Klavieres ir mana galvenā balss – uzsver divkārtējais balvas Grammy ieguvējs amerikāņu džeza pianists, komponists un aranžētājs Džons Bīzlijs. Viņš jau trešo reizi pošas uz Latviju, lai muzicētu kopā ar Latvijas Radio bigbendu. Šoreiz Džons Bīzlijs būs dzirdams festivāla Saxophonia noslēguma koncertā Rīgas cirkā sestdien, 22. februārī. Kopā ar Latvijas Radio bigbendu un zviedru saksofonistu Magnusu Lindgrēnu viņš atskaņos džeza leģendu Čārlija Pārkera un Teloniusa Monka, kā arī savas kompozīcijas. Džonu Bīzliju un Magnusu Lindgrēnu varēs sastapt arī neformālā džeza kluba gaisotnē Spīķeru koncertzālē šovakar, 20. februārī (biļetes pārdotas).
Džons Bīzlijs ir sadarbojies ar daudzām superzvaigznēm, kuru vidū ir Mailss Deiviss, Daiena Rīvsa, Džons Patituči, Čaka Hāna, Kristians Makbraids, Stenlijs Klārks, Kenijs Gerets un Džeimss Brauns. Džona Bīzlija plašais darbības lauks aptver arī televīzijas un kinofilmu mūzikas radīšanu un pasākumu producēšanu. Viņam ir cilvēka orķestra spējas: džeza pianisma meistaram nav sveša arī ģitāras, bungu, saksofona un obojas spēle. 2024. gada jūlijā Džonu Bīzliju apstiprināja Starptautiskās Džeza aranžētāju un komponistu biedrības (ISJAC) prezidenta amatā.
Neilgi pirms ierašanās Rīgā Džons Bīzlijs atbildēja uz KDi jautājumiem.
Ko jūs uzskatāt par prioritāti savā radošajā daudzpusībā? Esat gan džeza pianists, gan komponists, gan aranžētājs, gan muzikālo vienību vadītājs un diriģents, gan pedagogs un dažādu organizāciju vadītājs.
Es sevi uzskatu galvenokārt par pianistu, pēc tam ir komponista un aranžētāja darbs. Manas muzikālās idejas vispirms veidojas, kad sēžu pie klavierēm, jo tās ir mans galvenais izteiksmes līdzeklis, mana galvenā balss. Kopš 2017. gada es paplašinu šīs idejas lielajiem orķestriem un bigbendam, īpaši bigbendiem Eiropā.
Jūs regulāri sadarbojaties ar daudziem Eiropas bigbendiem un jau trešo reizi atgriezīsieties Latvijā. Kāpēc nolēmāt sadarboties ar Latvijas Radio bigbendu? Kā vērtējat līdz šim Latvijā pieredzēto?
Latvijas Radio bigbenda mūziķi spēlē izcili augstā līmenī un ir ārkārtīgi daudzpusīgi. Mans pirmais projekts ar viņiem bija kopā ar blūza mākslinieci, dziedātāju un ģitāristi Rūtiju Fosteri. Otrajā reizē mēs kopā ar dziedātāju Mariju Mendešu un bigbendu atskaņojām fadu un džezu, ko aranžēju koncerta pirmajai daļai, savukārt otrajā daļā izskanēja mana laikmetīgā interpretācija par Teloniusa Monka mūziku no mana projekta MONK’estra albumiem. Tie ir trīs ļoti dažādi stili, un Latvijas Radio bigbenda mākslinieki visu šo mūziku atskaņoja nevainojami. Sadarbība ar viņiem ir patiesi iedvesmojoša. Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskie vadītāji Dāvis Jurka un Kārlis Vanags piedāvā svaigas idejas, kas sniedzas tālāk par tradicionālo bībopu un ierastajām Djūka Elingtona kompozīcijām, un tas mani ļoti aizrauj. Tāpēc īpaši gaidu mūsu programmu festivālā Saxophonia, kurā Latvijas Radio bigbends atskaņos manas jaunās Čārlija Pārkera kompozīciju aranžijas, kā arī jaundarbu, ko esmu sacerējis kopā ar savu radošo partneri – zviedru saksofonistu Magnusu Lindgrēnu.
Vai Čārlijs Pārkers un Teloniuss Monks ir jums svarīgākās muzikālās personības?
Čārlijs Pārkers un Teloniuss Monks ir radījuši jaunu muzikālo valodu – bībopu –, kas ir disonantāka un sinkopētāka nekā svings. Šīs mūzikas temps ir daudz ātrāks. Šī mūzika mani uzrunā – tā piesaista manu ausi, dvēseli un liek manam ķermenim kustēties, tā padara mani laimīgu, liek smaidīt un labi justies.
Mans muzikālais redzējums ir plašs, mani ir ietekmējuši dažādi žanri. Johana Sebastiāna Baha, Kvinsija Džonsa, Mailsa Deivisa, Hērbija Henkoka, Veina Šortera un Stīvija Vondera mūzika ir veidojusi manu attīstību.
Kādu ietekmi uz jums un jūsu mūziku ir atstājušas ģimenes saknes un jūsu dzimtā Luiziāna, kas ir arī džeza dzimtene?
Es uzaugu mūzikas vidē – abi mani vecāki ir mūziķi. Tā kā ne vienmēr bija iespējams atrast aukli, viņi mani jau no zīdaiņa vecuma ņēma līdzi uz mēģinājumiem un koncertiem. Atceros, kā katru rītu pamodos, dzirdot savu vecāku spēli un vingrināšanos. Luiziānai ir dziļas kultūras saknes, tajās sajaucas dažādas tradīcijas – blūzs, kantrimūzika un džezs.
Vai tiesa, ka 2013. gadā, izveidojot bigbendu MONK’estra, īstenojāt senu, kopš pusaudža gadiem lolotu sapni par savu bigbendu? Kā šim orķestrim klājas pašlaik? Kādi ir tā nākotnes plāni?
Pirmais bigbenda albums, kas mani aizrāva pusaudža gados, bija Kvinsija Džonsa Walking in Space (1969). Mani apbūra šis skanējums, ritms – pilnīgi viss! Īpaši mani piesaistīja Fredija Habarda trompetes, Reja Brauna kontrabasa un Hjūberta Lousa flautas spēle. Sev par lielu pārsteigumu es vēlāk patiešām strādāju kopā ar visiem trim, kā arī ar pašu Kvinsiju Džonsu. Tas bija sapņa piepildījums.
Mans bigbends MONK’estra ir izdevis trīs albumus: MONK’estra Vol. 1, MONK’estra Vol. 2 un MONK’estra Plays John Beasley. Pirmais albums nāca klajā 2017. gadā, atzīmējot Teloniusa Monka simtgadi. Kopumā šie albumi ir ieguvuši sešas Grammy nominācijas un vienu balvu. Esmu pateicīgs, ka vairāki Eiropas un citu valstu orķestri ir uzaicinājuši mani diriģēt savus ansambļus, kas, atskaņojot MONK’estra aranžijas, katrs sniedza savu unikālo interpretāciju.
Jūs esat atzīts filmu un TV šovu mūzikas komponists, aranžētājs un izpildītājs. Bet vai pats esat liels kino fans?
Absolūti! Mūziķi ir stāstnieki, tāpēc man patīk filmas un seriāli – stāstu dēļ.
Ar ko saistās jūsu aizraujošākā, izaicinošākā vai pārsteidzošākā pieredze, komponējot un izpildot kinomūziku?
Viens no aizraujošākajiem projektiem bija iespēja izmantot savu bigbendu MONK’estra, lai izpildītu 60. gadu stilā veidotu džeza partitūru, ko komponēju un diriģēju Stīvena Soderberga filmai Ļaujiet viņiem runāt/Let Them All Talk (2020). Es nekad nebiju iedomājies, ka man būs iespēja izveidot un izpildīt pilnu džeza partitūru lielai filmai – tā ir neticama pieredze!
Kādu mūziku jums patīk klausīties?
Esmu atvērts visdažādākajiem žanriem un stiliem. Protams, es skaidri zinu, kas man patīk un kas ne.
Ko jums patīk darīt brīvajā laikā ārpus mūzikas?
Man patīk pastaigas. Ceļojot, īpaši turneju laikā, bieži vien atsakos no autobusa un dodos kājām uz koncerta vietu, ja vien tā ir sasniedzamā attālumā. Ikreiz, kad ierodos jaunā pilsētā, pārbaudu savu pārgājienu lietotni, lai redzētu, vai tuvumā ir kādas interesantas takas. Staigājot man bieži rodas muzikālas idejas. Dzirdot mūziku galvā, es daudzreiz apstājos, lai nodungotu ideju tālrunī. Tādējādi varu vēlāk atgriezties pie šīs idejas, lai to attīstītu. Dažas manis ierakstītās dziesmas patiesībā ir iesākušās tieši šādi.
Kādi ir jūsu kā Hērbija Henkoka Džeza institūta mūzikas direktora mērķi? Kā jūs raksturotu savu misiju Starptautiskās džeza aranžētāju un komponistu biedrības (ISJAC) prezidenta amatā?
Kā Hērbija Henkoka institūta galā pasākumu mūzikas direktoram – ikgadējā Starptautiskās džeza dienas globālā koncerta un Hērbija Henkoka konkursa organizētājam – mans uzdevums ir veidot aizraujošu programmu ar māksliniekiem no visas pasaules. Šo notikumu galvenais mērķis ir atgādināt cilvēkiem, ka esam cits citam vairāk līdzīgi nekā atšķirīgi. Starptautiskās džeza dienas koncertā sadarbojos ar mūziķiem no vismaz piecpadsmit valstīm. Pat ja nerunājam kopīgā valodā, mēs varam sarunāties un saprasties mūzikā, jo tā pārvar kultūras, politikas, reliģijas un robežu šķēršļus.
ISJAC prezidenta amatā mana misija ir apvienot globālo džeza komponistu un aranžētāju kopienu, veicinot izpratni par kompozīcijas mākslu un sekmējot ideju, zināšanu un pieredzes apmaiņu.
Kurp vērstas jūsu turpmākās radošās ieceres?
Vienmēr cenšos turpināt mācīties un pilnveidoties, it īpaši, ja runa ir par savu ideju un emociju paušanu mūzikā. Šogad ierakstīšu jaunu albumu par godu Mailsa Deivisa simtgadei, kas tiks svinēta 2026. gadā. Man ir divi jau pabeigti projekti ar Vācijas SWR bigbendu, un es priecājos ar tiem padalīties: projekta Secrets solists ir Beninā dzimušais ģitārists un dziedātājs Lionels Lūks, un vēl ir tapis oriģinālkompozīciju albums, kurā ir dzirdamas īpašās Steinway Spirio klavieres.
Koncerts
Džons Bīzlijs, Magnuss Lindgrēns un Latvijas Radio bigbends
Rīgas cirkā 22.II plkst. 19
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 30