Japāņu estētikā pavasaris ir saistīts ar izpratni par skaistuma īslaicīgumu. Ķiršu, plūmju un citu pavasara ziedu plaukums tiek interpretēts kā skaistuma kulminācija tieši tā nepastāvības dēļ, mudinot uz līdzpārdzīvojumu un apzinātu mirkļa notveršanu.
Pavasaris nav tikai dabā, cilvēki to kopīgi izdzīvo. Šajā gadalaikā Japānā īpaša nozīme ir rituāliem. Tādas tradīcijas kā hanami, sezonālie svētki un reliģiskie rituāli pulcējuši cilvēkus vienotā telpā un laikā jau vairāk nekā tūkstoš gadu. Šī kolektīvā pieredze atspoguļojas gan teātrī, gan vizuālajā mākslā, kur pavasaris iezīmējas nevis tikai kā dekoratīvs fons, bet kā jēgpilns princips, kas veido tēlainību, kompozīciju un skatītāja emocionālo tvērumu.
Izstādē iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Japānas mākslas kolekcijas darbi – krāsainie kokgriezumi ukijo-e, lakas darinājumi, porcelāna un keramikas priekšmeti, kas atšķirīgos redzējumos ilustrē šo Japānai tik svarīgo gadalaiku.
Ekspozīcija sastāv no trīs daļām – Pavasara vērošana, Kabuki un Rituāli, kas dažādos aspektos atklāj šī gadalaika lomu Japānas kultūrā. Sadaļā Pavasara vērošana atspoguļojas pati vērošanas norise, kas apvieno pavasara klātesamību, dabas ciklu apzināšanos, estētisku pieredzi un sociālo kopību. Turpretī Kabuki sadaļā pavasaris nav tikai gadalaiks, bet gan dramaturģisks, simbolisks un sociāls ietvars, kas caurvij teātra izrāžu sižetus, vizuālo valodu un skatītāju pārdzīvojumu. Noslēdzošā sadaļa Rituāli ir neliela, taču ne mazāk svarīga, jo pavasaris Japānā tradicionāli tiek uztverts kā pārejas brīdis, kad noslēdzas viens cikls un sākas nākamais, tādēļ daudzi rituāli saistīti ar attīrīšanos, harmonijas atjaunošanu un lūgšanu par labvēlīgu nākotni.