Edgara Vērpes personālizstāde "Konsekvence"
Agrīno simbolisma periodu, kad Vērpe gleznoja tradicionāli – ar otu uz audekla,raksturo figurālas kompozīcijas ar vispār cilvēcīgām idejām, formas dinamika un krāsu kontrasti. Stilistiski būtiskas pārmaiņas sākās, kad par gleznu galveno tēlu kļuva zivs; pabeigts, vienkāršs, skaidri nolasāms siluets uz horizontāla vai vertikāla garena formāta. Taču zivs forma ienāca daiļradē vienlaikus ar pilnīgi jaunu gleznojuma virsmas apdari – eksperimentālu autortehniku, kas turpinās nu jau divdesmit gadus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.