Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 9. aprīlis
Valērija, Žubīte, Alla

Silvija Geikina. Daugavpils teātris

Apgādā Mansards iznākusi Silvijas Geikinas grāmata par Daugavpils teātri. Tas ir pirmais tik liela apjoma pētījums par šo teātri. 

Silvija Geikina atzīst, ka raksta vēsturei, un tas ir gluži kā parāds viņas dzimtajai pilsētai, kurā satikušies un pirmos laimes brīžus līdz karam piedzīvojuši viņas vecāki. Ceļi veduši prom no Daugavpils arī Geikinas kundzi, līdz viņa atgriezās 80. gados, kad Daugavpils teātris bijis teju populārāks par Rīgas lielajiem teātriem. Te Eiropas līmenī trupu cēlis Pēteris Krilovs, un uz izrādēm braukusi visa Rīga. Tagad šī teātra zvaigznes spēlē Jaunajā Rīgas teātrī un citur.

Daugavpils teātra skatuve un vēsture var lepoties ar izciliem režisoriem un aktieriem. Sākot ar Otīliju Mucenieci, kas savulaik strādājusi kopā ar Raini; ar Sergeju Rodlovu, kas pēc Sibīrijas atgriezies un spoži uzvedis Šekspīra darbus, un beidzot ar jau pieminēto Pēteri Krilovu un Annu Eižveriņu. Grāmatu papildina plašs personu rādītājs. 

"Daugavpils nav tikai liela, daudznacionāla pilsēta tālu no Rīgas. Tā ir vieta, kur profesionālais teātris, spēlēts gan latviešu, gan krievu valodā, vienmēr cīnījies par savu vietu zem saules. Daugavpils teātris savas atrašanās vietas dēļ vairāk kā jebkurš cits Latvijas teātris dažādos laikos kalpojis par iemeslu ideoloģiskai retorikai par profesionālās mākslas pieejamību perifērijā un latviskas kultūrvides kopšanas nepieciešamību. Šo kultūrpolitisko vajadzību ēnā nereti palikuši teātra mākslinieciskie meklējumi un atradumi, no kuriem daži bijuši pat unikāli. Teātra vēsturnieces Silvijas Geikinas profesionālā pieredze un rūpība beidzot ļāvusi Daugavpils teātrim atrast savu hronistu. Aizrautīgu, ieinteresētu un labvēlīgu," saka teātra kritiķe Līga Ulberte.

Grāmatas autore S. Geikina (1939) ir beigusi Dailes teātra 3. studiju (1962) un Maskavas Teātra mākslas institūtu (1967), bijusi Ed. Smiļģa Teātra muzeja vadītāja (1980-1987), laikraksta Literatūra un Māksla Teātra nodaļas vadītāja (1988-1995). No 1969. gada publicējusies laikrakstā Literatūra un Māksla, žurnālā Māksla, almanahā Teātris un Dzīve, žurnālā Teātra Vēstnesis. Sastādījusi un sarakstījusi ievadu grāmatai Ironiskais romantiķis Valentīns Skulme (1997). Grāmatu Noslēpumainā Ļena (par aktrisi Helēnu Romanovu)(1999), Klētnieki ar grimu bez grima (2006) un Jaunatnes teātris (2011) autore.

Grāmatas zinātniskie redaktori: Dr.philol. Raimonds Briedis un Dr.arts. Līga Ulberte.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja