februāri Londonas Koventgārdena teātrī. Ņūburga Hamiltona radītais librets vēsta par kādām dzīrēm, kas notiek Aleksandra Lielā galmā, ieņemtajā persiešu pilsētā Persepolē. Dzīru laikā galma mūziķis Timotejs dzied un spēlē savu liru, tādējādi iespaidojot sava valdnieka garastāvokli. Mūzikas vara pār Aleksandra Lielā noskaņojumu ir tik liela, ka dižais valdnieks, mūzikas ietekmēts, nolemj nodedzināt iekaroto Persepoli, lai atriebtu savu kritušo grieķu kareivju dzīvības. Poēmas turpinājumā tiek apdziedāta Svētā Cecīlija, kas tiek uzskatīta par vokālās mākslas attīstītāju, pirmo ērģeļu izgudrotāju un kristiešu sakrālās mūzikas pamatlicēju. Latvijā šis darbs reti iekļauts koncertzāļu programmās, tādēļ šo koncertu var uzskatīt par svētkiem visiem baroka mūzikas cienītājiem. Pateicoties Igaunijas Republikas vēstniecībai Rīgā iespējams piesaistīt arī izcilus baroka mūzikas interpretus - klavesīna spēles meistaru Reinutu Tepu un teorbas virtuozi Annu Kovaļsku. Biļetes (Ls 5-15) "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv
15. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls. G. F. Hendelis ALEKSANDRA SVĒTKI jeb SKAŅMĀKSLAS VARA
Valsts Akadēmiskais koris LATVIJALiepājas Simfoniskais orķestrisElīna Šimkus, soprānsBoriss Stepanovs, tenors (Krievija)Kalvis Kalniņš, bassDiriģents Risto JOSTS (Igaunija)G. F. Hendelis odu ALEKSANDRA SVĒTKI rakstījsi par godu Sv. Cecīlijas dienai. Skaņdarbs savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 1736. gada 19.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.