Režisors Matīss Budovskis mērķtiecīgi turpina strādāt ar jauniem latviešu autoru oriģināldarbiem – Rasas Bugavičutes-Pēces Dziesmu svētkiem (Liepājas teātris, 2013) un Lindas Rudenes Šķirstam (Valmieras vasaras teātra festivāls, 2024) tagad pievienojusies Klāva Meļļa "izmeklēšana divās daļās" Rītausma Vakaros uz Liepājas teātra lielās skatuves. Šoreiz režisors minēts arī kā lugas līdzautors. Visos gadījumos Matīsu Budovski interesējusi "parasto", šī laika un šīs zemes, cilvēku izvēle inscenētās, ne gluži reālistiskās situācijās. Vienmēr klātesoša bijusi gan ironija, gan empātija.
Šeit nav nekā loģiska
Nereti par "dīvaināko" latviešu dzejnieku vai "gandrīz vienīgo" un "pirmo" latviešu dzejas absurdistu, sirreālistu un dadaistu dēvētais Jānis Steiks pirms simt gadiem rakstīja: "Savāds rīts un savāds vakars, / Savāds man ar Jēzu sakars." Klāva Meļļa un Matīsa Budovska Rītausma Vakaros arī varētu pretendēt gan uz latviešu absurdu, sirreālismu un dadaismu, gan uz šīs sezonas pagaidām dīvainākās izrādes titulu. Sākot jau ar nosaukumu, ko var pierakstīt vismaz trīs veidos: 1) norādot uz diennakts daļu konkrētā vietā – "rītausma Vakaros"; 2) kā poētisku oksimoronu – "rītausma vakaros"; 3) kā lugas sižetā balstītu intrigu ar atsauci uz varones Ausmas neparedzamo rīcību – "rīt Ausma Vakaros...".
Pieteiktais izrādes žanrs ir "izmeklēšana", un lakoniskā izrādes anotācija tiešām sola vilinošu detektīvintrigu: "Dzīves nogurdināts izmeklētājs negribīgi uzņemas savas karjeras sarežģītāko lietu un tiek norīkots izmeklēt slepkavību nelielā ciematā – Vakaros. Pirms kāda laika šeit mīklainos apstākļos aptumsuma laikā sadedzis dzejnieks." Reāli uz skatuves notiekošais gan ir, gan nav detektīvs. Rolanda Beķera frustrētais Izmeklētājs tiešām saņem konkrētu uzdevumu no Kaspara Kārkliņa lietišķā Doktora un nonāk kādā dīvainā vietā pie dīvainiem cilvēkiem, kuri nenoliedz, ka noziegums ir noticis. Ar to arī teksta reālistiskā loģika beidzas. Un skatītāja (vismaz mana) interese par to, kurš ir slepkava, zūd, jo tās vietā stājas drusku nervozējoša vēlme saprast, kas te vispār notiek. Melošu, ja teikšu, ka pilnībā izdodas, bet pieņemu, ka jāieklausās Agneses Jēkabsones Solistes atbildē paša Izmeklētāja vairākkārtējiem "es nesaprotu": "Jūsu saprašana nāk no nepareizās puses. Jūs cenšaties būt racionāls. Bet šeit (Soliste norāda uz Izmeklētāja galvu un tad uz visu pārējo telpu) neviens tāds nav. Pat ja visi tādi gribētu būt vai izliekas esam. Šeit nav nekā loģiska, pilnīgi nekā."
Izrādes saturiskais un strukturālais pamatprincips, protams, ir skaidrs – no šķietami ārēja notikuma Vakaros mēs divu stundu laikā pārceļamies uz pilnībā iekšēju notikumu Rolanda Beķera Izmeklētāja galvā. Jautājums, kāpēc tur dzīvo tieši tik dīvainu būtņu kompānija, paliek bez atbildes, bet varbūt tā (atbilde) arī nemaz nav vajadzīga. Jo īpaši, ja par atskaites punktu pieņem absurda estētikas satura un formas principus: cēloņsakarīga sižeta vietā stājas poētisku tēlu virkne, kas skatuviskās metaforās iemieso totāli subjektīvus cilvēka zemapziņas un apziņas stāvokļus haotiskā un neloģiskā pasaulē.
Latviešu Tvinpīka
Ideālā variantā absurda estētika tiecas uz smieklīgā un šausmīgā apvienojumu, un šajā ziņā Rītausma Vakaros neslēpti sūta sveicienus Deividam Linčam. Vakari pretendē būt latviešu Tvinpīka – izdomāta pilsētiņa, kurā dzīvo šķietami naivi un vienlaikus ekscentriski cilvēki ar daudziem noslēpumiem un samudžinātām personiskajām attiecībām.
Viss Liepājas izrādes aktieru ansamblis pārliecinoši darbojas vienotā stilistikā, atsaucot atmiņā vairākas būtiskas Konstantīna Bogomolova un Viestura Meikšāna izrādes šajā pašā teātrī. Inese Kučinska, Edgars Ozoliņš, Hugo Puriņš, Madara Kalna, Agnese Jēkabsone, Agnija Dreimane, Anda Albuže, Kaspars Gods un Kaspars Kārkliņš ar redzamu prieku radījuši mazliet komisku un tikpat mazliet biedējošu tipāžu kompāniju. No emocijām un psiholoģiskas loģikas atbrīvotais spēles veids mērķtiecīgi panāk vēlamo efektu, proti, ātri top skaidrs, ka tas, ko mēs redzam, patiesībā pilnīgi noteikti nav tas, ko mēs redzam. Jautājums, kāpēc mēs redzam to, ko mēs redzam, gan paliek atklāts.
Pilnā mērā skatītāju uzmanību notur Rītausmas Vakaros harismātiskais protagonists – iekšēji izdegušais Rolanda Beķera Izmeklētājs ar savu nosacīto spoguļattēlu – izteiksmīgi noslēpumaino Mārtiņa Kalitas Dzejnieku/Zvēru. Pirms trim gadiem Rolands Beķeris jau spēlēja ļoti līdzīgu varoni – eksistenciālas personības krīzes skartu zinātnieku Valtera Sīļa iestudētajā Maksa Friša lugā Biogrāfija. Spēle, ko ir pamats atcerēties Rītausmas Vakaros kontekstā. Arī tur bija gan reversā laika, gan notikuma atkārtojuma, gan varoņa dubultnieka princips. Un Maksa Friša dotais žanrs – "realitātes mēģinājums" – labi der arī Matīsa Budovska izrādei.
Rītausmas Vakaros lielākais spēks ir tās atmosfēra, kurā tiešām panākts Deivida Linča kinovalodas misticisms un noslēpumainība. Matīsa Budovska un Klāva Meļļa izdomātā un scenogrāfa Kristapa Kramiņa, kostīmu mākslinieces Martas Treines, gaismu mākslinieka Nika Ciprusa un komponista Edgara Mākena iemiesotā pasaule ir mīklaina un nenoliedzami intriģējoši izteiksmīga no sākuma līdz beigām. Priekškars, kas slēpj "melno kabinetu" jeb skatuvi kā tukšo visumu; gleznieciskas mizanscēnas ar ūdens (asiņu?) spoguļlāmu jeb Dieva aci centrā un krāsaini saģērbtiem cilvēciņiem ap to; apjucis vientuļais varonis pret grupu vai savu dubultnieku; niansētas gaismēnu spēles – no graudaini oranžās kinogaismas līdz pilnmēness prožektora staram; caurvēja purinātas, negaidīti brūkošas sienas/robežas...
Vairākas nedēļas pēc izrādes noskatīšanās joprojām no prāta un acīm nepazūd ļoti skaistais un daudznozīmīgais izrādes fināls – tumšā visuma centrā gaismas aplī sastingušais Mārtiņa Kalitas Dzejnieks, kuram tā arī netiek klāt Rolanda Beķera fascinējošā plastiskā palēninājumā apkārt "dejojošais" Izmeklētājs. Sentiments un ironija vienlaikus. Jeb, kā teiktu savādais jokdaris Jānis Steiks: "Mēs dzemam un mēs mirstam. Mēs nākam un mēs ietam. Viss ap mums zvīkš un zvākš. Ak, mūsu mūžs ir tumšs kā mežs! Auss klausās taigas zvāksni. Acs sastop debess zvīksni. (..) – Kad zvīksnes-zvāksnes pazudīs, tad šķīstas zvaigznes radīsies."
RĪTAUSMA VAKAROS
Liepājas teātrī 11., 26.I plkst. 18, 27.II plkst. 19
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 15–35