Šī nemainīgā interese par ķermeni mākslā pastāv jau tūkstošiem gadu – no alu zīmējumiem un klasiskā ideāla līdz mūsdienu fragmentētajām vai konceptuālajām formām. Latvijas Mākslas akadēmija turpina akadēmiskās zīmēšanas tradīciju, kas Eiropā kļūst arvien retāka, un figuratīvā glezniecība joprojām ir nozīmīga studiju sastāvdaļa.
Izstādē redzami trīs pirmkursnieku un trīs tikko maģistrantūru absolvējušo mākslinieku darbi, kuros sastopas studiju cikla sākuma un beigu punkts. Ekspozīciju papildina Glezniecības katedras vadītāja, mākslinieka Kristiana Brektes apgleznota antīkās skulptūras replika, kas transformē klasisko formu mūsdienīgā interpretācijā un kļūst par simbolisku pārejas zīmi starp tradīciju un jaunradi.
Izstāde ir vizuāli un emocionāli daudzslāņains stāsts par cikliskumu cilvēka dzīvē. Lielais dzīves un nāves ritms atspoguļojas līdzās mazākajiem – studiju, profesionālās attīstības un personīgo pārmaiņu cikliem. Ķermenis šajos procesos ir nemainīgs ceļabiedrs – pirmatnējākais pasaules piedzīvošanas instruments, kas vienlaikus mainās un glabā savu pieredžu nospiedumus.