Šonedēļ – no 10. līdz 13. jūlijam – kultūrtelpā Hanzas perons notiks pirmā starptautiskā laikmetīgās mākslas mese izstāde Riga Contemporary, ko rīko Laikmetīgās mākslas centrs Kim? kopā ar Rīgas domi. Tajā piedalīsies 41 galerija no vairāk nekā piecpadsmit valstīm. Tiks pārstāvēta plaša ģeogrāfija – no Baltijas un Ziemeļvalstīm līdz Rietumeiropai, ASV, Japānai, Dienvidkorejai un Indonēzijai. Dalību apstiprinājušas gan svarīgas galerijas no Tokijas, Milānas, Londonas un Vīnes, gan neatkarīgas mākslas telpas no Viļņas, Tallinas, Helsinkiem un Rīgas. Notikuma kuratoriālo virzienu veido Laikmetīgās mākslas centrs Kim? sadarbībā ar Tokijā bāzēto amerikāņu galeristu Džefriju Rozenu, kura pieredze nodrošina Riga Contemporary stratēģisku iekļaušanos starptautiskajā mākslas tirgū.
Līdztekus mākslas mesei tiks piedāvāta publiskā programma, kurā laikmetīgā māksla tiks aplūkota plašākā – starpnozaru – kontekstā. Prezentācijās un paneļdiskusijās piedalīsies pārstāvji no institūcijām Kiasma un Amos Rex (Somija), Lietuvas Nacionālās mākslas galerijas, kā arī no uzņēmumiem Roche, Vienna Insurance Group, Sorainen, ArtTech Hub u. c. Konference pievērsīsies gan laikmetīgās mākslas tirgus aktualitātēm un kolekcionēšanas kultūrai, gan mecenātisma jaunajiem modeļiem un digitālo tehnoloģiju ietekmei uz radošajiem procesiem. Riga Contemporary publiskā programma veidota kā pieejama platforma plašam interesentu lokam, aicinot profesionāļus no dažādām jomām uz sarunu par to, kā māksla paplašina ierastās robežas un veido jaunas sadarbības iespējas. Visi pasākumi būs pieejami bez maksas ar iepriekšēju reģistrāciju.
Pirms Riga Contemporary atklāšanas aicinājām uz sarunu Laikmetīgās mākslas centra Kim? dibinātāju Zani Čulkstēnu.
Kā radās ideja rīkot mākslas mesi izstādi Riga Contemporary?
Kopš 2019. gada mēs organizējam Black Market (nosaukums aizgūts no XX gadsimta 90. gadu postpadomju realitātes ar slepeniem "melnajiem tirgiem" visā Baltijā – I. A.). Pirmās ziedojumu kampaņas mēs sarīkojām kā absolūtu izmisuma soli, kad Laikmetīgās mākslas centrs Kim? bija nonācis smagā finansiālajā stāvoklī. Pēdējos Black Market mēs organizējām savas jaunās ēkas Hanzas ielā 22 restaurācijas sākšanai, jo ir skaidrs, ka šāda lieluma iniciatīvas bez valsts un pašvaldības līdzdalības var realizēt tikai ar plašu sabiedrības atbalstu un mākslas tirgus aktivitāti. Pēc šīm ziedojumu kampaņām secinājām, ka to cilvēku skaits, kuri ir gatavi iegādāties mākslu, ir mazs un nemainīgs un to ir nepieciešams divkāršot, trīskāršot un četrkāršot. Tādējādi dzima ideja par mākslas mesi, kas pastāvīgas pilināšanas veidā varētu vairot šo skaitu. Es atceros savu pirmo pieredzēto mākslas mesi ArtVilnius Lietuvas galvaspilsētā (mese ArtVilnius tiek rīkota kopš 2009. gada – I. A.). Publika tai nebija gatava, un nekāda mākslas tirgus tur nebija, bet neatlaidīga daudzu gadu darba rezultātā tagad Lietuvā ir gan ievērojami plašāka publika, gan mākslas tirgus.
Kāpēc tas ir svarīgi tieši tagad?
Uzskatu, ka ekonomikas jautājumi Latvijai ir tikpat eksistenciāli kā ģeopolitikas jautājumi. Šajā kontekstā raugoties uz talantiem bagāto Latvijas kultūras nozari, ir skaidrs, ka valsts un pašvaldības nevarēs to uzturēt tādā apjomā kā līdz šim. Šis būs pirmais brutālais gads, kad ievērojami tiks griezti visu kultūras institūciju un aktivitāšu budžeti – laikā, kad tās vēl nav atjēgušās no inflācijas radītā izmaksu pieauguma šoka, līdz ar to būs smagi. Jau vairākus gadus domāju, ka mākslinieku un mākslas institūciju izdzīvošanā un attīstībā kritiski svarīgi ir saslēgties ar starptautisko vidi un biznesa pasauli. Sadarbību ar starptautisko vidi pakāpeniski esam attīstījuši, taču satuvināšanās ar biznesa pasauli ir jauns, sarežģīts izaicinājums.
Kā jūs raksturotu savu Black Market pieredzi?
Ja runa ir par Black Market, ar katru nākamo ziedojumu kampaņu tā kļuva arvien veiksmīgāka un veiksmīgāka, un cepuri nost visu atbalstītāju priekšā, kuri iesaistījās šajās ziedojumu kampaņās, bet, kā jau teicu, viņu skaits ir mazs. Es varu nosaukt trīs ievērojamus vietējos kolekcionārus, savukārt Igaunijas galerijas Temnikova & Kasela līdzīpašniece Olga Temņikova var nosaukt padsmit igauņu kolekcionāru. Starpība ir daudzkārtēja! Mums ir jāpaplašina dažāda vecuma un interešu mākslas cienītāju loks ne tikai pircēju, bet arī izstāžu apmeklētāju ziņā. Pašlaik uz tām iet trīs līdz seši tūkstoši cilvēku. Tā ir noslēgta un lēni augoša grupa.
Kas ir mākslas meses Riga Contemporary galvenā auditorija?
Ar savām aktivitātēm mēģināsim piesaistīt ļoti plašu auditoriju – bērnus un vecus cilvēkus, jaunos profesionāļus un uzņēmumu vadītājus, kuri tuvākā vai tālākā nākotnē varētu iegādāties mākslas darbus savām mājām vai birojiem. Mēs ceram uz 10 000 apmeklētāju, kas ir ļoti ambiciozs mērķis triju dienu pasākumam. Mēs strādājam ne tikai vietējai, bet arī starptautiskajai auditorijai, īpaši lietuviešu un igauņu auditorijai, jo mākslas mesē plaši būs pārstāvētas Lietuvas un Igaunijas mākslas institūcijas. Individuālā kārtā mēs aicinām arī daudz kolekcionāru un cita veida mākslas atbalstītāju.
Kāpēc mums Latvijā ir tik maz kolekcionāru?
Es nevaru teikt, ka man ir pilnīgi skaidra atbilde. Viens no iemesliem varētu būt kopējā ekonomiskā atpalicība pat salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, kuras pēdējos gados ir izaudzinājušas ievērojamu skaitu turīgu, izglītotu, rietumnieciski orientētu jaunu cilvēku. Līdz ar šiem raksturlielumiem bieži vien nāk arī interese par laikmetīgo mākslu. Otrs iemesls varētu būt trūkstošās infrastruktūras rezultāts, jo par to pašu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju mēs runājam vairāk nekā trīsdesmit gadu, bet vēl aizvien nekas neliecina, ka mēs varētu beidzot saņemties un realizēt šo projektu. Katrus piecus gadus ir bijis cits iemesls, kāpēc to nedarīt. Cilvēki ar laikmetīgo mākslu ir spiesti saskarties nereti tai nepiemērotās vietās – pielāgotās mazās, necilās telpās, līdz ar to viņi nav redzējuši neko patiesi iespaidīgu, cieņu raisošu un atmiņā paliekošu.
Laikmetīgās mākslas centrs Kim? pastāv sešpadsmit gadu un ir pārcēlies no Spīķeriem uz bijušās saldumu fabrikas telpām kā nomnieks. Šis izstāžu zāļu trūkums ir stratēģiskās plānošanas īsredzīguma vai netālredzīguma sekas, jo ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu mēs būtu varējuši uzbūvēt vismaz trīs izstāžu zāles vai muzejus šajos neatkarības gados.
Kāda situācija Latvijā ir ar galerijām? Vai ir priekšnoteikumi, lai to būtu vairāk?
Tā ir tikpat laba vai slikta kā kopējā ekonomiskā situācija. Mēs kopumā atpaliekam no kaimiņiem, tomēr nedrīkst nenovērtēt progresu, kas ir noticis pēdējos padsmit gados. Lai arī nepārtrauktā izdzīvošanas cīņā pastāvošas, mums ir komerciālas un nekomerciālas galerijas, mākslinieku un mākslas apvienību vadītas galerijas. Visvairāk mums pietrūkst mākslas kolekcionāru, kas ļautu galerijām attīstīties gan lokāli, gan starptautiski.
Pastāstiet par Riga Contemporary kuratoriālo virzienu!
Milzīga loma tajā ir mūsu ilgstošajam sadarbības partnerim amerikāņu galeristam Džefrijam Rozenam. Viņš ir Tokijā bāzētās galerijas Misako & Rosen dibinātājs un Jauno mākslas dīleru alianses/ New Art Dealers Alliance viceprezidents. Džefrijs Rozens ir pazīstams kā jaunu mākslinieku, galeriju un reģionu atklājējs un atbalstītājs. Viņš ir misijas cilvēks, kurš velta apbrīnojami daudz laika un uzmanības mākslas vides dalībnieku ekosistēmas veidošanai un attīstīšanai. Lielā mērā pateicoties Džefrijam Rozenam, Kim? sāka piedalīties starptautiskajās mākslas mesēs. Viņš uzaicināja mūs piedalīties arī Tokyo Confidential, kurā daudz nekomerciālākā veidā varēja iepazīties ar galerijām no visas pasaules.
2023. gadā mēs sarīkojām Rīga Confidential Compact Art Fair Sporta ielā 2 ar galerijām no Viļņas, Tallinas, Prištinas, Tbilisi, Milvoki un Tokijas. Jau toreiz sapratām, cik nozīmīgas ir šādas satikšanās citam ar citu vietā, kur nav tāda stresa un spiediena kā milzīgajās mākslas mesēs, jo galerijas bieži vien investē pēdējo centu vai pat aizņemas naudu, lai aizbrauktu uz turieni, bet nereti atgriežas ar milzīgiem zaudējumiem, no kuriem ilglaicīgi atkopjas, un dara to tikai tādēļ, lai būtu daļa no šīs starptautiskās mākslas scēnas. Tāpēc šādas jaunas iniciatīvas kā Riga Contemporary ārpus mākslas tirgus centriem ir iespēja komunicēt ar kolēģiem daudz atbrīvojošākā, mierinošākā un iedvesmojošākā atmosfērā.
Mēs veidojam daudzveidīgu un aizraujošu programmu gan vienkāršajiem apmeklētājiem, gan arī pašām galerijām, jo ir skaidrs, ka mēs neesam bagāta valsts un galerijas nerēķinās ar to, ka pirmajos gadā izdosies kaut ko pārdot. Galerijas brauc idejas un pieredzes dēļ.
Pēc kādiem kritērijiem tika atlasītas galerijas?
Baltijas un tuvākā reģiona galeriju izvēle bija Riga Contemporary galvenās kuratores, Laikmetīgās mākslas centra Kim? programmu direktores Zanes Onckules atbildība. Tās ir mākslas institūcijas, kuras sevi ir pierādījušas kā stabilus spēlētājus mākslas pasaulē un ar kurām mums daudzējādā ziņā sakrīt gaume. Tieši tik vienkārši. Savukārt pārējās galerijas izraudzījās un uzrunāja piedalīties mūsu mākslas mesē tieši Džefrijs Rozens no sava milzīgā kontaktu loka. Pirmajā reizē rīkot konkursu nešķita atbilstoši.
Ko šī mākslas mese dos mūsu māksliniekiem?
Mākslas mesē piedalīsies vairāk nekā simt mākslinieku, no kuriem padsmit būs no Latvijas. Mēs strādājam, lai piesaistītu ievērojamu auditoriju, līdz ar to viņu darbus redzēs daudz cilvēku. Paralēli izstādei piedāvāsim galeristiem un kolekcionāriem apmeklēt Latvijas mākslinieku darbnīcas un citas aktivitātes. Māksliniekiem tā būs izdevība tikt pamanītiem starptautiski un nodibināt kontaktus ar galeriju un citu mākslas institūciju pārstāvjiem.
Vai visi mākslas darbi, kas tiks izstādīti Riga Contemporary, būs nopērkami?
Visi mākslas darbi, kas būs eksponēti, būs nopērkami. Tā kā Latvijā mākslas meses formāts nav ierasts, ir svarīgi atgādināt – nekautrējieties un ejiet klāt pie galeriju un citu mākslas institūciju pārstāvjiem komunicēt par darbu cenām un citiem jautājumiem, jo viņi ir pieraduši, ka deviņdesmit deviņi procenti no šīm sarunām nenoslēdzas ar pirkumu. Mēs pat lietojam apzīmējumu "laikmetīgās mākslas mese izstāde". Faktiski tā būs vērienīgākā starptautiskā laikmetīgās mākslas ekspozīcija, kāda Latvijā ir bijusi pēdējos gados. Tajā būs vairāk nekā divsimt starptautiski pazīstamu mākslinieku darbu no dažādiem ģeogrāfiskajiem punktiem.
Kāda būs mākslas darbu cenu amplitūda?
Skaidrs, ka mēs neesam Bāzeles mākslas tirgus, kurā darbi maksā miljonus. Domāju, ka cenu amplitūda svārstīsies no vairākiem simtiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu eiro, kas starptautiskajā mākslas kontekstā bieži vien ir sākuma punkts.
Galvenais ir spert pirmo soli ne tikai jums, bet arī pircējiem.
Black Market pasākumos esam novērojuši, ka vairāki jaunās paaudzes potenciālie kolekcionāri katru gadu atrod iespēju nopirkt vienu vai divus darbus. Tiem nav jābūt dārgiem. Galvenā ir interese par mākslu un muskuļu audzēšana izpratnē par to, jo, palielinoties rocībai, viņi varēs iegādāties arī dārgākus pazīstamāku autoru darbus. Tā ir atkarība šī vārda pozitīvākajā nozīmē, jo paveras pavisam cits skats uz mākslas pasauli. Tā ir globāla, neskaitāmām pieredzēm piepildīta un fascinējoša pasaule.
Vai jūs varētu ieskicēt publisko programmu, kas norisināsies paralēli mesei izstādei? Kāpēc tā ir nepieciešama?
Māksla bez izglītības komponentes nav iespējama, it īpaši mūsu reģionā, kas joprojām ir traumēts padomju laika atstātā mantojuma dēļ visdažādākajās izpausmēs, arī milzīgajā mākslas kopienas alerģijā pret naudas jautājumu izprašanu. Mēs rīkosim tūres un veicināsim sarunas sākšanu starp apmeklētājiem un galeristiem. Mums būs konference ar četrdesmit sešiem runātājiem. Tās programma būs sadalīta trijās daļās. Pirmā būs par mākslu un idejām, otrā – par mākslu un kapitālu, trešā – par mākslu un tehnoloģijām, uz kurām dalībnieki paskatīsies ne tikai kā uz mākslinieka daiļrades elementu, bet arī kā uz mākslas ierasto robežu paplašināšanu un jaunu sadarbības veidošanas iespēju, piemēram, videospēlēs, virtuālajā realitātē un pat militārajā aizsardzībā.
Riga Contemporary
Hanzas peronā 10.–13.VII
Informācija un reģistrācija brīvbiļetēm: rigacontemporary.com