Astoņās nodaļās mūsdienīgi pievilcīgā formā un izteiksmē, plašai auditorijai saprotamā valodā parādīta Latvijas teritorijā savulaik dzīvojošo cilšu jeb maztautu – latgaļu, zemgaļu, sēļu, kuršu, lībiešu un vendu saplūšana vienā latviešu tautā, uzrādot gan to atšķirības, gan kopīgās raksturojošās iezīmes, kā arī un latviešu un to veidojošo kultūru vietu baltu vēstures kopkontekstā. Tāpat darbā atainota Latvijas teritorijas iedzīvotāju kultūru pārmantotība un pēctecība, izsekojot šim procesam līdz pat mūsdienām.Atsevišķa sadaļa veltīta Latvijas arheoloģijas pētniecības vēsturei, atsedzot zinātnes jaunākās atziņas un demonstrē arheoloģiskās pētniecības iespējas ne tikai senākās, bet arī nesenās vēstures izzināšanā. Pausti arī līdz šim nepubliskoti jauni uzskati. Krāšņajā izdevumā publicēts nozīmīgs ilustratīvais materiāls, kas balstīts uz Latvijas Nacionālā vēstures muzeja unikālo senlietu krājumu. Tas padara šo darbu ne vien vizuāli izsmalcinātu, bet arī sniedz priekšstatu par vizuālās kultūras kodu tapšanu Latvijas teritorijā gadsimtu gaitā.Apkopotie fakti, to interpretācija, izteiktās hipotēzes, apjomīgais ilustratīvais materiāls būs vērtīgs izziņas avots plašai sabiedrībai - gan arheoloģijas un vēstures profesionāļiem, gan skolotājiem, skolēniem un studentiem, Latvijas un latviešu vēstures, arheoloģiskās pētniecības vēstures interesentiem. Daļa grāmatas teksta jau agrāk tulkota un izdota gan poļu un angļu (Skarby starozytnej Lotwy/Treasures of Ancient Latvia), gan vācu valodā (Lettlands Viele Völker), kad 2007. un 2009. gadā izstādēm par Latvijas arheoloģiju prestižos Polijas un Vācijas muzejos tika veidoti ilustratīvi bagāti, respektabli katalogi. Arī latviešu daiļliteratūrā pēdējos gados parādījusies interese par senākiem vēstures periodiem, prozas darbu autori sniedz savas literārās interpretācijas par tām vai citām norisēm Latvijas teritorijā dažādos vēstures posmos. Šajā arheoloģijas rokasgrāmatā precīzs faktu materiāls izlasāms un ieraugāms autentiskā izklāstā un sakarībās.
Grāmatas autors Arnis Radiņš ievadā raksta: "Šī grāmata domāta ne tikai jūsu zināšanām, bet arī pašapziņai. Ja Latvijā nav piramīdu, tas nenozīmē, ka mums nav vēstures. Lai gan esam skaitliski maza tauta, latviešu un viņu senču atstātās pēdas ir pamanāmas – pilskalni un kapulauki, tautasdziesmas, dziesmu svētki, visu laiku cīnītāji par tautas brīvību u.c. Mums ir pamats būt lepniem arī par savu izdzīvošanas spēju. Varenas impērijas un lielas tautas izzudušas, bet latvieši izturējuši gan krustnešus, gan dzimtbūšanu, gan deportācijas, gan karus, gan epidēmijas. Šodienas sarežģītajā pasaulē saduras – no vienas puses – globalizācijas, no otras – savu sakņu meklēšanas procesi. Tikai ar zināšanām un pašapziņu apveltītas nācijas atradīs sev labāko ceļu nākotnes lūkojumos."
Dr. hist. Arnis Radiņš ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors (kopš 2000. gada), Rīgas pils atjaunošanas padomes loceklis (kopš 2008. gada), Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētājs (2006.līdz 2011. gads). Veicis arheoloģiskos izrakumus septiņos arheoloģiskos pieminekļos Latvijā laika periodā no 1977. līdz 1990. gadam.
Arnis Radiņš ir grāmatu Ceļvedis Latvijas senvēsturē (1996), 10.-13. gadsimta senkapi latgaļu apdzīvotajā teritorijā un Austrumlatvijas etniskās, sociālās un politiskās vēstures jautājumi (1999), Zinātniskais darbs muzejā (2004) un vairāk nekā 100 zinātnisku, populārzinātnisku rakstu, katalogu un bukletu autors.