Izstādē Treknie plāni tehniski procesi atklājas kā filigrāni birokrātisks izteiksmes līdzeklis. Locījumi un papīra formas darbojas kā audekli vai ieceres shēmas, kas savijas ar stabilizētiem augu tauku slāņiem un materiālu. Šī mijiedarība veido daudzslāņainu atspulgu mūsdienu reducēšanas procesiem un norāda uz mūsdienu standartizācijas un aizvietošanas mehānismiem.
Augu tauki izstādē parādās kā sviesta aizstājējs, attīstoties ne tikai materiālā, bet arī nozīmju laukā, kur uzlabotais materiāls metaforiski atklāj pašu aizvietošanas būtību. Ja sviests ārpus kulinārā konteksta apzīmē kaut ko absurdu, tad šajā kontekstā augu tauki norāda uz absurda nākamo pakāpi – materiālu, kas vienlaikus ir gan aizvietotājs, gan refleksija par pašu aizvietošanas aktu.