LNVM nodarbība pieaugušajiem Ko latvietis senāk vilka mugurā un ko ēda vasarā?

Līdz pat 20. gs. sākumam latviešu un lībiešu pamatnodarbošanās bija lauksaimniecība un zvejniecība, tādēļ visas uztura izejvielas tika iegūtas galvenokārt pašu saimniecībās. Uztura pamatu veidoja pašcepta rupjo rudzu miltu maize un dažādi vārīti ēdieni: galvenokārt labības izstrādājumu, pākšaugu, sakņu un dārzeņu viras ar piena, gaļas vai tauku piedevām. Uztura papildināšanai mežos lasīja sēnes un ogas.Tradicionālās saimniecības laikā gads dalījās divās daļās – ziemā un vasarā. Ziemā lauku darbus nedarīja, lietoja vasarā iegūto pārtiku, savukārt visa vasara pagāja, gādājot pārtikas izejvielas ziemai. Simbolisku robežu starp ziemu un vasaru iezīmēja dzērvju atlidošana (ap 23. aprīli) un aizlidošana (ap 10. augustu), kas noteica arī ēdienreižu skaitu dienā. Sākot no dzērvju atlidošanas, darba diena kļuva garāka un līdzās brokastīm, pusdienām un vakariņām sāka ēst ceturto ēdienreizi – launagu un gulēt „dienasvidu”.Kāds bija latviešu zemnieka uzturs vasarā? Vai latvietis spēja sevi nodrošināt ar pārtiku? Ko zemnieks pirka un ko audzēja pats? Kad sāka audzēt kartupeli, gurķi un salātus? Ko zemnieks zināja par kafiju un kas bija gardēdiens? Kāpēc īpaši atzīmēja vasaras saulgriežus? Nodarbībā tiks sniegts neliels ieskats arī par to, kādā apģērbā 19. gs. tērpās vasarā, būs iespēja redzēt nelielu daļu priekšmetu, kas parasti netiek eksponēti, bet glabājas muzeja krātuvēs – lina audumu paraugus, kādi izmantoja apģērbā; sieviešu un vīriešu apģērba sastāvdaļas, kas darinātas no linu audumiem; cimdus un zeķes, kas adīti no linu dzijas.