas pats 9nieks,tikai nepatīk skolnieks :) ej nu zini,kas tajās bibleotekas peripētijās ir cilvēka faktors ar mazām un lielām neirozēm. Mjā... LV ir dīvainu personu dažādu līmeņu valdījums. Nu ja. Arī mūsu senči bija atkarīgi no kaimiņu un darbabiedru slimajām atriebēm. Stukači, varas izlutinātie, sadisti un mērkaķi. Kamēr nabadzības un iedzimtības mutācijas nebeigs valdīt pār veselo saprātu, tikmēr biļetes vienā virzienā un aizejosas muguras būs mūsu kopīgais stāsts. Es neticu,ka ilgtermiņā var arī savā darbā (ari lauku sētā) noslēpties un dzivot vien virtuāli bagātu dzīvi.

var jau būt , Senais, redzēsim , es teiktu :)

Lidot prasme nāk ar laiku un pati no sevis. To nevar iemācīties, jo tā ir tāpat kā pārējais, ko proti, bet neatceries, ka būtu mācījies. Vēl piebildīšu, ka inteliģenci nevar izmērīt - tā vai nu ir vai nav.

Skaisle, pietiks ecēties! Man rīt ieplānoti n - tie darbi.... Bet par tām rokām gan tavām gan manām - to es tā alegorijai... Saldus seksīgus sapnīšus ! Rīt būs atkal jauna diena!

tātad tomēr nezini, aizmirsi, bet redz, tielēties grib un var Jā - par tiem,kas par mani ir inteliģentāki - man par to sabiedrības daļu nav absolūti nekādu ilūziju - tiem ir augstāki debeši, bet arī dziļāki elles un smacīgāki elles kambari. No Klusās Donas atceros absolūti spēcīgo ikdienu - kāpostu ēšanu, sieiviešu sišanu, kaisli,un tad to briesmīgo slepkavošanu - ienāk sarkanie varo un šauj un kauj, ienāk - baltie - to pašu un vēl vairāk. Jā un tur bija tik briesmīgs izvartošanas apraksts, tik detalizēti aprakstīts,ka es no tā iztēles ļoti ilgi nevarēju tikt vaļā. Un vienu mācību no tā guvu - ja nav atkāpšanās ceļa, labāk nevajag.

Skaisle, bet tu tak sakies visu zinot? Ko tad es tur citēšu tādas prastības?Tev jau patiktos gan... bet..., te( KD ) ir arī inteliģentāki ļaudis par tevi un mani....

ak tad paklīrēties vecim arī luste ir. šito es neciešu - varētu pateikt, bet neteikšu, varētu parādīt,bet nerādīšu .... fuj,kāds ķēms, neraksti ja negribi, bet ja iesāki tad pabeidz un raksti tieši un konkrēti - tik ar tiem pusmājieniem , kā miglā , tik kaitināt citus

Skaisle, atkal reibsti? Bet par sajūtu lidot Šolohovs "Klusajā Donā" izsakās visai drastiski.....neuzdrošinos citēt....pietiek jau , ka cietu par to skolas laikā....

ko tu saules gaismu baudot par esamību izdomāji?es zvaigznēs un mēnesī raugoties tikai noreibstu - zini tā sajūta,ka varētu lidot, bet tomēr nevaru. Tāda esamība, lūk.

varbūt neviens Skaisli par sievu nav varējis dabūt.

redzi, skolotāj, tu skopa, es devīga - man nav žēl tev labu padomu iedāvināt - paņem atvaļinājumu savai atbildībai. Jo atbildība protams, kur nu bez tās, bet tā nekur nepazudīs, vienmēr pati pirmā būs klāt. 10 baušļu ietvaros es kaut cik sevi savaldu , bet visādi citādi - esiet sveicinātas manas vieglās dienas!!! Debess, kā es jūs gaidīju, kā es lekšu un skriešu, debess , debss, debess ... jā un es nenormāli gribu peldēt - tālo un dziļos ūdeņos un siltos, siltos - kad tāda sajūta - tu nesaproti - tu lido vai peldi ...

Kā ir ar bāreni. Man bērns nav traucējis ne manai mīlas, ne darba , ne atpūtas dzīvei, ne uzdzīvei. Viss ir noticis par visiem 101 procentiem un pat vēl drusku vairāk. Es bērna dēļ sevi netiku aizliegusi. Nu ir tā atšķirība ar Lauru. Cietu no ideāla nesaskaņas ar īstenību - kādam ir jābūt bārenim, kādai valsts attieksmei pret bāreni , kādai manai mīlesībai pret bāreni ; nenotika pēc mana prāta, pēc mana iedomātā ideāla. Bet toties notika. Par naudu gan īpaši neuztraucos,jo zinu,ka tā bija svētīgi izlietota. Par Lauru. Varbūt Lauru gan māte, gan skolotāja audzināja Blaumaņa Kristīnes garā? Nolieku savas vieglās dienas ... Varbūt visa sabiedrība no viņas gaidīja un sagaidīja tikai to ,lai viņa būtu nelaimīga, nevis laimīga. Prātā ienāca Grieķis Zorba, kur tie ciematnieki nobendēja jauno un skaisto atraitni, tikai tāpēc,ka viņa atļāvās negulēt ar vietējām muļļā'm, bet pārgulēja ar izglītoto un viņai daudz simpātiskāko ienācēju. Būt laimīgai un smaidīgai un smejošai, debess un vēl skaistai un bagātai - tas taču ir lielāks grēks kā zagt, vai nomaukoties. Grāmatu lasot gan nekādus citus īpašos Lauras Akas dziļumus neatradu - tik vien to pašu latvisko pazemību, vājumu,neuzņēmību,bailīgumu. Jā un visiem tiem,kuri ģimenes vērtē augstāk par mīlestību varu just tikai līdzi - nav paveicies cilvēkiem, tad varu rekomendēt savu variantu - nodoties attiecībām ar mīļākajiem. Bet dzīvot nemīlestībā, sakostiem zobiem - ļaundabīgi audzēji jau ir tas mazākais kas no tā rodas. Tā skolotājiņ. Ja jau atkal par mani. Man mamma atdeva savas pērļu krelles. Viņa no bērnības mācīja, ka pērles jānēsā tikai uz kailas miesas - visu ziemu tā pa mājām darīju. Tagad lasu,ka nākamnedēļ būšot 30 grādi - tad tāda - ar krellēm staigāšu pa pilsētu - esmu iedomājusies,ka tas būs skaisti - redzēsim. Iesim uz Geibriela koncertu, citiem labāk patīk viņa So albums, bet es mīlu viņa Passion. Jā , un sarkanvīns man garšo, mums šefs no Kalifornijas atveda. Tik biezs - tumīgs, augļains un ar tādu pēcgaršu mutē - la vie est belle - ar tādu pēcgaršu, es teiktu mīļā. Pasūti savu riču dillēs , mierīgi un redzēsi - beidzot novērtēsi,ka ir tomēr jau 21.gs.

jā un vēl, kad es dzīvoju, reti domāju par paraugu, kuru kādam dodu vai nedodu. Cenšos saskaņot un nokārtot attiecibas ar sevi.

jā un Laurai jāuzņemas atbildība ne jau par Riču, bet par sevi, jo vispirms jau mēs dzīvojam kopā ar sevi.

To, ka tu esi mūžam perfekta māte, skolotāja un sieviete, te visi jau dzirdējuši visādos veidos apzelētu. Un ka Tev ir varoņi un antivaroņi. Lūgtum, nekas brīvā valstī nav aizliegts. Tikai - vienveidiba baigā. Man domāt, tu vispār pārāk maz par sevi domā, vairāk par ārpusi. Tad kāpēc šeit gaudo par savu bārabērnu, kuru valsts nemīl? Negaudo! Pamet! Esi varone - un ej, augsti paceltu galvu un baudi savu lielisko laimi bez gaudām un žēlabām. Nē??? Atbildība? Žēlums? Mīlestība? Tev vienkārši patīk svu izvēli, rīcību un vērtējumu absolutizēt par lielisku, pareizu, bet citiem nepiekrist, citus pamācīt, vārdu sakot, nesaprast. Un mūžīgi visu ilustrēt ar "man, piemēram..." Nu un, ka tev? Laura, kad izvēlējās Riču, bija pieaugusi un atbildīga. Kā Tu drīksti šo viņas izvēli pārmest? Un visiem tiem, kuri ģimeni vērtē augstāk par mīlestību? "Man, piemēram", viena skolniece teica, ka palikšana un nebraukšana līdzi Rūdolfam ir tikai normāla, jo "viņš pārnāks no cietuma, bet viņa ir prom ar citu - kā tad tā var?" Jā - vai var? Protams, visu mūsu pienākums ir visus šitos ričveidīgos maitas dzērājus pārmācīt, pamest un vēl ar kāju iespert. BET - jautājums jau ir par Lauru, nevis par Riču. Laura jau kā aka, nevis kaut kāda pelcīte. Lai tev seksīgs vakariņš!

jā un ja par dzīves vienkāršošanu. Mana svēta pārliecība, ka jebkuras pārmaiņas dzīvē pavada šaubu mokas,neizlēmība,nepārliecinātība, bailes utt. un tieši Laura vienkāršoja savu dzīvi palikdama tai straumē - diezgan skumjajā, bet jau labi zināmajā, viņai drošajā un paredzamajā. To saka daudzi laucinieki - kā Tu vari dzīvot Rīgā - es ka tik ātrāk prom no Rīgas. Mani dzīvē ļoti ir ietekmējušas krievu sievietes, tās iezies cauri sienai - ar to slaveno - čerez ņemogu, jā to es novērtēju. Toties lielum lielam vairumam vīriešu patīk tādas Lauras tipa sievietes. Tādas maigas, žēlojamas, pažēlojamas, nevarīgas un nespējīgas. Tad viņi kļūst par vareniem un varošiem ērgļiem.

Jā - noklausījos to raidījumu - diskusiju par skolōtāju prasībām. Tur viena skolotāja saka,ka kauns taču klases priekšā stāvēt tādiem nabagiem,ka bērni tācu vērtējot kā skolotajs ģērbjas. Un mans viedoklis ir ,ka skolotājs ar stāžu jau nu tik maz nepelnā,lai smuki nesapucētos. Drīzāk problēma ir tā,ka skolotājam ir jābūt personībai, šarmantai. harismātiskai, ar labu humoru un protams, ar talantu pasniegt priekšmetu un protams, ar mīlestību pret bērnu. Un nelikt izlaiduma klasē bērnam vieninieku,labi apzinoties, ka tas ietekmēs gala atzīmi. Cik reizes skolotāji var atļauties pateikt - uz šodienu vēl darbiņus neizlaboju, vai uz šodienu arī nepaspēju - tā ir norma, bet kā skolēnam ? Es biju stingra un kategoriska skolotāja, bet vienlaicīgi - ļoti cilvēciska. Zināju ,kad nobārt,kad noglaudīt.

Skolotāj, skolotāj. Tev dzīve ir dota vienreiz, tas Lauras vīrs -dzerdamies apkārt, viņš lielu atbildību par sievu un bērniem juta, vai precīzāk teikt - uzņēmās? Vai vīramāte, kura izaudzināja dēlu dzērāju un tagad staigā ar sastingušām ciešanām sejā; vai viņai - Laurai jāuzņemas atbildība par tādu cilvēku? Paskaties,kas notiek skolās - tur ir pilns ar neprecētām sievietēm, vai tādām , kurām laulības dzīves ir visai problemātiskas. Nu labi, ta s velk uz grāvi, bet skaidra lieta,ka katrs mēs pasniedzam bērnam, jauniešiem pasauli caur savu personīgo skatījumu. Manam bērnam bija gadi 6-7 ,kad viņa man prasīja, mammu kāpēc Tu nekrāso lūpas un kāpēc tev nav tāda soma kā Daigai. Man bija ādas bez jebkādiem greznojumiem, bet Daigai bija tāda mākslīgās ādas ar "zeltītiem" kalumiem. Krāšņa, bērnam žilba acis. Tai brīdī es sapratu ļoti konkrēti,ka bērnam vajag laimīgus vecākus, ar dzīvi apmierinātus, nevis pārgurušus, īgnus, kaut kādus iedomātus pienākumus pildošus cilvēciņus. Ja Lauras vīrs dzēra, kamēr sieva jauna un bērni mazi - tad domā vēlāk viņš nedzers? Vai tādai vīramātei kādreiz varēs izdarīt pa prātam? Vai zini,ka alkoholiķa tuvinieki ir līdzatkarīgie? Cilvēka mūžs - kā Bībelē minēts ir - ja labi veiksies - ap 80 gadiem. Tad cik no tiem gadiem ir auglīgā vecuma,mīlēšanās gadi? Tad Tev dots augums, ar seksuālitāti un tu to noliegsi ,lai izpatiktu pasaulei ?!! Nīgrai vīramātei? !!! Kādu paraugu Tu rādi saviem bērniem? Dzīvot citiem nevis sev. Tu domā bērni nepārdzīvo ,ka tēvs dzer un nodzeras ? Ka mamma nav laimīga? Visu cieņu tavam viedoklim, skolotāj, bet es tam nekādi nevaru piekrist. Vāja, mazohistiska un galu galā bezatbildīga ir Laura. Mans paraugs ir tās sievietes, kuras dzīvo atbildīgi savu dzīvi, nevaino tajā vīrus dzērājus, ļaunas mātes vai vīramātes , vai sliktus bērnus, vai vēl ko citu - piemēram, kādu citu,kura vīru aizvīlusi. Jā un skolotāj, kā tad ar mīlestību pret Rūdolfu - kā tad pret to Laurai nekāda atbildība nebija. Laura pavisam noteikti ir mana antivarone. Belševicai ir tas stāsts par to aktīvo večiņu,kura pucējās miršanas dienai un pirms - paspēja apprecēties - tas ir mans ideāls - kaut ar vienu kāju zārkā,bet alkt skaistuma, rīkoties un darboties. Tad visiem būs labi.

Jā, šitie pātari par skolēna un skolotāja ņemšanos ap kontroldarbiem un vērtējumiem ir sena kā pasaule. Un mammas, kuras pat savam m19gadīgajam bērnam metas kaklā par advokāti, arī ir redzētas. Un vērtējums "maita učene" un "mīļa mana meitiņa" ir populārāks par jebko pasaulē. Sarežģītais Lauras situācijā? Tā ir atbildība par to, kuru esi atzinis par savu. Par savu cilvēku. Tad, kad teici "jā". Protams, vecmodīgi, protams, es tā nedarītu, protams - smejiet vien par to ļoti augsto ētisko imperatīvu pret sevi. Bet - visu cieņu! - viņai tāds bija. Varbūt "Es" ir vissvarīgākais dzīvē. Tad kāpēc visi raud un gaudo par nodevībām, pamestībām un visām citām šausmām? Tad atceļam personisko atbildību tuvākā cilvēka priekšā! Mana laime - mans VISS! Lai paliek aiz muguras pamesti bērni, vīri, vecāki! Ka tik ES laimīgs! Nē, Senais, ir ļoti maz cilvēku, kuri tās pamestās dvēseles aiz savas muguras spēj nejust. Tas bieži kļūst par ļoti smagu slogu. Un mēs nezinām, cik laimīga Ezeras Laura varētu būt ar Rūdolfu. Tāda, kāda viņa Akā uzrakstīta, nevarētu būt. Un vēl, Senais, tas, ka Skaisle visu vienkāršo, nenozīmē, ka dzīvē jebkas ir vienkārši. Pārsvarā un viss - SAREŽĢĪTI.

Par Lauru no Akas. Tas teiciens - ka es viņu aprunājot un vēl primitīvi, tas ir īsteni literatūras skolotāju stilā. Tas ir mans viedoklis. Es nesaku,ka pareizākais vai nepareizākais, bet - viena lieta,ka es nekad nenonāktu Lauras situācijā, jo es ar mūžam vaidošu un pārmetošu vīramāti kopā nedzīvotu, bet ja es tādās mīlas krustugunīs nonāktu - tad gan - daktera mašīnā iekšā , bērnus aizmugurē un uz Rīgu prom. Viss. Man patiešām būtu interesantas skolotājas smalkās domas par Lauru. Mana literatūras skolotāja mums mācīja,ka dzīvē ir jājūt atbildība , ka tā nevar - pamest visu un tik meklēt kur labāk. Viens puišelis prasīja kāpēc nevar - skolotāja šo jautāumu ignorēja,kas tam laikam bija tipiski.

par to godīgumu- ja vien tas būtu tāds principiāls. Ameba raksta- lai iet un kasās, bet es jau esmu stāstījusi - cik godīga šai skolā ir tā sistēma. Vārdu sakot - skolotājam nemaksā par to,ka viņš tiekas ar kasīgiem vecākiem. Tāpēc vienīgā iespēja satikt priekšmeta skolotāju ir iet uz skolotāja konsultācijām un gaidīt, tikko atbrīvojas - skolotājs ar tevi parunās, ja atbrīvosies,kad konsultācija jau beigusies - nerunās. Vārdu sakot - man jāņem brīva diena darbā un jāvaktē - tikšu, netikšu pie skolotāja. Pirms tam ar šīs skolas vēstures skolotāju, manas meitas skolotāju bija tāda situācija,ka bērni par viņu stāstīja šausmu lietas. Es īpaši neticēju,jo tas ir bērnu garā - šausmināties par skolotājiem. Bet tad - bērnam atkal slikta atzīme un manās rokās nonāca kontroldarbs,kuru tā skolotāja bija labojusi - un ar šausmām es secināju - skolotāja pat vēstures faktus nezin. Jo viņa pēc izglītības nebija vēsturniece, vispār tāda blantiece tur bija. Mums bija vecāku sapulce, direktors pateica,ka skolas administrācija situāciju ir pārbaudījusi - viss ir kārtībā,ka lai vecāki liekot bērniem mācīties. Es pateicu,ka tā īsti tmēr nav. Tad direktors pateica,ka ja man kaut kas nepatīk, lai es ņemot savu bērnu no skolas ārā un prom. Tik vienkārši tas arī nav es pateicu. Parādīju kontroldarba lapiņu un pateicu,ka šajā darbā bērnam ir 3 kļūdas , bet skolotājai 4 un ka ja mēneša laikā skolotāja netiks nomainīta, tad es griezīšos pēc palīdzības IZM. Pēc tam tā skolotāja 3 mēnešus slimoja. Tomēr bērni dabūja jaunu un ļoti labu skolotāju. Tas bija 9.klasē,kurā bijā jākārto eksāmens vēsturē. Kad 10.klasē sākās problēmas ar literatūras skolotāju - viņas darba stilu, tad skolas administrācijai jau bija pieredze - nekādi pārbaudes darbi bērniem pēc izlabošanas izdoti netiek. Ja Tu gribi tos darbus redzēt - tad nevis stundu vai starpbrīžu laikā, bet tikai priekšmeta skolotāja konsultāciju laikā, tu šos darbus vari apskatīt un arī tikai tad,ja skolotājai tai brīdī nebūs darbs ar skolēniem. Ja skolotāja ir aizņemta - tev jānāk citu reizi,kamēr sagaidīsi šo iespēju. Mēs ar bērnu visādi izrunājāmies un nospriedām,ka nav vērts tērēt savu laiku un šo sistēmu mainīt. Mēs iztiksim. Kad skolotāji gāja streikā - man bija tādas dalītas jūtas, jo es noteikti esmu par to,ka nauda ir jādod izglītībai, nevis zagļiem miljonāriem, bet arī izglītības sistēma ir jāsakārto,lai tā darbojas adekvāti, nevis smieklīgi. Atgādināšu,kurā vietā pasaulē mēs esam izglītības jomā - stipri uz beigām, kamēr Igaunija ir pirmajās vietās,kopā ar Kīnu,TAIVANU, Somiju. Lūk.

Vērtējumam 1 ir ļoti tiešs sakars ar zināšanām un gribas vājumu - nevarēja pabeigt? Saņem! Kāpēc nevarēja pabeigt? Gulēja, sēdēja internetā, blandījās pa pienenēm? Visticamāk, ka jā. Atbalstu Raganu! Arī godīgajiem nepabeigušajiem pieklājas godīga alga! Kaut izlaiduma klasē! Te ir tas Skaisles mūžam pieprasītais godīgums. Nav darba - 1! Kā tad ir darbā? "Neizdarīji? Tad izdari vēlāk! Kad? Kad gribi!" Tā ir darbā? Manā darbā tā nav. Un tikai šitik godīgi var uzcelt savu valsti. Ak nabaga vidusskolniece, kura sadumpojas pret učenes uzspiešanu! Ja viņa Lauru no Akas aprunā tikpat primitīvi kā Skaisle te, tad pret šitādām beibēm jācīnās visiem spēkiem! Tas nav viedoklis, tā ir šļūkšana pa vieglo. Draudzīgs sveiciens Raganai! Vēlu turēties pretī muldonīgajai mammītei!

Eju sabojāt dienu un kļūstu tāds pats

Ameba, tieši domāšana dod iespēju nekļūt ne par bļodlaižu, ne pakaļlaižu.

Skaisle, reizēm Tu arī piekrīti tiem plānā galdiņa urbinātājiem kritiķiem, kas vērtē daiļdarbus, literatūru tai skaitā, laikam domādami, ka tā "patērētājiem" atvieglo dzīvi, jo nav vajadzīgs pašam domāt - labs vai slikts. Mans meitēns, tādās, skolā neizbēgamās, situācijās pasmejas un reizēm atļaujas skolotājam atgādināt par toleranci pret atšķirīgu viedokli. Ja skolotājs spēj argumentēti pārliecināt, kam parasti nepietiek laika, vai gudrības, piekrīt. Meitēns visaugstāk godā tur vienu no galvenajiem tikumiem - nekad nemelot, ko aptvēra, kad paskaidroju, ka jebkuru pastrādāto blēņu gadījumā, nepatikšanas var sanākt, ja melos, nevis par dabisku pasākumu(manuprāt blēņām, bet viņasprāt jauka izklaide). Atzīmēm gan nav nekādas nozīmes.

mjaaaa Tas 1nieks ir noziedzīgas dabas. 1) 10ballu sistēmā neizlabojams, 2) tam nav nekā kopīga ar zināšanu novērtējumu Bet meita ir malacis. Dzīvē domāšana vairāk noder,kā bļodlaizīšanas paradumu izkopšana no bērnības :) Es vismaz prieka pēc eju tādām skolotājām dienu sabojāt direktora kabinetā :)))

man mākslas skola bija arī tāda cilvēcības saliņa. Ja parastajā skolā mūs ik palaikam pazemoja - kliedza uz mums, izsmēja,pazemjoši kaut ko aizrādīja - bija visādi skolotāji un gadījumi,tad Kuldīgas mākslas skolā tie skolotāji - SIDARS,Līcītis, Mētra, Volanska, viņi izturējās pret mani ar cieņu,runāja klusi, visu laiku rosināja uz paša domām, uz izpaušanos. Nezinu - neturpināju tur darboties,jo man bija traumatiski tas, kā iztēlē izdomāto nepratu, kā man nesanāca uzkrāsot, uzzīmēt uz papīra. Jutos sevī vīlusies - tāpēc no turienes aizgāju. Bet Līcītis piemēram, mums lika savas džeza plates klausīties, kamēr mēs zīmējām. Vispār - tie bija skolotāji ar lielo burtu. Paiet gadi un tikai tad tā visu novērtē .

kad es strādāju skolā, man bija kolēģe precēta sieviete. Un viņa stāstīja,ka vīrs visu laiku viņu pēc darba tramdījis. Sapucējusies pa skolu nogrozījusies ar lakotiem nadziņiem, tagad nāc un strādā un licis visādus mājas darbus darīt viņai. Bet tad tā noticis,ka vīrs zaudēja darbu un sāka tai skolā pasniegt fiziku un darbāmācību. Atnāk no skolas - un gultā iekšā. Sieva saka - davai,celies, tas un tas ir jādara,pats tos darāmos darbus esi sagādājis, b et vīrs neceļas - viņam viss esot pie kājas, esot pārguris. Protams,ka es nevaru ofisā sēdēt aizaugušiem nagiem, plušķainiem matiem utt. Kaut pašas izdzīvošanai - man ir svarīgi,ka puiši man pievērš uzmanību. Vismaz kāds, pa kādai reizei. Tādai kā man tā ir absolūta nepieciešamība. Bet - ir tik daudz reižu,kad ... nu jā,kad domāju - par ko man šitāds sods, vai tiešām labāku darbu nevaru dabūt. Bet - pats zini, veci, nešpetnais - katrai maizītie sava garoziņa. Par tām tulznām tu muldi, gribi vietējās KD laimdotiņas aizraut. Kur šodien laukos tulznas var dabūt, nu jā,pareizi, baltrocīši,tiem tā maigā ādiņa, kā paņem dakšu - pagroza - tā tulznas arī uzrodas.

Labi jau labi - es tas buržujs ar tulznainām rokām kā lāpstām, bet tu - ofisa proletāriete ar izlutinātām manikīrētām rociņām.... Kā saka krievi, 'opreģeļiļis"....

man ļoti patīk Šagāla darbi -tādi - kā jūti -tā to izpaud mākslā. Un tā arī es vērtēju mākslu - kā es jūtu. Jo es tikai bērnu mākslas skolā esmu mācījusies, nevis studijā. Kaut kādā mērā tas ir plus,kaut kādā - mīnuss. Man patika,ka Golo Manns par vēsturi teica. Viņam pārmeta,ka viņš vēsturi skata un vērtē caur cilvēka - personības prizmu. Un Golo kungs atbild - bet mākslinieks jau arī savus darbus veido "caurlaižot" savai personībai,kāpēc lai vēsturnieks tā neskaidortu vēsturi - "caursijājot" to cauri savai pasaulei? Visādi citādi , nav nekādas jēgas strīdēties - buržujs - proletārietis, jo mēs katrs izvēlamies paši,kas būsim. Un es negribu būt ļauna buržuje, bet labu buržuju nav.. Zaļajā zemē Upītim to visu perfekti pasniedz Jurģis, Perfekti. Viļņa un Kauņa man būs par brīvu , tikai tik daudz cik ieejas biļetes jāmaksā. Bet Daugavpilij nauda jākrāj. Tāda dzīve. Parīze. Tas bija izcili. Bet - Londona arī. Vīne arī. Vispār biju noskaņojusies raudāt NG pie Velaskēza Rekbijas madonna, bet notika tā,ka apraudājos pie Van Goga Nakts pei Ronas. Tas laikam ir tas brīnišķīgākais - tas negaidītais.

Nu, nu Skaisle....buržujs es esot... Ha...un tu nu izmocītā proletāriete, nabadzīte kā tevi spiež visur braukāt...un tikai tu esi spējīga baudīt mākslu....Labi, esi mācījusies mākslas skolā...Bet es esmu darbojies Sūniņa studijā, pēc tam pat stājies Mākslas Akadēmijā....protams garām....Bet....tas man neaizliedz mīlēt glezniecību ne mazāk par tevi.. ".proletāriāta sasniegumu baudītāja"(tavs muļķīgais vārdu savārstījums) ... Un kur tad Parīze? Vai tikai kā revolūcijas šūpulis, ofisa proletāriet? P.S.Šagāls priekš manis ir nulle...neciešu tādu mākslu...

veci, iedzēris eis un tagad lielīsies - kāds es sviedrains lakstrādnieks, kāda man vienreizējā laimdotiņa un kādas smalkās mākslas es baudīšu. Ko es saku - vai tā nav? Toties es izvārīju zupu,jo darbā nenormāli nosalu u stipro alkoholu šobrīd budžets neparedz. Jā ,izvārīju zupu, bet ēdu un nav krepte - pieliku olīves un ēdu un bija labi. Tad noskatījos filmu par Tomasu Mannu. Un tur bija viss,kas - bet te pieminēt gribu par vi\na bibliotēku - kādi tik visādu izcilnieku sējumi tur nebija. Bet diktors saka - lūk Gētes darbu sējumi un lūk,atkal Gētes darbi un atkal Gēte. Un es tā padomāju - bet kā mums ar Raini? Protams, ka ne par kādām buržuju izpriecām -izsolēm es neinteresējos. Es baudu proletariāta sasniegumus muzejos pieejamo. Tagad braukšu uz Viļņu un Kauņu un nevaru vien sagaidīt ,kad tikšu Daugavpilī Šagālu skatīties. Jo vecāka palieku,jo lielāku baudu gūstu no mākslas. Kaut kur lasīju,ka mēs dzīvē tik un tā atgriežamies pie tā,kas mūs saistīja bērnībā. Es gāju mākslas skolā , pat nezinu,kas tieši, bet nenormāli patika pētīt gleznas. Kad biju Tallinā - tur bez grūstīšanās un panikas varēju pieiet pie gleznas un uzsūkt sevī krāsu triepienus, tie ir manī - sulīgi,trekni,dziļi .... Bet nu jā, tev buržujam tādam to nesaprast. Nopirks gleznu,ieliks seifā vai goda istabā un citi cilvēki to neredzēs vairs. Bet tādi tie bružuji ir - ka tik par sevi.

Latvija, uzvara.... Prieka vēsts, tev, Skaisle - man ir labs noskaņojums, tādēļ būšu augstsirdīgs pret tevi....Prātīgākais aizvien piekāpjas, vai ne tā? Pa gultu vārtos, saki? Redz, kamēr tu laiskā nevērībā atsēdi savas stundiņas ofisā plosīdamās komentāros, manā saimniecībā dzīve notiek realitātē.....Laukos cits dzīves ritms...Ja vajag , darbs iet visu nakti prožektoru( ne mēness) gaismā....romantikas tur maz...sviedru daudz....bet nežēlojos.... Lielā hokeja laiks man" svēta lieta"...ņemu taimautu. Jā, un arī mana"laimdotiņa"(šis apzīmējums man gauži iet pie sirds) ir uzdevuma augstumos..ar aliņu, žāvētu zivtiņu u.c.... Tev, Skaisle, nav dots saprast vīrieša dabu.... Par Straumēniem šoreiz nē, bet vai tu zini, ka galerija Birkenfelds 22.maijā taisa izsoli?Esi kādreiz piedalījusies?Šoreiz parādījies manis cienītais Liberts ar dažām gleznām un kostīmu metiem."Buras" ir kaut kas lielisks! Viens neliels Rīgas skatiņš man jau ir....Liberta Amerikas perioda darbi manuprāt ir maznozīmīgi....Zinu , kuram pieder 30-tajos gados tapušais slavenais "Parīzes bulvāris naktī"...Domāju tev arī tas patiktu...Un vēl...Kūlaiņa"Daugava naktī" ar fascinējošu mēness atspulgu Daugavas ūdeņos... Jā, glezniecība ir MĀKSLA....Mana mīlestība uz to tā sākas ar impresionistiem...Socreālismu ienīstu! Ko teiksi?

pats tu sapīta vista, veci! Pie tam neizglītota! Par augšāmcelšanos kristietībā esi kaut ko dzirdējis? Tad ko tu esi iedomājies, tie kādi joki,tukši vārdi, muļķības? Ko es teicu - katru dienu vārtās pa gultu hoķi skatoties. Cik aliņus esi izdzēris? Un te par Straumēntēvu iztaisās. Aktieris - visīstākais. Bet nu labi. Dari kā gribi, tikai ņem vērā,ka es visu izlasu ,ko tu raksti, var teikt - uzmanu Tevi.

Kāds nu vecis ienaidnieks? Tik vien kā patērzēšanai kā oponents noder, vienīgi žēl, ka dikti nopietns, kā apliecināja tie viņa meža darbu apspēlējumi. Tā redz sanāk, ka raksts par domāšanu-nedomāšanu izprovocē diskusiju, kas bez domāšanas nekādīgi nesanāktu.

Jā,veci nededzināsim, jo citādi mums nebūs ienaidnieks pret kuru cīnīties, vai ne.

es Tev nepratu pateikt savu domu. Tā būtība ir,ka baznīca ir vieta, kur sanākt visiem kopā un salikt kopā tās labās domas ,lai palīdzētu tiem,kas tikko dzimuši,kas tuvu miršanai, vai kuriem kāda nelaime dzīvē gadījusies. Es domāju,ka tā ir draudžu būtība un tas ir tas labais kristietībā. Tāpēc es vienmēr ar prieku ziedoju naudu baznīcai. Bet - tai pašā Cālīša draudzē ,kad es prasīju vai nevajag draudzes nodokli maksāt -man atmeta ar roku - nu ja ļoti gribiet - vieciet ziedojumu, bet mēs nodokļus nevācam. Man tas bija nepieņemami. Aizgāju no turienes.

Senais. Man kristietība ir ne tikai stāsts par mani un Debesīm, bet tomēr par to ,kā Debesis man palīdz dzīvot starp cilvēkiem. Manā sapratnē tā ir kristietības būtība - palīdzēt - cilvēks cilvēkam. Un Debesis Tevi tikai vada,kad jūties izmantota,pamesta, izmuļķota, vai vienkārši - kad nesaproti pasauli. Zinu izcilus mācītājus, izcilus. Bet vienu nesen redzēju kopā ar drausmīgi piedauzīga izskata sievieti, tā mīļi čubinamies. Un man , protams, radās ziņķāre - vai viņi ir mīlnieki, ja ir - tad ... Nu ko - kristietība māca - ne tev tiesāt, bet ... Tas,ko es nespēju pieņemt kristietībā - ka nedrīkstot kādu mīlēt par daudz. Es tik ļoti ļoti ceru un paļaujos uz to,ka ar nāvi nekas nebeigsies, bet - kas ir cerība, ticība, paļāvība - mierinājums, maldi - patiesība? Tas viss ir par sarežģītu priekš manis. Es eju uz salsas nodarbībām un tur bieži vien aizdomājos, visa grupa jua vibrē citos dejas soļos, bet es plivinos pa savam, pa savu trajektoriju un man nevis kauns tādos brīžos, bet kaut kāds žēlums pret sevi rodas,ka es nespēju sinhroni,automātiski,ka kaut kur nesos, traucos, dauzos ... Nē, tas viss par skumju, daudz par skumju. Kur tas vecis palika, vajag viņu pāraudzināt, ja reiz esam kristieši, tad vismaz kādu svētu darbu izdarīsim. Lūk. Ko teiksi, Senais?

Es ļoti agri sapratu, ka ticu tam, ko vienkārši sauc par Dievu, nevis baznīcai un tās ierēdņiem, kas saka zinām, kā Tam Kungam labāk patīk, ka to lūdz. Tāda sīkbodnieka filozofija, slēgt darījumu ar Dievu - ja tu tā, tad es tā, bet, ja nē, tad nē. Interesanti, kas šos pilnvarojis Dieva vārdā pļurkstēt? Taisnība ir Vito Korleonem, ka baznīca ir vissenākais rekets, turklāt ar ļoti stipru aizmuguri:))

Tā viņš ir. Kad nav vajadzības savu pēcnāves labklājību nodrošināt ar oficialu kukulošanu, tad rodas daudz jautājumu par savdabīgo biznesu,kas prasa maz ieguldījuma (vien smadzeņošanas mākas), bet nodrošina mūžīgu labklājību, varu un ietekmi. Visi gardi kumosiņi vienuviet.

http://literature.lv/lv/index.html Par Uģi Magoni ir gan lasīts,gan pļāpas dzirdētas, bet saki, kāpēc te ir nevis literatūra, bet literature? Tas ir normāli?

Tas nešpetnais lauku vecis jau varētu vēl kaut ko uzrakstīt tādā Straumēnu tēva garā, tad tās Straumēnmāmulītes ģībtu no sajūsmas stāvus krisdamas un vecim par jauno varoni sludinātu. Tik salkani,ka pilnīgi kāds skābs gurķis jāmeklē.

Nerri, bija pie NN slejas, cenzeja. Chehovs tieshi mazos cilvekus loti miileeja.

Tu arī zahar ! Mazie cilvēki - saki... Lūk, noskatījos 100gr kultūras raidījumu par Terra Mariana ar Zbigņevu Stankeviču. Smaidīgs cilvēks, bet kāpēc nesmaidīt. Lūk, viņš saka - vajag,lai publiski uzstātos sabiedrībā autoritatīvi, pazīstami,mīlēti cilvēki un es uzreiz nodomāju, bet kur tad tādi ir? Elīna Garanča man tāda ir, bet viņa - var teikt ir tālēs zilajās. No rakstniekiem,dzejniekiem - pārliecinoša, harismātiska persona - nevaru nosaukt šobrīd. Starp citu, veiklā skatījos nocenot'\as neviena nepirktās, vai mazpirktās Rukšānes un Zebra grāmatas(protams, bija arī citu autoru) , bet nospriedu,ka man taču tāds kā ļauns prieciņš un sev uzdevu jautājumu - vai tas ir pareizi. Vai kaut kas neiet uz grāvja pusi, bet tad uzreiz teicu - nu bet ko tad šie lielās ,ka baigie izcilnieki - te ir izcilnieki. Un tu veci,nelielies, varbūt kādai naivai meitenītei tu vari prātu aizrunāt,es pati daudz ko no meža saprotu. Man tu pekstiņus neiestāstītu.

Nav ko raizēties, jo mēs taču te visi esam virtuāli. Iespējams, ka dažs labs no viņpasaules un es to reizēm cenšos noskaidrot. Protams, ar paziņojumiem klajā nākt es negrasos.

zahar, vai Tavi komentāri par nacionālo valsti kā 21.gs. ekstra luksusa parādību, kā arī labklājības celšanu kā vienīgo līdzsvaru nākotnes nac. jautājumos - nav pie NN raksta par "vēstures reflektēšanu"? Sāk jukt. Bet tas ir normāli diskusijās, kur dominē tie, kuri nespēj noturēt fokusu uz doto tēmu. Salīdzinājums ar Čehovu ir vietā, jo Čehova varoņi jau arī katrs laiž pa savu pieskari...

bļin, žēl, ka nav rakstnieka talants. te tik dzīvi tipāži, dialogi burtiski prasās piefiksēties. Kā Čehovam- vējagrābsle un mazie cilvēki zem smalkā, garlaicīgā lietutiņa. Zvirbulēns vispār izkāpis no Sorokina Telurijas. Interesanti, manu komentāru par nacionālo valsti kā 21.gs. ekstra luksusa parādību, kā arī labklājības celšanu kā vienīgo līdzsvaru nākotnes nac. jautājumos izmeta, nocenzēja, bet Zvirbulēns KDi komentāros netraucēti bombardē un noslauka no zemes "fašistisko" Krieviju jau vairākas nedēļas. viss notiek.

Senais, nu ko tu ļaujies tam vecim .Vai neredzi- nesaproti,ka viņš te visus āzē. Čakli strādājot, nu nenosmieties - vasarā mežā muskuļus audzējot. Ka es saku - grauž čipšus, dzer alu, mācā hokejistus - ar tālmācības metodi, protams un kad tas apnīk - tad meklē forumu,kur krievus nolamāt, tad ar svētīgi padarīta darba apziņu iet gulēt. Varbūt vēl mājas sieviešus ,kas visos darbos noskrējušās, izrāj un gudri pamāca. Protams, vīriešu naivums kaut kādā brīdī ir simpātisks, bet neļaujies taču tādam bezkaunīgam vecim, Senais. Rādās,ka beidzot būs skaidra nakts un pilnmēness, es atradīšu vietiņu ,kur sapņot vaļējām acīm šonakt. Izskatās daudzsološi. Lūk.

Ak, Lauku veci, es priecājos, ka Jūs neesat tajā pulciņā par kuriem atļāvos izteikties. P.S. Personiska attieksme pret Skaisli, nebūt nemudina viņu aizstāvēt. Pirmkārt - neviens viņai neuzbrūk, otrkārt es negribu viņai pāri nodarīt. Jā, treškārt, ja kāds nokļuvis briesmās, kā Skaislei šķiet, nav, es noteikti mēģināšu palīdzēt, arī Jums. P.S.P.S. Man arī manas mājas, protams, ir vissvarīgākais, resp, Saules sistēma :)

Senais , vēl te piebilde, attiecībā uz Jūsu iepriekšējo komentāru. Man nav iemesla žēloties par dzīvi, jo to izbaudu tik pilnvērtīgi un pārticīgi kā nekad agrāk .... Prieks, kad vari darboties savā zemē,darīt labu saviem tuviniekiem un līdz ar to Latvijai, ir neatsverams...

Senais,nu lai būtu uz "Jūs", ja tā vēlaties, lai gan komentāru vide savā ziņā ir tāds čomisks uzstādījums. Es parasti diferencēju to pašu ikdienišķo "Tu" - cilvēkiem, kurus necienu , rakstu ar mazo burtu.... Redziet, ar to" visas pasaules uztveršanu par savām mājām" MANUPRĀT ir tā kā vienā sentencē, ko savulaik teicis tā diezgan paskarbi viens pasaules dižgars(diemžēl uz sitienu nespēju atcerēties kurš), ka tikai iekarotāji un prostitūtas jūtas visur kā mājās. Neesmu paštaisns ne mazākā mērā, tikai neciešu, ka uztiepj svešus man nepieņemamus uzskatus. Savus uzskatus komentāros parasti paužu ar piebildi "manuprāt", ja neesat to ievērojis. Visnotaļ respektējot Jūsu internacionālismu, man personīgi tas"norobežotais kaktiņš" ir lielākā godā ceļams nekā visa pārējā pasaule. Ja kaut kādā veidā esmu aizskāris Jūsu personisko attieksmi pret Skaisli, sorry. Bet...ja tā nenopietni, man šķiet, ka šai personai pašai ir gana asi zobiņi sevi aizstāvēt un vēl otru uzkost brokastīs DDD.

Mani tā vectētiņš mācīja - būt pieklājīgam, kāds nu tur smalkums. Es jūtu līdzi Mārai, bet noteikti zinu, jo pazīstu, ka viņa pati sev to situāciju sameistaroja. Protams, mazāk nesāp - vai pats, vai cits iedur pirkstā, taču, ja pats, mazāk iemesla žēloties. Es vispār domāju, ka pats ir savas laimes un nelaimes kalējs un pie savām ciešanām, es noteikti pats esmu bijis vainīgs. Arī tad, kad ļaunā vara mani piemeklēja, jo es riskēdams darīju to, kas bija stingri liegts, tātad saņēmu ko pelnījis. Man šķiet - tiem večiem prieks, ka var ar datoru ņemties, bet ejot laikam līdzi tādā sīkumā kā datorprasme, viņi nesatricināmi stāv kā klints pret universālajās cilvēktiesībās deklarēto, kolektīvi izbaudot šauru nacionālismu un, protams, žēlošanos par sūdīgo dzīvi. Iespējams, ka problēmas ar atmiņu, vai agrāk "sviedās" labāk, nezinu.

Atvainojiet paviršību neielikt iekavu tekstu pirmā teikuma beigās, kas būtu loģiskāk.

Skaisle, Tu atkal esi uzpūtīga. . Izskatās, Tu domā arī meža vietā.

Jā, esmu stādījusi mežu gan skolas laikā, gan vēlāk - lai kaut ko nopelnītu papildus. Toreiz tie noteikumi bija - stādīt tikko sniegs nokusis, lai nav par sausu,lai ieaug. Varbūt tie konteinerstādi ir tādi ar apūdeņošanas rezervi, nezinu. Nav ja tā,ka es neliktu vāzē grieztus ziedus, vai grieztus lielus krūmu zarus,kas man īpaši patīk, bet - man ir miljons reižu lielāka pietāte pret dabu kā, piemēram, Latvijas mežīem un iespējams, arī - kā tev.

Nu ko ar tevi lai iesāk? Ko tu sajēdz no meža un darbiem tajā? Vai esi iestādījusi kaut vienu kociņu ? Un vispār, es tevi no sava meža turētu plintes šāviena attālumā ! Pļāpukule tu esi un vairāk nekas!

tu veci, kumēdiņtaisītājs tu tāds. Visiem meža darbiem jābūt padarītiem,kamēr nekas nav uzplaucis un uzziedējis. Tas ir tāds pats likums kā nekaut grūsnus lopus. Ko tu tajos mežos esi sadarījis tur, izmīdījies un izņēmies - ka nekas tur 3 gadus augt negribēs. Nu ka es tev kādus meža inspektorus uzsūtītu, pati ierastos visu pārbaudīt un sodus uzliktu. Un vēl lielās un mani par mamzeli noniecina.

Nē, nu tiešām pilsētas mamzeles cienīgs jautājums.... Un kā tev,Skaisle, liekas, vai tad mežs nemaz nav jāatjauno un jāsakopj? Lūk, taisni darbiņš meitenei ar prasmīgām rokām - stādīt mežu un pie reizes klausīties putnu dziesmas.... Ar konteinerstādiem to var darīt arī vasaras sākumā.Tikai neprasi, kas tie konteinerstādi tādi ir......

Svētā debess - veic, ko tu vasaras laikā mežā dari? Putnu dziesmas klausies? Un kā tad tos muskuļus tur audzini? Mēs tieši darbā par to sriedām - cik iecietīgi esam vai neesam viens pret otru. Un es teicu,ka vidēji 3 km es varu noiet kājām, lai tikai nebūtu jābrauc sabiedriskā transportā, kur ir smirdīgi cilvēki.

Dergli, labāk nāc, pastrādā mežā...i putnu dziesmas paklausīsies, i muskuļus uzaudzēsi bez visiem bodībildingiem... Un, ja par to ķilku fabriku, tad zini, ka ar to smaku tu vēl staigāsi mēnešiem ilgi. Mana tantīte savulaik pēc darba nevarēja braukt trolejbusā - visi blakusstāvošie rauca degunus un vairījās kā no spitālīgās....