Aizmirst nebūs iespējams

Nezinu, mani kaut kā Eipura atvadu vārdi neuzrunā. Tas,kas mani pārsteidza,ka tik daudzos komentāros , tik daudzi anonīmie - anonīmā tauta, citē Ziedoni, apliecina viņam savu mīlestību un pateicību. Dzīvāk un pārliecinošāk , kā Kultūras Diena. Jā un tie katra personīgie stāsti par Ziedoni - skaisti... Aizejot mūžībā būt tik daudzu mīlestības pavadītam - tas laikam ir augstākais, labākais, lielākais,kas ar cilvēku var notikt. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka esam ļoti dvēseliska, ļoti dzejiska tauta, ka mums ļoti sāp tas, kas ar mums lēnām notiek jaunajā gadsimtā.

Anekdotes par Ziedoni? Lūk, divas. 1) Divi mani kursabiedri, kas absolūti nebij sīvā cienītāji, ar pāris aliem izbraukuši pie dabas. Sēš aiz krūma pie taciņas. Iet gadām Imants Ziedonis, paskatās un nosaka - Un atkal Latvijas skaistākajās vietās DZĒRĀJI... Abi puiši jutās pagalam satriekti. 2) Piektais trolejbuss. Vecās "Škodiņas" pēdējā beņķī sēž Imants Ziedonis. Barbisa ielas pieturā trolejbusā iekāpj tantuks - apkāries ar toreiz deficītā tualetes papīra rullīšiem. I.Z. vēro šamo kādu brītiņu un tad tā pa visu vagonu nosaka - NU GAN DIRSĪS!!! Beigās vēl dzejolis, noimprovizēts kādā rakstnieku saietā: Sudrabkalns un Zigmunds Skujiņš - Lielais H#js un mazais H#jiņš... Paldies aizgājušam dižgaram arī par šādiem jautriem brīžiem :)

Galvenais- lai nepārtraukti! Kad latviešu lasošā jaunatne bija sadalījusies "vācietiesos" un "ziedoniešos" es pārstāvēju otros, esmu no "motociklistiem" . tur arī šis tas par mūžību - piemēram " starp citiem mezgliem stiprs mezgls siets, līdz nākošajam mezglam nodzīvošu". Ja to kāds paredz miskastē esam, tad turpat būs arī tautasdziesmas ar visu ētisko kanonu.

" Īsi sakot, viņš mūs iznesa cauri." - Taisni tā izsaucos, kad I.Ziedoņa un V.Korotiča grāmatā "Perpendikulārā karote" meklēju tais G.Janaiša fotoattēlos to perpendikulu. Neatradu, toties teksti saturīgi: " Nacionālisms, buržuāzisks vai feodālisks, tā arī ir vientulība, piespiedu vientulība, glorificēta vai pašglorificēta vientulība. Mazu tautiņu kompleksi nāk no vientulības. Un lielu tautu pašiedomība arī ved vientulībā. Bet VIENTULĪBAS nav ne tautu kopības, ne tautu atšķirības zīme. VIENTULĪBA ir tautu nesaprašanās zīme. Draudzības karogā tā nav rakstīta."

Reiz Ojka rakstīja „Vislatviskākais latvietis Ar tādu uzvārdu kā pēriens”, protams, par Baronu. Par Ziedoni taču arī varētu teikt „Vislatviskākais latvietis Ar tādu uzvārdu kā....nu, lai būtu- svaigs pavasaris” Ziedonim taču tik ļoti piestāv pavasaris. Ziniet, man nekas nav pretī, ka tagad daudz runāsim, rakstīsim, lasīsim par viņu. Arī pārspīlēsim. Mums ļoti tagad vajadzīgs Ziedonis. Ziedoņa rotaļa, prieks, atskabarga. Ziedonis ļoti mīlēja Latviju, valodu. Saprata, ka tikko slaukts piens, dienišķā maizīte, Tukums vienos ziedos ir skaisti. Skaisti līdz debesīm.