Briseles džeza orķestris un Berts Joriss

gadā vēsta Flanders Today. Briseles džeza orķestra mājaslapā teikts – šis ir visaugstākās kvalitātes džeza ansamblis, mākslinieciski viengabalains, radoši daudzveidīgs un domāts visplašākajam klausītāju lokam pašu zemē un ārvalstīs.Kopā ar Briseles džeza orķestri Rīgā ieradīsies trompetists Berts Joriss (Bert Joris), par kuru lasāma šāda atsauksme: “Joriss iezīmējis pasaules kartē flāmu-beļģu džezu kopā ar tādām nacionālajām džeza leģendām kā Tūtss Tīlemanss un Filips Ketrins. Viņam ir lieliska reputācija gan kā improvizētājam, gan arī kā komponistam, aranžētājam un pedagogam. Viņa vārds ir zīmols, un visās savās izpausmēs viņš ir atpazīstams, personisks un ar nemainīgu blūza notoni.”Briseles džeza orķestris nav no tiem kolektīviem, kas pielīmējušies kādiem standartiem. Orķestra mūziķi dod priekšroku visaugstākās kvalitātes oriģinālmūzikai, unikāliem aranžējumiem un izdomas pilnam, kaislīgam atskaņojumam. Tas patiešām ir īsts džezs ar dinamisku orķestra skanējumu, klasisku jaudu, kur katrs mūziķis var būt spožs solists. Līdztekus savām programmām Briseles džeza orķestris sadarbojas ar virkni izcilu viesmākslinieku, kuru vidū ir Filips Ketrins, Berts Joriss, Tutu Puoane, “Briseles filharmoniķi”, Rišārs Galjāno, Džanluidži Trovēzi, Marija Žoao, Kenijs Vīlers, Tūtss Tīlemanss u. d. c. Orķestris koncertē Beļģijas un arī visas Eiropas ievērojamākajos džeza festivālos. Briseles džeza orķestri 1993. gadā nodibināja Franks Vaganē, Seržs Plims un Marks Godfroids. Kopš 1999. gada orķestra darbību finansē Flandrijas valdība. Orķestra mājvieta ir Briseles slavenais jūgendstila mākslu centrs Flagey. 2012. gada februārī BDžO netieši tika pie filmu “Oskara” balvas par skaņu celiņu mēmajai filmai The Artist. Berts Joriss spēlē trompeti no četru gadu vecuma, un viņa karjera attīstās brīnum strauji – drīz vien viņš kļūst par vienu no Beļģijas vadošajiem džeza mūziķiem. Viņa spēlei piemīt siltums un īpašs liriskums. Desmit gadu (1978–1987) Joriss spēlē Beļģijas Radio un TV džeza orķestrī. 1986. gadā nāk klajā pirmais Jorisa kvarteta albums, un sākas brīvmākslinieka dzīve, kaut neilgu brīdi vēl var satikt Jorisu piedalāmies Džo Haidera un Mela Lūisa orķestra turnejās un ierakstos. 1992. gadā sākas Berta Jorisa un Filipa Ketrina sadarbība, kas izvērtusies teju globāla. 1996. gadā Joriss iegūst prestižo Django d’Or, un 1998. gadā Beļģijas klausītāji un kritiķi izvēlas Jorisu par gada trompetistu. Ar SJS Big Band Berts Joriss veic koncertierakstu Montrē džeza festivālā un 1998. gadā ar Klārku Teriju muzicē Starptautiskās džeza izglītības asociācijas (IAJE) konferencē Ņujorkā. Daudz komponē orķestrim un kinofilmām. Vada dažādus bigbendus, un sevišķi cieša sadarbība saista viņu ar Briseles džeza orķestri. Viņš ieskaņojis vairākus tvartus, toskait kopā ar Filipu Ketrinu un Rišāru Galjāno. Joriss bijis viens no džeza fakultāšu līdzdibinātājiem Lēvenē, Briselē un Antverpenē. Strādā pedagoģisko darbu Hilversimas konservatorijā un Bernē, kur vada trompetes klasi un bigbendu. Pasniedz meistarklases visā pasaulē. Kopā ar Dado Moroni, Filipu Ertsu un Drē Pallemertsu veiktais ieraksts Magone (Dreyfus Records) iegūst Disque d’émoi, franču mūzikas kritiķu Choc un klasiskās mūzikas radiokanāla Klara mūzikas balvu. 2010. gadā Berts Joriss saņem Flandrijas kultūras balvu 2009 mūzikas kategorijā. 2012. gadā Antverpenes konservatorijas piešķir mūziķim Maestro Honoris Causa titulu.Mūziķi: Berts Joriss (trompete), Briseles džeza orķestris.Biļetes Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv