Lai sarunātu interviju ar Violetu Urmanu, man bija jāiekļūst viņas ģērbtuvē Madrides Karaliskajā operā Teatro Real pēc Vāgnera Tristana un Izoldes beigām. Nodziedāt Izoldi ir tas pats, kas noskriet maratonu, taču dziedātāja pēc piecu stundu izrādes staroja, smējās un jautri čaloja ar draugiem. "Man palīdz Red Bull!" viņa teica. Violeta Urmana pašreiz ir viena no labākajām Izoldes lomas atveidotājām pasaulē.
Mūsu tikšanās galvenais iemesls bija Violetas Urmanas, Izraēlas filharmonijas orķestra un maestro Zubina Metas plānotais koncerts Rīgā septembrī. Vēlāk noskaidrojās, ka šai iecerei Eiropas kultūras galvaspilsētā nav bijis lemts īstenoties finansiālu apsvērumu dēļ. Vienīgais dziedātājas un Izraēlas orķestra koncerts Baltijā notiks 18. septembrī Viļņā; biļešu vairs nav – kāds pārsteigums!
Kādā intervijā esat teikusi, ka dziedātājas ar spēcīgu balsi dzīvē izrādās visnormālākie, patīkamākie cilvēki.
Jā, vislabākās attiecības man veidojas ar kolēģēm, kuras ir Brīnhildes un citas spēcīgas sievietes. Viena no tādām dziedātājām ir Gabriēle Šnauta. Ar viņām viss ir kaut kā normāli. Šķiet, ka nedaudz histēriskais itāļu repertuārs ietekmē arī dziedātāju raksturu un uzvedību. Lirisko soprānu vidū ir jūtama konkurence, mākslinieces ir kā uz adatām. Dramatiskie soprāni un mecosoprāni visu enerģiju atdod savam tēlam, uz skatuves notiek pilnīga pašrealizācija, darbs ir tik piesātināts, ka vairs neatliek spēka histērijām un ārpusskatuves batālijām. Ar šādām dziedātājām vienmēr ir patīkami kontaktēties.
Vai jūs joprojām, tāpat kā jaunībā, sajūsmināties par Mariju Kallasu? Vai šī apsēstība ir pagājusi? Dzirdēju, ka jūsu kolekcijā ir gan viņas ilgviļņi, gan servīzes, kuras izmantojusi Kallasa un Džuzepe di Stefāno.
Marija Kallasa ir fenomens, jo viņa bija pirmā un joprojām mani iedvesmo. Taču savā vokālajā un dramatiskajā darbā es nespēju izmantot tās pašas interpretācijas metodes, ko izmantoja Kallasa. Viņa dažreiz to darīja uz balss rēķina. Kad mācījos Mēdejas lomu, es visvairāk klausījos Kallasas ierakstus, apzinoties, ka man viņas vokālās metodes neder. Es allaž viņu klausos, lai iemācītos partiju, tajā pašā laikā labi dzirdu, kā man ir jādzied un kā es vēlētos izklausīties katrā savā lomā. Kopēt kādu dziedātāju ir ļoti bīstami. Pašos karjeras sākumos viņa man bija ideāls – es klausījos, kā Marija Kallasa dzied gan koloratūras, gan dramatiskas, gan liriskas lomas. Toreiz man šķita, ka viņai ir satriecoša tehnika, tagad es tā nedomāju.
Jegora Jerohomoviča interviju ar lietuviešu operzvaigzni Violetu Urmanu lasi 11. septembra KDi!