Publicitātes foto

Pirms sešdesmit gadiem padomju mītradē populārajā stāstā par mazo pionieri Pavļiku Morozovu bija izteikti pozitīvie un negatīvie varoņi, taču režisores Lailas Pakalniņas spēlfilmā Ausma varoņu nav vispār – tajā ir tikai sevi pazaudējuši cilvēki2/3

Lailas Pakalniņas filma Ausma. Sāpes un prieks vienlaikus

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

17 komentāri

12. augusts, 2018, 23:29

e-gramatas

Es LŪDZU Kultūras ministriju pārtraukt šīs režisores filmām piešķirt valsts naudu un Veselības ministriju aicinu piešķirt šīs filmas režisorei un scenārija autorei vienā personā nodrošināt labu psihiatru vai gadījumā ja jau ir par vēlu tad mīksti polsterētu telpu Tvaika ielā. Aizgāju tamdēļ ka daļa filmas tikai filmēta manās dzimtajās vietās,bet tādu,atvainojos,sūdu nebiju cerējis ieraudzīt.

Atbildēt
0
0

12. augusts, 2018, 23:28

e-gramatas

Skatos tagad filmu un domāju kur atradās tik stulbs režisors kas to uzņēma. Filmai nav pat scenārija. Nekur un nekad attēlotie notikumi nav notikuši vismaz Latvijā noteikti ne! Mans vērtējums: Apmelojoša un Latviju pazemojoša propagandas filma bez scenārija. Riebīga filma, kura aizskar manu tautu parādot to kā tumsoņus un garīgi atpalikušus,kuri nokāpuši no kokiem, kā pērtiķi bez garīgā kultūras mantojuma. Nu, nebija tā- bija tikai viena izvēla ko noteica okupanti - Vai nu kļūstiet kolhoznieki, vai arī sapūstiet Sibīrijā! Arī tautas nodevēji- stukači un komunistu ticībā iestājušies nevarēja neko ietekmēt, jo rīkojumus izdeva Kremlis ko kangariem ar kopā ar okupantiem bija jāpilda. Latviešu tauta - pamesta un rietumu sabiedroto nodota, lai saglabātu savu dzīvo spēku un savu tautu - pildija okupācijas varas uzstādījumus, kas deva iespēju tautai saglabāt savu zemi. Mūsu tautas intelekts un garīgais spēks gaidīja brīdi, kad okupācijas vara sabruks, lai atbrīvotos no okupantiem un Latv

Atbildēt
0
0

30. novembris, 2015, 22:29

Pesionārs

Redzēju Filmu. Nevēlos komentēt -kauns!!!! Laila!!!

Atbildēt
5
2

30. novembris, 2015, 22:27

Pesionārs

Redzēju Filmu. Nevēlos komentēt -kauns!!!! Laila!!!

Atbildēt
6
1

29. novembris, 2015, 11:55

Hūgo Vācietis >Liepājā.

Apsveicu! Bet es zinu ka Laila spēj uzņemt arī kolosālu filmu par Rīgas barikādēm ! Ir idejas > t. 27018298

Atbildēt
1
0

24. novembris, 2015, 20:44

Noskatījos

Labi nofilmēts slikts teātris.

Atbildēt
9
0

23. novembris, 2015, 23:56

Artur_Polija

I have to see this film. I hope will be in Polish cinema because of Wiktor Zborowski role and Wojciech Staroń photography. This would be the first Latvian film, displayed in polish cinemas in the official distribution.

Atbildēt
2
0

21. novembris, 2015, 20:17

jautājiens

Kas šai kundzītei finansē iespēju filmēt. Ražo un ražo bez apstājas . Tikai nav neviena atmiņā paliekoša šedevra un tautā iecienītas un skatītas filmas.

Atbildēt
22
2

24. novembris, 2015, 13:35

Klucis

Atliek vien salīdzināt Pakalniņas filmas ar tām, kuras pavļiki morozovi taisīja. Labāk 10x skatīties Elpojiet dziļi / 4 balti krekli - galu galā no Staļinlaiku izgājušas jaunās paaudzes vairāk par personībām kļuva, nekā pašas Pakalniņas, kas Brežņevlaikos varēja ar darbošanās imitāciju nodarboties (ar turpina arī pašlaik). p.s. Starp citu, PSRS 1930.gados arī H.K.Andersena pasakas stāstīja.

22. novembris, 2015, 13:17

hm

Pakalniņa labas filmas taisa, bet "tautai" jau vajag tikai balagānus

20. novembris, 2015, 15:21

Edge

" Bija darbs, un paliek darbs." Arturs Čikste, kolhoza "Nākotne" 30. gadadienā (1976).

Atbildēt
4
2

25. novembris, 2015, 21:04

Vārds

Langa gan lai paklusé. Tá ká literatúrá ir noslégts savéjo loks, kur citiem vien apbrínotáju loma, tá nav neviená citá kultúras nozaré. Galvnais,ka runát vienu un darít citu, tas ir riebígi. Tápéc jauniesi nodzeras

25. novembris, 2015, 18:05

Edge

Kāds paņem no pagātnes ugunī, kāds turpina bērt pelnus uz galvas - un no bāreņu tautas sindroma vaļā netiek: " Gan filmā “Cilvēki tur” un “Kolka Cool”, gan “Izlaiduma gadā” un “Modrī” mēs redzam jauniešus, kuri dzīvo ārpus kultūras lauka. Pastāv pamatots uzskats, ka cilvēka cienīga dzīve bez kultūras un mākslas nav iedomājama. Ja cilvēks atrodas ārpus Rietumu cGan filmā “Cilvēki tur” un “Kolka Cool”, gan “Izlaiduma gadā” un “Modrī” mēs redzam jauniešus, kuri dzīvo ārpus kultūras lauka. Pastāv pamatots uzskats, ka cilvēka cienīga dzīve bez kultūras un mākslas nav iedomājama. Ja cilvēks atrodas ārpus Rietumu civilizācijas uzkrāto vērtību, atziņu un morāles pasaules, viņš nenovēršami atgriežas pie barbariskas pasaules uztveres un degradē. Tad valda instinkti un īstermiņa vajadzību apmierināšana par jebkuru cenu. " Liāna Langa: Latviešu kino jaunais vilnis – platforma diskusijai (LA, 11.11.2014)

25. novembris, 2015, 13:30

:):)

Izņēmumi tikai apliecinot likumsakarības :).Varu minēt 10-iem piemēru ar nožēlojamiem nabagu kolhoziem, kas knapi vilka dzīvību, izmatojot izsūtīto cilvēku saimniecībās atstātās ēkas un pamatlīdzekļus :)

20. novembris, 2015, 13:56

Kompliments

Līdzīga Sofijai Gubaiduļinai.

Atbildēt
4
2

20. novembris, 2015, 13:26

Voland's

Inerces , slinkuma vai gara vājuma pēc te slavina visu ko kas vien ienāk prātā ko iefilmēt, tad Sergejam Mihailovičam E. ir kapā jārotē kā vilciņam no visa kā ko cilvēki ar ego centretu būtību uzdod par būtiski svarīgu tautai ...

Atbildēt
14
3

20. novembris, 2015, 15:18

Edge

Kāds pieprasījums - tāds arī piedāvājums, nerādīs tak' neo-liberālisma ideoloģijas ieviesēji Latvijas kolchozu ( "Nākotne", 20.11.1946) 70. gadadienā to pozitīvo, ko paveica Ulmaņlaika cilvēki ideāl-komunistu vadībā LPSR pastāvēšanas laikā: "Manu un daudzu manu vienaudžu jaunību izpostīja karš.(..) Sākām vārda vistiešākajā nozīmē klajā laukā un tukšā vietā.(..)Tagadējā Druvas ciematā, kas savu nosaukumu aizguva no kopsaimniecības, viss – dzīvojamās ēkas, vidusskola, sporta nams, asfalta rūpnīca un ražotnes – tika uzcelts kopsaimniecības laikā. Celtniecības brigādē vien pastāvīgi strādāja ap trīssimt vīru." Mēs tikai nopietnāk strādājām. Saruna ar Jāni Rubuli(1927), kas bija Saldus rajona kopsaimniecības "Druva" priekšsēdētājs (Latvijas Avīze, 17.11.2011.)