Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija
Foto: LETA

Vējš: Ko gribu, to daru?

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes

67 komentāri

st.
s
baigās diskusijas angažēta medija paspārnē. diskutē te par brīvību. var jau diskutēt, kamēr neviens konkrēts nav nosaukts vārdā. bet pajautājiet aiz pogas degunu pie deguna pievelkot, cik atkarīga vai neatkarīga no naudas devējiem ir tā pati dienas grāmata, lielie brīvības meklētāji. tie zelta rubuļi, tie valda pasauli. ne visur, protams, bet šeit jau nu noteikti.
vohomurka
v
Jā... Ļauži šamo tēmu apkomentē ne pa jokam... :) Man arī vēl iegribējās ko papildināt: lai arī visas mākslas esot tās dotējamās, tad tomēr katrā no tām ir sava specifika... Tas, protams, nav "smagākais" arguments, bet tomēr... Un vienmēr būs tā, ka kāda joma skaitļu izteiksmē būs "lētāka" un cita - "dārgāka". Bet iekams bļaustīties par štruntīgo realitāti, jāatceras, ka cilvēki paši ir dažādi - nav un nebūs visi spējīgi paši sevi uzturēt, tāpēc, manuprāt, tas vispār ir sociālās solidaritātes jautājums nevis šaura kultūrpolitika. Kad skatos sabiedrībā kopumā, redzu, ka daudz ir gnīdu - mazisku cilvēku, kuriem vienīgais gandarījums ir aizlikt kāju otram priekšā. Tāpēc mani nepārsteidz, ka par mūždien vainīgajiem tiek pasludināti "liekēži" pensionāri, mākslinieki, daļa zinātnieku, skolotāji u.c. Un šie gnīdas vienmēr ir tie, kuri "iz grjazi v kņjazi", tāpēc arī drudžaini mēģina pierādīt savu vērtību. P.S. Par sevi - jā, tā man dzīvē iegadījies, ka varu dzīvot, kā gribu - varu pelnīt bez mākslas un kaut ko pelnīt arī ar to. Bet skaidri apzinos, ka tā nav visiem - nu ir un būs amatbrāļi, kuri dažādu iemeslu pēc dzīvos/mirs no skunstes... Cits, protams, vienkārši par slinku, lai pakustinātu pēcpusi un smadzeni, cits - patiešām īpatnītis, kuram piemīt tikai mākslinieka talants un absolūti nepiemīt reālā sajēga... Un tieši viņš mēdz būt tas apdāvinātākais skunstē - nu, nevar taču tāpēc viņu ar akmeņiem nomētāt, ka viņš tāds nepraktisks, neaptēsts... viņš taisa lielisku mākslu un citu ko mūžam nespēs... Tas ir jāsaprot un viss. Viņš tad arī ir tas reāli dotējamais un nav tur ko pukstēt. Tāda ir pareizā lietu kārtība. Punkts.
savādi
s
Kailā, Tu taču agrāk baigi gānījies par Vikipēdiju, kāpēc tad tagad to lasi? :)
  • 0
  • 0
Skaisle Jātaļniece
S
Man ir tā sauktais gabaldarbs - ir pasūtījums - strādāju, nav -gaidu un rakstu komentārus. Vēl ir nemitīgi jāatbild telefonzvani, kolēģu jautājumi. Darbavieta jāuztur kārtībā. Mēdz būt reizes, kad strādāju sestdienās. Darbadevējs ir privātuzņēmējs. Viņš nosaka manu darbaorganizāciju. Kad ir pasūtījums un klientam vajag preci - tad varu strādāt arī virs noteiktajām 8 darba stundām. Vajadzētu pusdienlaikā nevis sēdēt pie datora , bet iet staigāt pa pilsētu, bet nevaru īsti saņemties. Tad sniegs vai ledus uz galvas var uzkrist, tad lietus, td slapjš, tad auksts - vārdu sakot - slinkums. Lasu vikipēdiju, skatos jūtjūbja jaunumus , bet nekam ilgstošam un nopietnam tādos apstākļos koncentrēties nevaru. Man laba paziņa strādā valsts iestādē. Viņus tur ļoti kontrolē, kādus interneta resusrsus viņi izmanto. Tā kā neesmu droša, ka vai lielākie komentāru rakstītāji ir no valsts iestādēm, gan jau, ka kādi jā. Bet vairākumā domāju, ka tādi kā es - kas gaida uz pircēju.
  • 3
  • 1
Skaislei
S
Jūs, kundzīt gan visu dienu neko citu nedarāt kā tikai ganāties i - netā.Tad jau jādomā, ka izmantojat savu brīvību uz nodokļu maksātāju rēķina......
  • 2
  • 4
Skaisle Jātaļniece
S
Piekrītu par to, ka esam ļoti dažādi,un par to, ka jābūt solidāriem. Jautājums, kā to visu sabalansēt. Kam uzticēt nodokļu naudas sadali. Kāpēc tā nevarētu būt ļoti caurspīdīga ar ļoti konkrētiem kritērijiem ? Mani visu laiku mulsina, ka šodienas latviešu literatūras lauciņā visu laiku darbojās vieni un tie paši rakstnieki, kas viens otru apdāvina ar balvām,ar stipendijām un kā saka, ar labiem ceļavārdiem. Neatkarīga, objektīva literatūrkritika kā tāda šodien jau nav. Cik esmu lasījusi un dzirdējusi - līdzīgas problēmas ir gan mūziķiem, gan citām mākslām.
  • 5
  • 1
Kretīnu dejas
K
Komentāri - vairumā gadījumu - nomācoši gara pļeperēšana ar vienu acīmredzamu mērķi - demonstrēt katra paša, viņaprāt, neaptverami plašo un dziļo intelektu. Lai gan, manuprāt VV vēstījums vienkāršāks par vienkāršu - esi pats, esi patiess!
zvirbulēns
z
Žetons autoram! Man patīk! Un tas nav maz! :)
zvirbulēns - autoram
z
Nu, bet, ko tad tas amerikānis liek man aizvērties uz visiem laikiem, tā, tak, neiespējamā misija, ja nelec Daugavā! Nu baiss kadrs, ne?
  • 0
  • 0
autors
a
zvirbulēns atkal savu furrrrrrrrrrrrru palaidis. vai tad brokastiņa bij slikta mazputniņ?
  • 0
  • 0
zvirbulēns - Straumes kungam no ASV
z
Vai Jūs man iesakat lekt Daugavā? Dzidri, nu kā jums nav kauns, a? Un vēl piekabinajis sev klāt to MA, USA, it kā ar šito varētu un vajadzētu lepoties! Fui!
  • 0
  • 0
Dzidris Straume-Sēklis, MA, USA
D
Lūdzu atbrīvo no saviem komentāriem pasaulīti. Visās malās sakomentējis, laikam nav ko darīt.
  • 0
  • 0
Students
S
I must study politics and war that my sons may have liberty to study mathematics and philosophy. My sons ought to study mathematics and philosophy, geography, natural history, naval architecture, navigation, commerce, and agriculture, in order to give their children a right to study painting, poetry, music, architecture, statuary, tapestry, and porcelain. / Džons Adamss ( John Adams, 1735 -1826. ASV prezidents) /
hohaidi
h
Johaidi - par ko ir raksts? Šitais arī runā tāpat kā Sudraba?
jautājums
j
No vienas puses es tam piekristu, jo māksliniekam tiešām radošā brīvība ir būtiska, bet...Kurš par šo brīvību maksā? Ja pats, tad karogs rokās un uz priekšu ! Drošājiem pieder pasaule..Kas neriskē, tas nedzer šampanieti...un'tā tālāk... Gribu gan atgādināt, ka Mocarts savu Rekviēmu, tapat kā citus darbus, rakstīja pēc pasūtījuma, bet Dostojevskis rakstīja , lai iegūtu naudu , ko nospēlēt. Ja ir talats, tad ir talants . Un tas parādīsies darbos. Es šaubos, vai viņi sēdēja un apcerēja radošo brīvību. Bet ja par mākslinieka radošo brīvību maksā citi, piemēram, nodokļu maksātāji, tad zināmiem spēles noteikumiem būtu jābūt definētiem. Nu tad mākslinieka ļoti arogantā nostāja ,- ko gribēšu, to darīšu, bet jūs, plebeji, dodied naudu , izraisa likumsakarīgu reakciju, kāpēc mums būtu jāmaksā, ka tu dari , ko gribi, kamēr mums ir jādara, ko vajag un sava maize jānopelna pašiem. Nu nešķita man simpātiska Pakalniņas kundzes intervija. Jo ja brīvs, tad brīvs. No visa! Arī no nodokļu maksātāju naudas.
jautājums
j
Nū...Es gan budžetu Likumi.lv nekad pētijis neesmu. Es vienkārši ieeju FM mājas lapā tur ir budžets pa visiem pielikumiem un ministrijām, ieņēmumi, izdevumi, kā tik nevajag. Ja, protams pazīst simbolus..Arābu! Cipari saucās. Un sēdēšana jau ir pēc tam. LKKF budžets sadalījumā pa nozarēm ir LKKF mājas lapā. Ņemot vērā tavu izcilo naivumu finanšu lietās ,pieņemu, ka tu esi ātro kredītu pastāvīgais klients. Esi parādos kā tīklos, vai ne? Bet nu viss. Apniki man .Debates slēdzu.
  • 4
  • 0
bzzz
b
seskasmaka tu esi, un nekas cits, doma informācija par valsts budžeta sadalījumu piem. likumi.lv ir tik konstruktīvi ekzakta, kā te plāties, sīkpirdi? Ej un nokaunies, jo to kam, ko , kad un cik dos lemj atsevišķi neskaitāmās sēdes, uzsvars uz darbības vārdu "sēdēt".
  • 0
  • 4
jautājums
j
>bzzz Tad es esmu starpnieks pie kultūras kantoriem, tad neesmu Dombrovskis.... Ko nu mocies , ģēnij neatzītais, man personīgi ir pilnīgi vienalga , kas tu esi. Un klabu te, jo gribu. Tā teikt, izmantoju savu radošo brīvību. Un ne tev to būs ierobežot...Ne tev!
  • 2
  • 1
bzzz
b
jautājumam - uzliec vāku podam, nevis budžeta pozīcijas, un norauj ūdeni. Atradies dombrovskis. Ja tāds būtu, neklabinātu šeit.
  • 0
  • 1
jautājums
j
Nū...Es varu jebkuras ministrijas un jomas budžetu pa galvenajiem posteņiem uzlikt. Ne tikai kultūras. Bet, ja runa nav par valsts atbalstu māksliniekiem, tad par ko tad tu cepies? Tu glezno, tauta pērk, man par to prieks, lai gan neesmu tev draugs. Viss lieliski. Ja par privātiem līdzekļiem...Karogs tev rokā un uz priekšu! Radi , ko gribi, kā gribi, cik gribi. Ja gribi, protams...
  • 2
  • 0
Skaisle Jātaļniece
S
Zini, bzzz,Tu nepārliecini. Tikai izgāz dusmas. Muļķīgi. Jādomā , ka esi pieaugušais, tad tā rakstīt ir vēl muļķīgāk.
  • 1
  • 0
bzz
b
bezjēdzīgajam jautājumam: ja tu, kas man neesi nekāds draugs, tik labi pārzini kultūras budžetu, tad ko tu te ejakulē? Ka tik pats neesi piezīdies pie āda starpnieku kantora, kas tipa tā kā kultūru veicina, bet vairāk savu ēstgribu. Es nelietotu vārdu "finansē" par māksliniekiem vai privātām organizācijām - neviens par gleznotājs par mākslas radīšanu algu nesaņem. Tos pārsimt vai 500 latu, ko atsevišķiem piešķir stipendjās, es sauktu par atbalstu, nevis finansējumu. Tā ir 3 mēnešu minimālā alga, nevbis finansējums. Un katram šadam prijektam dtāv pretī mērķis - kādā publiskā izstādē un tieši kas tiks izstādīts. Kas neizdara, nākamreiz nesaņem.. Un grafomānei Kailajai varu pateikt, ka uz atbalstu mākslinieki pretendē ar konkrētu projektu, kuru vērtē, un ieniedz CV, kurā redzami viņu iepriekšējie panākumi, kādus viņa diez vai varētu uzrādīt. Un man neskauž ne viņas nevienu nekārdinošais seksīgums,tamborētās edziņas mākkslasdarbu vietā pie sienas, ne viņas ne rausta viņas bērnu žēlabas. Ti slimie bērni tāpat iztērē vairāk nekā vecāki nodokļos samaksā., ja gribam būt tik ciniski. Katrā ziņā vairāk nekā mākslinieki. Viss gleznotāju, grafiķu utt. atbalsts gadā valstij izmaksā tikpat, cik vien bankas padoes locekļa alga. Tā ka kailā jjēja saviem slimajiem bērniem mākslas vārdā labi ja sntīmu gadā ir atrāvusi. jautājumu karalim: Jā, galerijās kādreiz kaut ko nopērk, paldies cilvēkiem ar līdzekļiem un gaumi. Bet ne jau tā kā bulciņu bodē, kur visu, ko saražo , to apēd. Daudziem gadi līdz pirmajam pārdotajam darbam paiet. Turklāt vadošie mākslinieki ir atrduši aģentus ārzemēs, un valsts iepirkums te vispār nav tēma.
  • 0
  • 1
Skaisle Jātaļniece
S
Ieejiet jūtjūbī un ievadiet power of youth, tā gan ir Polija, bet - tā ir arī Latvijas realitāte.
  • 2
  • 1
jautājums
j
Es labi pārzinu kultūras budžetu, tāpat kā budžetu general , mans histēriskais draugs. Kultūras budžets ir daudz plašāks un lielāks. Bet projekti, tas ir individuālie mākslinieki un privātie mākslas uzņēmumi, pamatā tiek finansēti caur LKKF. No kultūras ministrijas budžeta tiek finansēti valsts kultūras iestādes-muzeji, arhīvs, biblioteka, pieminekļu aisardzības inspekcija u.c.; valsts'kapitālsabiedrības-teātri un LNO, mākslas un kultūras augstskolas un mākslas un mūzikas skolu sistēmā, kā arī speciālie pasākumi , ko rīko valsts-Dziesmu svētki, piemēram. Par teātru dotāciju, nav tik vienozīmīgi, jo teātri atrodas valsts īpašumos un arī tie ir jāuztur kārtībā, bet zināmā mērā tiek dotēts arī skatītājs, tāpat kā tiek dotēti pasažieru dzelzceļa pārvadājumi. Bet par ko tu tā putojies? Nu ja galērijās pērk, tas ir lieliski. Ko tu gribēji, lai visu, ko tu uzglezno valsts nopirktu? Piedod, bet kur tad to visu liktu?
  • 3
  • 1
Skaisle Jātaļniece>bzzz
S
"Māklinieki paši iegulda naudu un laiku darbos, ko par velti rāda galerijās, un tās eksistē tikai tāpēc, ka kāds arī pērk." Un par šito - neviens no māksliniekiem dāvanas neprasa. Gribi radīt - tā ir katra paša brīvība. Ir maz gleznu, kuras es paņemtu kā dāvanu, kur nu vēl - pirktu.
  • 3
  • 1
Skaisle Jātaļniece
S
Nopietnai diskusijai vajadzētu būt par to, kādi ir kritēriji, kam piešķirt stipendijas, kā vispār tērēt "kultūras naudu". Tagad viss kaut ko noslepenoti un nozēģelēti, it kā vēlāk tāpat viss nenāktu gaismā .... Par LNB - smiekli nāk no visas tās pretīgās muldēšanas. Savulaik demakova teica, ka igauņu celtnieku tāmi - par miljonu ls lētāk, kā latviešu , noraidīja, esot jāatbalsta vietējie būvuzņēmēji.Vēlāk izrādījās, ka vietējie būvuzņēmēji 90 % izmanto viesstrādniekus un viņu apetīte aug proporcionāli sabiedrības klusēšanai un gļēvulībai. Tagad politiķi kaunina tautu , kas aizbrauc meklēt izdzīvošanu citās valstīs. Man ir pretīgi tās dumības lasīt, kā piemēram, Pavļuts var tādas muļķības gvelzt - esot programma aizbraucēju atgriešanai. Kāda programma - kungi un dāmas, beidziet zagt un vēl sašust, ka jums aizrāda par zagšanu. Tad arī latviešu bērni uzaugs Latvijā, nevis svešumā. Vispār, bzzz - Tu mani šausmīgi saniknoji. Kā iesprostotu vērsi ar sarkanu lupatu kaitinot. Paklausīšos glamour girl un padzīvošos pa savu sapņu pasauli.
  • 3
  • 1
Skaisle Jātaļniece
S
bzzz, sākšu ar to, ka jautājums raksta pietiekami interesanti. Mans iespaids, ka tev skauž, un tāpēc tu to nosacu par žvadzēšanu. Te varu rekomendēt neskaust, bet vienkārši uzrakstīt gudrāk un labāk. Tālāk man Tevi jāapbēdina, ka tu pats nezini faktus. Ja man, audzinot audžubērnu, valsts nodokļos paņem 52 % ( te es pieskaitu arī 21 - 22 % PVN, ko es atdodu valstij par precēm un pakalpojumiem), tad es domāju, ka tas ir ļoti ļoti daudz. Negribu atkārtot faktus, ko pieņemu, katrs,kam interesē to zin - Latvija ir viena no Eiropas valstīm, kurā ir vislielākās "šķēres" starp nabagiem un bagātajiem. Kur ir vislielākais skaits nabadzībā dzīvojošu bērnu. Tāpēc Tavs nicīgais jautājums - cik tad kāds no komentētājiem maksā tos nodoklīšus ir negodīgs un es teiktu pat zemisks. Par medicīnu negribu pat runāt, ja nav nauda - mirsti nost, tāda ir īstenība - laipni lūdzu tajā Tevi. Par bezdarbnieka pabalstiem - nezinu spriest konkrēti, bet kādreiz man paziņa teica, ka tikai pēc 2 mēnešiem var sākt tos pabalstus saņemt, bet kā nabagiem dzīvot tos 2 mēnešus , sevišķi, ja sākās veselības problēmas? Vienkārši manā uztverē - lietas nav sakārtotas, un ne jau viena sasodītā grende ir tāda kārtējā ministre, kura labi padzīvojās uz mūsu - nodokļu maksātāju rēķina. Tādas ir visas ministrijas un valsts uzņēmumi - atalgojumu tagad visiem paaugstinās, bet ka pienākumus, ka atbildību palielinās, ka šajā ziņā plāno kādas izmaiņas - klusums. Man žēl, ka 20.01. būšu komandējumā - es noteikti piedalītos mītiņā Doma Laukumā.
  • 4
  • 1
bzzz
b
bezjēdzīgais jautājum, pirms tu te žvadzi, vispirms painteresējies par faktiem, paskaties kmādus ciparus. Nekāda ne lielākā daļa "kultūras finasējumam" caur VKKF neiet. Lielākā iet kultūras iestāžu uzturēšanai un bibliotēkas celtniecībai. Tas ir pieejamībai.Turklā mākslu uztur pircēji - reāli iegulda naudu mākslas darbos, iet uz koncertiem, teātriem. Dailes teātris, nupat lasīju, gadā apkalpjojis 200 000 skatītāju. Nav maz, ko? Bet tie 200 000 nevarētu atļauties mākslu redzēt, ja biļetēm vajadzētu segt VISAS izmaksas, tādēļ dotēti tiek skatītāji. Izstāžu apmeklējumi arī nav mazie - no 3 līdz 30 tūkstošiem uz katru muzejos, bet galerijās māksla ir peejama par velti. Ja ne tev, kam tikai divlitrīgo kapāt, tad varbūt bērnam, kas gib mākslas skolā iet, vai mamai, kas pa muzejiem pastaigā, interesē. Māklinieki paši iegulda naudu un laiku darbos, ko par velti rāda galerijās, un tās eksistē tikai tāpēc, ka kāds arī pērk. VKKF, ja daudz, nosedz kādam māksliniekam materiāu izmaksas, kas nav mazās. Un tālu ne visiem. Izmaksātās stipendijas sedz, piemēram, īres izmaksas studijai, jo mākslinieks nevar strādāt gluži vrtuvē. Te daudzvārdīgais vohomurka nav nekāds ideāls - prakstiski tā ir pašdarbības māksla, no darba brīvajā laikā. Ja nav jēgas par elementāriem skaitļiem un cipariem, un principiem, kā tas strādā, tad pietaupi savu žvadzēšanu "Mēs, nodokļu maksātāji", mēs, mēs... Cik tad tu tajos nodokļos nomaksā, ko nenoēd medicīnas pakalpojumos un bezdarbnieka pabalstos? nesanāk mīnusi gadījumā?
  • 1
  • 4
Skaisle Jātaļniece
S
Vēl - man šķiet, ka tieši KD būtu tā vieta, kur varētu paspriesties par tēmu - mākslinieka brīvība, tā dziļāk un plašāk.
  • 6
  • 5
Skaisle Jātaļniece
S
Šoreiz vairāk piekrītu jautājuma pēdējam komentāram. "Ja esi īsts mākslinieks, tu vienkārši nevarēsi nemēģināt to realizēt..." un tad valsts var palīdzēt tālākvirzīt tādu mākslinieku, piemēram, starptautiski - prezentēt mūsu kultūru. Vējam es piekrītu par to, ka valstij vajadzētu vairāk atbalstīt kultūras izglītību. Šķiet vēl ne tik sen braucām ekskursijās no skolas un visu ceļu dziedājām tautas dziesmas. Tagad - ja gadās dziedātājklase, tad dzied, bet repertuārā jau dominē šlāģeri. Kuriem savukārt, es nezinu vārdus. Lūk, interesanti, kādus autorus un kā atbalstīs Langas dibinātais fonds. Vai tiešām tur atkal būs tikai savējie?
  • 6
  • 7
jautājums
j
>Mogel Nav taisnība. Kas tad ir nopelnītā nauda, ko novirza mākslas dotēšanai un subsidēšanai, tie ir iekasētie nodokļi. Tie paši 75% Francijā no kuriem bēg Deperdjē, arī mākslinieks starp citu. Ja nav tiešas dotācijas, tad ir netiešās-par ziedojumiem un atbalstu mākslas un kultūras fondiem lielākajā daļā attīstīto valstu saņem nodokļu atlaides vai pat atbrīvojumu no nodokļiem. Bet es runāju par Latviju, kur lielākā daļa kultūras atbalsta iet caur LKKF finansējumu. Bet arguments, ka dodiet man brīvību un tad tik es uzradīšu, nekad nav strādājis. Šie cilvēki vienkārši sevi māna...Viņi nav un nekad nebūs radoši brīvi...Jo garīgo brīvību neviens iedot nevar! Vai nu ir, vai nav... Te jau Vohomurka, kurš gleznotājs, ļoti precīzi raksturoja situāciju, dari ko vajag un pa vaļas brīžiem, ko liek tava mākslinieka sirds. Ja esi īsts mākslinieks, tu vienkārši nevarēsi nemēģināt to realizēt...
  • 5
  • 6
VV
V
Mogelam: Jautājums par "nodokļu maksātāju naudu" nav vienkāršs. Rietumu demokrātijās tomēr ir zināms konsenss, ka sabiedrībai kopumā ir nepieciešamas publiski paustas brīvas domas, pēc brīvas gribas radīti tēli. Skatījumi un viedokļi, kas nav pasūtīti un uzpirkti. Tie var kalpot diskusijai, pieredžu apmaiņai, sauciet, kā gribat. Respektīvi, tāpat kā bērnu izglītību apmaksā kopiena solidāri, nevis katrs atsevišķi savējiem, tā arī pieaugušajiem nāk par labu, ja top jauni mākslas darbi, notiek publiska ideju apmaiņa, kuras "aģentus" - mākslinikus tāpat atbalsta solidāri. Pretēja gadījumā pastāv risks, ka to dara korporācijas, kapitāls, kas diktē savu ideoloģiju. Lielākā "nodokļu naudas" daļa gan aiziet izglītībai, kultūras infrastruktūrai un pieejamībai, lai to var atļauties jebkurš, na tikai miljonāri. Šie ideāli par publisko mākslu joprojām nav atcelti, lai arī varbūt institūcijas tiek kritizētas. Bet, patiesi, jūs, ejot uz izstāžu zāli, vēlaties redzēt slēptu reklāmu, uzpirktu skatījumu, gatavu viedokļu ilustrācijas, uz pārdošanu orientētus produktus? Diez vai. Stendzenieks jau mēģināja. Paradoksāli, bet tas nav vajadzīgs arī kolekcionāriem. Izrādās, brīvi radīta māksla ir arī visdārgākā naudas izteiksmē. Vienreiz jābeidz demagoģiski piesaukt piemērus no vēstures. Mākslu kādreiz arī vergi radīja, bet runa ir par mūsdienām. Laimīgu gadu, mogel!
  • 2
  • 1
Mogel
M
Mocarts un Dostojevskis ir izņēmumi. Jēdziens ģēnijs ir vēsturisks jēdziens, tapēc nesauksim tos tā. Trivializēt tādus izņēmumus ir izmantot kļūdainas premisas. Neskaitāmiem - daudz vairāk - māksliniekiem darbi nākuši neskaitāmās apstākļu kombinācijās. Šodien māksla nav nekas īpašāks kā spēja izteiksmīgi izteikties un iespēja ir katram - beidzot. Šodien mākslinieki nav izredzētie un īpašie, atšķirīgie. Paātrinātajās kultūrvidēs šodien mākslinieku (plašākajā nozīmē) ir tūkstošiem un to vērtēšana arī vairs nav aktuāla, - aktuāli ir grupēties, atlasīt un atkal šķirties un izkaisīt un sajaukt. "Nodokļu maksātāju nauda". Kas tas par vecu krupi? Mākslu pasaulē uztur nopelnītā nauda nevis nodokļi un kasīties par sīkumiem, kad nodokļū nauda aiziet mākslai var tikai totāls mākslas jomas nezinātājs. Nodokļi ir peles kaka salīdzinot ar to, ko tiešā veidā iepludina vienkārši bagātnieki un tas ir apsveicami. Tur problēma ir nedaudz cita - superstāru problēma. Mākslas laukā jāuzplaukst dažādībai nevis slimīgai zvaigžņu masu dievināšanai. Par laimi mākslā tie, kas ir superstari ir arī pa kādam tiešām labam darbam uztaisījuši, atšķirībā no masu mediju pop zvaigznēm, kuru vārdus cienīgs augstās mākslas cienītājs nedrīkst pieminēt pat čukstus. lauku vecis, Tu kļūdies par visiem 100%. Brīvība nav visatļautība. Brivība ir atbildība. Sapelni naudiņu un dari, ko gribi ir iznīcinošais, patērējošais un meslus vairojošais - visi trīs šobrīt grauž pasauli ģeometriskā progresijā i materiju, i garu.
  • 4
  • 2
>jautājums
&
Tas par tiem "speciālajiem apstākļiem " man mazliet atgādina izteiku par to slikto dejotāju un olām.....
  • 3
  • 0
jautājums
j
Sapelni naudiņu un dari, ko gribi. Arī, bet ne gluži. .Es laikam neprotu formulēt domu. Es gribēju pateikt, ka talants izsitīs cauri visam. Arī pasūtījuma darbam. Talants pratīs atrast radošo brīvību arī stingra pasūtījuma darbā. Jo Mocarta mūzika vienkārši nevar būt netalantīga, bet Dostojevskis vienkārši nespēj nerakstīt kā Dostojevskis. Nu , manuprāt, tā ir nolemtība. Bet ja mākslinieks apgalvo, ka nepieciešami speciāli apstākļi, lai iegūtu radošo brīvību, tad viņš pēc būtības ir tikai amatnieks. Kafka bija apdrošināšanas aģents, O.Henri savus stāstus rakstīja cietumā, bet Diogēns vispār iemanījās būt brīvs mucā. Ja mākslinieks nav brīvs garā, vai varbūt galvā, tad nekādi ārējie apstākļi, arī materiālie, viņam brīvību iedot nevarēs.
  • 2
  • 1
lauku vecis
l
Gudri spriežat! Bet visu šo diskusiju var novienkāršot pēc formulas: sapelnu naudiņu>pēc tam daru, ko gribu!
  • 2
  • 2
VV
V
Ļoti pareizi uztverts. Par Mocartu - s. teikumu rakstā par gribēšanu dzīvot kāda monarha paspārnē. Demokrātiskā sabiedrībā ir citi principi. Protams, katrs mākslinieks riskē un iegulda savā mākslā, bet sabiedriba kopumā atbalsta tos, kas savu brīvību realizē pārliecinošāk, jo tas nāk par labu visiem. Tīrā reklāma - valsts, partiju vai uzņēmumu pasūtījumi - ir jāfinansē atsevisķi no kultūras budžeta.
  • 2
  • 2
xxx
x
Izcils rkasts!! So tēmu būtu regulāri jāaktualizē un jācenšas tos brīvos māksliniekus atbalstīt!! Paldies!
Jaunietis
J
Paldies autoram, iedvesmojoši kaut nedaudz žēl kļūst to brīvo, jo sanāk ka apkārt ir tik to nebrīvo. Neskatoties uz to, tagad jūtos nedaudz vairāk izglītotās auditorijas sastāvdaļā. Ejot uz mākslas izstādēm vai pasākumiem skatīšos un meklēšu brīvos māksliniekus un domāšu - vai tik viņi nav komercializējušies turīgas publikas priekšā. Vai viņi dara ko grib vai arī tie ir mākslinieki kas smalki uzķēruši jaunākās tendences un tās kopē? Viela pārdomām, paldies!
vohomurka
v
Man vēl viens funktieris "ko gribu, to daru" sakarā... Ja skunstnieks un jebkurš cilvēks nav angažēts vai destruktīva persona, tad viņa personīgās intereses šaurākā vai plašākā mērogā tomēr ir saistošas citiem cilvēkiem. Savukārt, ja skunstnieks pilda pasūtījumu vai ir persona ar garīgām novirzēm, tad, protams, viņam "organiski" būs vēlme ķengāties, spļaut, ķērnāties utt. Un tad to uzdot par "ko gribu, to daru" ir vienkārši poza. P.S. Es, piemēram, strādāju maizes darbu citā jomā nevis mākslā. Un nopelnu pietiekami, lai nebūtu jāstaigā, diedelējot pabalstus. Paldies Dieviņam! :) Ar mākslu nodarbojos tāpēc, ka tā ir mana sirdslieta un tiešā profesija. Tāpēc varu slaveno frāzi "ko gribu, to daru" teikt lai atspoguļotu vien savu brīvību mākslas jomā - piedalos starptautiskās izstādēs, kur nekāda pasūtījuma nav, mālēju reizēm individuālus pasūtījumus konkrētam mākslas gribētājam... bet, ja iegadās, ka maizes darba dēļ, laika neatrodas, varu mierīgi iztikt bez mālēšanas... P.P.S. Tā ka, nenoliedzami, frāzīti "ko gribu, to daru" var uztvert un lietot dažādi... :))
Pēteris
P
Bet tev tie ir tikai vārdi, tukša abstrakcija, tāpat ka spēja tukši nevāvuļot, jātniece...
  • 6
  • 3
Skaisle Jātaļniece
S
Manā vērtējumā un sapratnē, īstam māksliniekam vienīgais ierobežojums drīkstētu būt paša spēja realizēt ideju. Iesākumā bija vārds un tas vārds bija brīvība, nu labi, mīlestība, bet tie ir tik ļoti tuvi vārdi.
  • 6
  • 10
Vilnim Vējam
V
Jūs sava raksta pamatā esat paņēmis L.Pakalniņas cinisko frāzi. Mākslinieks tik tiešām ir publiska persona, mākslinieks rada nevis izmeklētai 5-6 cilvēku grupai, bet rada sabiedrībai (ja vien viņš ir patiesi ieinteresēts). Plātīties ar cinisku frāzi "Ko gribu, to daru" ir bezatbildīgi sabiedrības priekšā, vēl jo vairāk, ja konkrētā "mākslinieka" darbība ar lielu regularitāti un sistēmiskumu ir vērsta uz Latvijas valsts un tautas starptautisku noniecināšanu.
Apstākļa Jautājums
A
" "mākslinieka" darbība ar lielu regularitāti un sistēmiskumu ir vērsta uz Latvijas valsts un tautas starptautisku noniecināšanu." Par ko šis mājiens, lūdzu?
  • 6
  • 4
Vilnis
V
Jā. līdzība nosaukumā tiešām ir. Par pārējo man grūti spriest - kā jūs to iztēlojaties. Vai tas ir kāda cita, nevis mākslinieka lēmums, kam viņš rada?
  • 2
  • 0
Skaisle Jātaļniece
S
Jā un vēl ir viena lieta - es nenovēlētu sev mākslinieces likteni, jo no Tevis visu laiku gaida labāk un labāk, dziļāk, vairāk. Tāpēc tas, ko piemin Vējš - brīvība - ir tas zelta brīnumputns, kad esi brīvs radīt. Nevienam neatskaitoties, nevienam nejūtoties parādā un pie reizes, būt paēdušam un ar dzīvi apmierinātam. Tikko te lasīju Lailas Pakalniņas - Ko gribu, to daru. Tas nu veinreiz bija ļooooti pretenciozi, bet laikam jau viņai tā iespēja pateikt šos vārdus skaļi ir dārgi maksājusi. Vismaz man bija tā sajūta - šie viņas vārdi, kā vaļā parautas slūžas.
Skaisle Jātaļniece
S
Labrītiņ. Jā, Vēja kungs, sliecos vairāk piekrist Jums, kaut gan liela daļa taisnības ir arī Jānim. Lūk, satori novembrī un decembrī bija publicēti jauno autoru stāsti. Es lasīju un šausminājos. Es centos saprast - vai nu es vairs neesmu, īsta, vai tomēr kaut kas ar tiem rakstītājiem nav īsti. Lasu komentārus - un tajos ir divas galējības - vai nu atsaukmes - labi, vai slikti. Bet kas tieši labi - to arī , neviens nepacenšās uzrakstīt, paskaidrot. Bet es vēl šobrīd nesaprotu , kas tur bija labs. Ja manā vērtējumā - vidusskolas vidusmēra sacerējumu līmenis. Es pat aizdomājos tik tālu, ka tie vērtētāji speciāli "audzē" sev tik vāju maiņu, nekonkurenci. Vēl jau interesanta ir tēma par greizsirdību, skaudību mākslā, vai teiksim - starp radošajiem cilvēkiem. Bet paldies - man beidzot ir interesanti lasīt.
  • 6
  • 7
vilnis jānim
v
Ne tikai der, bet ļoti vajadzīgs "gribēt" izvērsums. Tevis nosauktie jautājumi ir klasiskas radošas šaubas, kurām iet cauri katrs (nopietns) mākslinieks. Ar noteikumu, ka tie ir savai sirdsapziņai, nevis ārējai autoritātei (vai drīkst, vai vajag, vai tas ir īstais, ko man darīt?). Ar kaprīzumu un gražošanos tam nav nekāda sakara. Šie jautājumi arī konkretizē "es" personu, kas tādā gadījumā ir atbildīga - gan pret sevi, gan mākslu, gan pasauli. Tāds "egoisms" ir svarīgs un potenciāli citiem vajadzīgs, jo tuvojas savai unikalitātei, kas noteikti ir vērtība. Ja ievēroji, mans raksts bija novēlējums jaunajā gadā cilvēkiem, kas to visu ir jautājuši, un izdarījuši zināmas izvēles - par un pret ko viņi ir. Reizēm arī uzmudrinājums, iedrošinājums pret pārlieku paškritiku ir svarīgs. Es, protams, varēju novēlēt arī nedarīt, bat tas attiektos uz tiem, kas dara, bet nav tikuši skaidrībā, ko tieši viņi grib un var - ražo liekas grabažas, atdarina, ķer konjunktūru, domā, ko no viņiem grib citi, manevrē, grozās utt. Arī lieki gruzās. Ir jau ar, kas viskautko it kā grib, bet neko nedara - lielākie zinātāji, kā vajag un ko citiem darīt. Nu, lūdzami, pamēģiniet, varbūt izdodas! Starp citu, tieši mākslinieki ir uzdevuši daudzus auglīgus jautājumus par ķermeņa noteiktajiem ierobežojumiem. Arī sirdspukstu skaits minūtē var palielināties mākslas iespaidā. To sauc par saviļņojumu. Jāni, laimīgu Jauno gadu!
  • 6
  • 2
Jānis vilnim
J
Secinājumi tādi, ka patvaļīgums, kaprīzums, visatļautība, gribu-daru utml. ir nesiespējami tad, ja "apjēdz ierobežojošo, zin to, mīl.Cilvēks defoltā ir ierobežots gan savā ķermenī, gan sirdspukstu skaitā, gan valodā, gan savā aprobežotībā, gan enerģijā utjp." Jo Tad mainās "gribēšanas" jēdziena pamatojums. Tas atceļas, jo kļūst skaidrs, ka gribēt ir jēdziens bērniem vai Dievam. No gribas izaudz līdz - vai es to drīkstu, vai man tas ir atļauts, vai to var tiešām darīt, vai bez tā var iztikt. Un te parādijās otrs svarīgais vārds - darīt. Un "ko darīt" šodienas apstākļos ir milzu greznības jautājums, jo darītāju ir saradies labi daudz un sūdīgu mēslu iz-darītāju ir lielākais vairums un par laimi šie darbi pārsvarā aiziet serveros, bet par nelaimi tomēr ir arī ārkārtīgi daudz fizisk un materiālo mēslu taisītāji. Tapēc vispirms - šodien jādomā, ko ne-darīt. Un te arī klāt jēdziens atbildība - ko patiešām šodien ir jādara un ko var atļauties darīt, jo mēslu gūzmas tiek ražotas neskaitāmos apjomos. Grāmatas vien katru dienu pasaulē izdod 3000, paskatieties Auziņa Mārča lekciju. u.c. Derēs?
  • 3
  • 2
vilnis
v
Jānim: Un...? kādi secinājumi no tā izriet?
  • 1
  • 0
Jānis
J
"kad esi brīvs radīt. Nevienam neatskaitoties, nevienam nejūtoties parādā" tā ja patvaļa. morāls bezformīgums. Relatīvisms. Brīvība strādā kā spēks tad, ja apjēdz ierobežojošo, zin to, mīl.Cilvēks defoltā ir ierobežots gan savā ķermenī, gan sirdspukstu skaitā, gan valodā, gan savā aprobežotībā, gan enerģijā utjp.
  • 6
  • 1
vohomurka
v
:))) Jā un nē... Tas, ko stādos priekšā kā galarezultātu, ir viena lieta - reizēm to izdodas panākt un reizēm nē... Es jau vēl par pašu to procesu - mākslas taisīšanu... Nu, jēga ir tikai un vienīgi tad, ja netiek štancēts un atražots tas, kas kādreiz sasniegts. Pretējā gadījumā skunstnieks pārtop par tādu cirka lāci, kuram iemācīts braukt ar riteni - šis tik min pedāļus un stūrē, min un stūrē, bet jēgas un satura nekāda... Visu cieņu īstajiem cirka mikučiem, bet skunstniekam jābūt citai lomai! Starp citu - kad apskatu savus vecos darbus, vienmēr redzu, ka esmu mainījies - ir, protams, kādas iezīmes, kas ļauj fiksēt, ka tas ir mans darbs, jo rokraksts taču izpaužas, bet arvien laika gaitā šis un tas pārveidojas... Un tas ir viens no rādītājiem, ka neštancēju pie konveijera. :)) Paldies par novēlējumiem! :) Arī tu - esi aizvien tāda ņipra un "rakstīga" - man patīk palasīt tavus komentus! :)
Harijs Krūze
H
Man patika raksta dzejiskais nosaukums - "Vējš, ko gribu, to daru!"
Jānis
J
Brīvībai ir milzīga saistība ar atbildību. Tam, kas to nesaprot, par brīvību i sākt runāt nedrīkst ļaut. Ko gribu to daru ir par brīvības problēmu. Tapēc šeit jārunā par to, kādos apstākļos notiek griba, gribēšana, kas to veidojis, kur tā sākusies. Tomēr nosaukums ir labākais šeit.
  • 6
  • 0
vohomurka
v
Laimīgu Jauno gadu, Skaisle! :)) Mēģināšu paskaidrot, ko nozīmē "priekš sevis"... Redzi, kad "taisu" mākslu, ņemu vērā visu savu bagāžu - studiju laikā iemācīto un pēc tan n-tajos gados praksē pieredzēto. Tas tāpēc, ka gribu uzmālēt kvalitatīvi, labi... Protams, mēdz būt neveiksmes... Bet man ir svarīgi, lai mans mālējums būtu ne vien meistarīgi, virtuozi un labi izdarīts, bet arī lai es pats, po darīdams, būtu kaut par miligramu sev kaut ko atklājis un padziļinājis tai mākslas prašanā, varēšanā un sajēgšanā... Piemēram, jau gadiem "risinu" tādu kompozīcijas "problēmu" kā harmonijas un disharmonijas lietu "saaušanu" vienā bildē... Cilvēkam ne no mākslas laikam liksies, ka es muldu, jo kas tur ko risināt! ? Paņēmi pindzeli un triep! Un, ja vēl skolās un akadēmijās esi to mācījies darīt, tad, kur problēma??? Bet tur jau tā štelle, ka pat skunstes ābeces patiesības man gadu gaitā atklājas arvien drusku citādāk nekā studiju laikā - nav vairs viss tikai melns un balts... Es turpinu apjēgt un mācīties... Saprotu, ka cilvēks no malas to pat neievēro, bet "proces pošol"... :):) Varu patiešām stundām un dienām provēt, vai ievilkt strīpu tai bildē tā vai šitā... Man ir svarīgi sevi pašu pārliecināt, ka tā strīpas novilkšana būs izdarīta maksimāli riktīgi... Tāpēc tiku teicis, ka mālēju "priekš sevis"... Varbūt precīzāk būtu - mālēju, lai tiktu skaidrībā, ka to izdaru labi... Un, kā jau teicu, reizēm manis samālētais, risinot dižos mākslas jautājumus, šķiet baudāms apkārtējiem cilvēkiem. Lūk... Nezinu, vai pratu izskaidrot... :)) :(
Skaisle Jātaļniece
S
Ā, Tev arī Laimīgu un tad jau radošiem panākumiem bagātu to gadu ! Jā un seksīgu, protams :)) Lūk, par to "priekš sevis". Tad Tu vienkārši nepareiz to domu formulēji vārdos, jo es teiktu, ka tā ir gandrīz vai bezgalīga harmonijas, īstā , patiesā meklēšana, nevis priekš sevis darīšana. Vai nav tā, ka tad , kad Tu kaut ko radi, Tu pats esi pirmais kritiķis un pats novērtē , kas ir un kas nav izdevies. Un tad paiet laiks - teiksim nedēļa, mēnesis un tad Tu atkal uz to paskaties un tad ir tā - vai nu o, jā, vai o , nē . Smieklīgi, bet es to radošumu varu salīdzināt, ka tad , kad man bija mazs bērns es daudz adīju. Izdomāju superīgākos modeļus un atradu tīri piemērotu dziju un "taisīju augšā" un mani nekad neapmierināja rezultāts. Tas būtiski atšķīrās no iztēlotā. Un tikai līdzcilvēku mierināšana , ka nav jau tik traki, nomierināja arī mani. Bet tā es saprotu to radošo procesu - iztēle ir viens, to īstenot, tā lai atbilst iztēlei - jāaā, tas ir - es teiktu - tā ir tā īstā māksla.
  • 4
  • 5

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja