Krājums iepazīstina ar viņa personību, projektētajām ēkām, kā arī ar mazāk pazīstamiem Rīgas arhitektūras un Latvijas XIX un XX gadsimtu mijas kultūras un mākslas aspektiem. Šī izdevuma pamatā ir pētījumi, kas tika gatavoti K. Pēkšēnam veltītajai valsts pētījumu programmas projekta Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai starptautiskajai zinātniskajai konferencei. Grāmatas māksliniece ir Annija Grosa, zinātniskā redaktore – Kristiāna Ābele.
Arhitekts Konstantīns Pēkšēns (1859–1928). Publicitāte foto
"Konstantīna Pēkšēna vārdu ir dzirdējis ikviens, kurš orientējas Latvijas kultūras vēsturē, tomēr aiz šīs šķietamās pazīstamības ir daudz nezināmā, ko ar grāmatas starpniecību mums ir izdevies mazliet kliedēt gan attiecībā uz biogrāfijas datiem, gan projektētajām ēkām," akcentē S. Grosa un piebilst, ka līdz mūsdienām nav saglabājusies arhitekta darbnīcas dokumentācija, eksistē skopa informācija par privāto dzīvi un ierobežots skaits fotogrāfiju, nav vēstuļu un dienasgrāmatu, kas ļautu vēl pilnīgāk atklāt viņa daudzpusību. K. Pēkšēns ir bijis viens no studentu korporācijas Selonija dibinātājiem, Rīgas Latviešu biedrības runasvīrs un vairāku komisiju loceklis.
Jauna lapaspuse
"Līdz šim Konstantīns Pēkšēns ir bijis vislabāk pazīstams ar savām Rīgā projektētajām ēkām, lielā mērā pateicoties arhitekta Jāņa Krastiņa (1943–2025) mūža darbam," norāda krājuma sastādītāja un pauž pateicību arhitektam par atļauju izmantot grāmatā viņa izveidoto Rīgas ēku sarakstu, kas ticis papildināts. S. Grosa pati savā publikācijā ir apkopojusi K. Pēkšēna zudušās ēkas. To vidū ir Zēberga nams, kas bijis skatāms visās XX gadsimta sākumā uzņemtajās Rīgas panorāmās, viesnīca Šķūņu ielā, kuras interjers ar pasaules dižgaru maskām mūsu laikos noteikti būtu kļuvis par tūristu iecienītu apmeklējuma vietu, Cerības biedrības nams, velotreks u. c.
"Pilnīgi jaunu lapaspusi viņa darbībā ir izdevies atšķirt ar ārpus Rīgas celto ēku izpēti. Tie ir bijuši dažādu biedrību nami, baznīcas un veselības aprūpes būves, piemēram, Mālpils bērnu sanatorija, par ko savā rakstā runā Džeremijs Hovards, jo pēdējā desmitgadē viņš bijis Sarkanā Krusta arhitekts. Ēku skaits apliecina, ka nav pamata pieņēmumam, ka mūža nogalē veselības dēļ nav varējis strādāt profesijā," saka mākslas zinātniece un piemetina, ka aiz daudziem tekstiem un attēliem ir detektīva cienīgi stāsti, kurus autori ir šķetinājuši un ne tikai uzgājuši daudz jauna, bet arī apgāzuši pirms tam eksistējošus mītus un faktoloģiskas neprecizitātes.
Nozīmīga loma
Grāmatā Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks pētniece Daina Lāce ir pievērsusies viņa arhitektūras studijām Rīgas politehnikumā, Rihards Pētersons ir izcēlis personības, kuras ir ietekmējušas un bijušas svarīgas K. Pēkšēna dzīvē un karjerā, un atradis pēdas viņa bibliotēkai, kuru savulaik atstājis mantojumā Latvijas Universitātei. Jolanta Aspere ir analizējusi vienu no K. Pēkšēna nozīmīgākajiem projektiem – Berga bazāru, kura atjaunošanas procesu ir aprakstījusi arhitekte Zaiga Gaile. Anete Ulmane ir aplūkojusi K. Pēkšēna un viņa darbnīcas līdzstrādnieku projektētās koka ēkas Rīgā.
Pētniece Agnese Tambaka ir raksturojusi rūpnieciski ražotās sienas flīzes vēlā jūgendstila dzīvojamo ēku vestibilos Rīgā, lietuviešu kolēģe Daļa Klajumiene ir uzsvērusi, cik nozīmīga loma ir bijusi Rīgā ražotajai produkcijai Viļņas ēku interjeros XIX gadsimta nogalē un XX gadsimta sākumā un citviet Eiropā. Inese Sirica ir skatījusi K. Pēkšēna un Eižena Laubes mēbeļu dizainu reģionālajā un pasaules aktuālo tendenču kontekstā. Mārtiņš Mintaurs ir pētījis strādnieku dzīves apstākļus un dzīvokļu problēmu caur 1907. gadā Rīgā notikušo šiem jautājumiem veltīto izstādi, Anita Antenišķe – Rīgas arhitektonisko attīstību no pilsētas industriālās izaugsmes skatpunkta. Zinātnes paraugstunda "Profesora Eduarda Kļaviņa raksts sniedz mākslas vēstures un zinātnes paraugstundu, parādot, kā Rīgas vēlā jūgendstila dzīvojamo ēku vestibilos Rīgā, lietuviešu kolēģe Daļa Klajumiene ir uzsvērusi, cik nozīmīga loma ir bijusi Rīgā ražotajai produkcijai Viļņas ēku interjeros XIX gadsimta nogalē un XX gadsimta sākumā un citviet Eiropā. Inese Sirica ir skatījusi K. Pēkšēna un Eižena Laubes mēbeļu dizainu reģionālajā un pasaules aktuālo tendenču kontekstā. Mārtiņš Mintaurs ir pētījis strādnieku dzīves apstākļus un dzīvokļu problēmu caur 1907. gadā Rīgā notikušo šiem jautājumiem veltīto izstādi, Anita Antenišķe – Rīgas arhitektonisko attīstību no pilsētas industriālās izaugsmes skatpunkta.
Zinātnes paraugstunda
"Profesora Eduarda Kļaviņa raksts sniedz mākslas vēstures un zinātnes paraugstundu, parādot, kā Rīgas vēlā jūgendstila arhitektūru, tajā skaitā Konstantīna Pēkšēna mantojumu, var skatīt caur formālās analīzes prizmu," atzīmē S. Grosa.
Agrita Tipāne ir pievērsusies muzeja Rīgas jūgendstila centrs jeb gadsimtu mijas dzīvokļa interjeram. Igauņu kolēģe Karina Hallasa-Murula ir pētījusi latviešu dalību Igaunijas arhitektūras konkursos, Inga Karlštrēma – Rīgas Arhitektu biedrību un tās izdevējdarbību. Daudz jauna ir atklājusi Kristiāna Ābele rakstā par pirmajiem latviešu enciklopēdiskajiem izdevumiem.
K. Pēkšēna laikam veltītajās publikācijās Inta Pujāte ir skatījusi arhitektūras fotogrāfiju gadsimtu mijā, Baiba Vanaga ir iepazīstinājusi ar pirmajām māksliniecēm Latvijas lietišķajā mākslā, Valda Vidzemniece ir ielūkojusies modernās dejas pirmsākumos, Zane Prēdele – Latvijas Konservatorijas šūpulī. Savukārt Edīte Tišheizere ir aplūkojusi Latvijas teātra paradigmas maiņu XX gadsimta sākumā un pievērsusies latviešu pirmās dramaturģes, K. Pēkšēna tēvamāsas Marijas Pēkšēnas daiļradei. Interesanti, ka grāmatas atvēršanas svētki notika tieši viņas dzimšanas dienā bez iepriekšēja nodoma. "Nejaušību nav," pasmejas S. Grosa.
Krājums Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks ir pirmais Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrības izdevums. Tā ir brīvprātīga organizācija, kas apvieno mākslas zinātnes profesionāļus un topošos profesionāļus – mākslas, dizaina un arhitektūras vēsturniekus, mākslas teorētiķus, pētniekus, kritiķus, kuratorus un citus mākslas dzīves veidotājus, skaidrotājus un sargātājus, lai sekmētu šīs profesijas pārstāvju savstarpējo komunikāciju un partnerību, veidotu sadarbību ar citām institūcijām un popularizētu mākslas zinātnieka profesiju. Vairāk informācijas par biedrību var lasīt internetvietnē Lmzkb.lv.