Agnese Rutkēviča: Čehovam bija trīs labas lugas, man arī pietiks

Nu, un padies Dievam, ka teātrim nav parādu! Žēl, protams, ka šī izrāde nesīs zaudējumus, bet skola maksā naudu. Nākamreiz atbildīgās personas varbūt rūpīgāk izvēlēsies, ko iestudēt. Jo tā ir tikai teātra (literārās daļas?) atbildība, ka viņi uzņēmās uz lielās skatuves uzvest sezonas atklāšanai tieši šo lugu. Pie tā jau pati "rakstniece" nekādi nevar būt vainīga, jo nevienu pat gribēdama nevar piespiest uzvest savu lugu.

tuvākajā laikā - oktobra sākumā - viņš sāk iestudēt jaunu izrādi JRT. Dramatisko, ne operas. Tikai tā nebūs Agneses luga. Turklāt, ja jau viņš "pēdējā laikā iestudē tikai operas ārpus Latvijas", tad pa kuru laiku viņš lasīja tās Agneses lugas, izteica vēlmes tās iestudēt un vēl arī (lietojot Tavu leksiku) paguva "skolot" jauno censoni? Rimsties jau vienreiz. Ja Tev pašai labpatīk ticēt šīm pasakām, laipni lūdzam, bet viss kļūst mazliet nejēdzīgi, kad mēģini to iestāstīt citiem cilvēkiem, kuri nemēdz savus priekšstatus par pasauli balstīt aklā ticībā. Šito pārslavēto skuķēnu mēs visi drīz aizmirsīsim. Nacionālais teātris kāda gada laikā tiks vaļā no parādiem, kādos iedzīvos ar šī balagāna iestudēšanu. Un visi būs laimīgi un apmierināti.

Tad kāpēc Meistars neiestudēja viņas lugu? Viņa taču apgalvo, ka viņš esot gribējis. Un ticība, protams, ir laba lieta. Pilnīgi iracionāla, tai nav nepieciešama nekāda pieredze un apstiprinājumi. Ticība spēj arī nebijušas lietas padarīt par bijušām utt. Var jau būt, ka šī 25 gadīgā meitene, kura ir pašā sākumā, tiešām kļūs par talantīgu interviju sniedzēju. Par dramaturģi gan diez vai. Vismaz pagaidām nav ne mazāko iedīgļu. Ja skatāmies racionāli. No ticības viedokļa, protams, nav vajadzīgi nekam nekādi pamatojumi. Kam grib, tam tic.

Ļauns ir tas, ka nav nekādas citas liecības, ka meistars Hermanis skolotu Agnesi un ļautu sevi saukt par Alvi, kā vien tikai pašas Agneses dižošanās. Ņemot vērā neapstrīdamo faktu, ka Hermanis nav iestudējis nevienu viņas lugu, vairāk šķiet, ka meitene tikai tukši lielās. Un par Alvi sauc Hermani tad, kad viņa nav klāt. Un tāpat arī stāstīt, ka viņš, redz, esot gribējis kaut ko tur iestudēt. Kāpēc tad ne Martālers, Pīters Bruks un Ņekrošus? Ar tādiem pašiem panākumiem viņa varētu fleitēt, ka arī tie visi ir gribējuši iestudēt. Turklāt, tad kāpēc neiestudēja, ja gribēja? Ir tikai divi atbildes varianti - vai nu nemaz negribēja un neko nezināja par tādu viņas lugu, vai arī zināja par lugu un tā viņam šķita pārāk vāja un neinteresanta, lai to iestudētu. Un tukši lielīties tiešām nav labi.

Vārds Didzi, un kas Tev to liedz? Skaties, ko gribi! Tikai samierinies ar to, ka lielākā daļa vienkārši grib skatīties LABU dramaturģiju. Ja latviešu dramaturģija tāda ir, tad latviešu arī. Brīnums, kā Tu nesaproti to, ka te neviens nav pret latviešu dramaturģiju, bet gan pret sliktu dramaturģiju.

– "radošais sprādziens" viņiem esot..?! Nesadzirdēju un nesaredzēju. Tas ko es redzēju jau no pirmās minūtes - tipveida asociāciju, nodrāztu simbolu, piesavinātas stlistikas samistrojums. Jau daudzkārt redzēti paņēmieni, jau iepriekš paredzami gājieni... Kaut arī uz skatuves notiek intensīva teksta kliedzoša kladzināšana, man bija mokoši garlaicīgi - es pētīju teātra zāles griestu azeltīto līkloču putekļus.

Laikam nezinu, kas ir talants, jo man jau šķiet, ka nevar norakt to, kā nav. Ar gribēšanu, lasīšanu, aktīvu darbošanos vien tas nerodas.

Paklau, talantu ir jāattīsta maz pamazām, nevis katru skribelējumu uzreiz jānes uz teātri. Brīnums, ka NT tik atsaucīgs.