Arī Amerikā viss kā pie cilvēkiem - jaunai bankas darbiniecei, cenšoties uzrāpties pa karjeras kāpnēm, nākas tiešā priekšnieka acīs pacensties un atrisināt "komplicētu situāciju", kāda Latvijas bankās nu nepavisam nav komplicēta, tur pat elementāra pieklājība nav nepieciešama, proti, noraidīt kādas nabadzīga izskata tantītes lūgumu par kredīta atmaksas pagarinājumu. Neiedziļinājusies stipri padzīvojušās klientes "personas lietā" un neuzklausījusi viņu pat tad, kad vecenīte lūgdamās rāpo pa bankas grīdu, bankas meiča Kristīne Brauna ar riebumu atgrūž veco kundzi. Viņa pat nenojauš, kādās nepatikšanās iekūlusies. Viena lieta (un sīkums) ir neērtā situācija, kad jāatkratās no pārlieku emocionālās klientes, - incidents bankā tiek novērsts.
Vecenes atriebe
Bet pavisam cita, kad vakarā pēc darba autostāvvietā Kristīnei vēlreiz nākas sastapties ar dīvaino, nepievilcīgo vecenīti ar slāviski austrumeiropeisku uzvārdu (mājiens uz Transilvāniju visai tiešs). Apskretusī kundze veikli izdauza Kristīnes auto logu, vēlreiz pieķeras meitenes drēbēm un norauj jaciņai pogu. Tieši poga, kaut kāda personiska lieta, raganai ir vajadzīga, lai nolādētu bankas ierēdni un uzsūtītu viņai visbaisāko - elles dēmonu, kurš kazas vai āža izskatā trīs dienas Kristīni biedēs līdz nāvei -, un tad sāksies pats drausmākais - meitene tiks aizrauta uz elli.
Hororfilmu dzīvais klasiķis Sems Reimi, kurš astoņdesmitajos
gados izgudroja dziļi melna humora apdvesto triloģiju Baismīgie
miroņi un pārbiedēja ar tiem puspasaules, ir spožs sava žanra
profesionālis un apjēdz, ka šodien vairs nedz mistiski japāņu
rēgibērnislīkoņi, nezināmu spēku pussakropļoti tūristi, ar zāģiem
izroboti jauniešu līķi vai zvērīgi nomušītu vientuļu autobraucēju
pulciņi, sīkās detaļās sašķaidīti zombiji vai radioaktīvu kropļu
apēsti nevainīgi garāmgājēji nespēj uzdot pa nerviem kinoskatītājam
tā, lai tas, elpu aizturējis, krampjaini ieķēries krēslā, baidītos
aizvien vairāk un vairāk, līdz aizmirstu gremot popkornu un svīstu
nāves baiļu sviedrus.
Pozīciju nostiprināšana
Reimi šausmenes nebija filmējis 16 gadu, toties šajā laikā nostiprināja savas pozīcijas kā plaša profila "žanra kino" robežpārkāpšanas speciālists - pāršuva klasisko vesternu par elegantu feminisma parodiju (Ātrs un miris/The Quick and the Dead ar Šāronu Stounu, kura turklāt paved nepilngadīgo varoni - Leo di Kaprio), no detektīva iztamborēja smalku psihodrāmu (Vienkāršais plāns/Simple Plan ar Billiju Bobu Torntonu), bet mistisku trilleri par kādas provinces gaišreģes sūro likteni aizvilka līdz sociālās drāmas līmenim (Gaišreģe/The Gift ar pavisam neierastiem Keitu Blānšetu un Kianu Rīvsu). Sekoja Reimi režisētā triumfālā Spaidermena/Zirnekļcilvēka triloģija, kas veiksmīgi radīja augsni nu jau Holivudā ierastajai manierei uzskatīt "prasto komiksu" par nopietnu grafisko romānu, no kura var izveidot tikpat nopietnu dramatisko filmu, nezaudējot ne nieka no tās āķiem (specefektiem, supertehnoloģijām, trikiem, ciniskā humora un efektīgu vizuālo atrakciju okeāna). Un, protams, apliecināja šī trio prātam neaptveramo komercpotenciālu (joprojām, starp citu, nepārspētu - pāri pusotram miljardam dolāru).
Atceroties jaunību
Reimi pērn martā pauzē starp Zirnekļcilvēka trešo un ceturto daļu
(premjera anonsēta 2010.gada otrajā pusē) nolēma paniekoties ar
paša jaunībā izstrādāto šausmenes žanru. Tam derēja 16 gadu sens
paša sacerēts scenārijs, kurš šogad pasaules ekonomiskās depresijas
dēļ ieguvis necerētu aktualitāti, jo cilvēku skaits, kas nespēj
tikt galā ar kredītiem, ir mērāms miljonos. Reimi ideja ir
vienkārša un ģeniāla - filmas stāsta pamatā ir doma - uz ko gan
spējīgs cilvēks, kurš nonācis izmisumā (bankas atteikums un ar to
saistītās bailes no nākotnes - perfekta metafora). Tikai asprātis
Reimi apgriež situāciju otrādi - šoreiz dramatismu rada lūdzēja -
pilsone vecenīte, kura pārmāca bankas klerku "pēc pilnas
programmas". Tā teikt - mācība visiem ierēdņiem: jūs nekad nezināt,
ar ko jums darbā var sanākt darīšanas!
Un pagalam asprātīgs atgādinājums augstprātīgajiem banku (un ne tikai) klerkiem - klientam vienmēr IR taisnība, pat ja jūs no saviem merkantilajiem augstumiem uzskatāt, ka tā nav. Patiesībā filmu Aizrauj mani uz elli vajadzētu kā uzskates līdzekli demonstrēt visiem valsts ierēdņiem un tā sauktajiem banku kredītspeciālistiem. Lai padomā, ka viņi kalpo saviem klientiem, nevis otrādi.
Lieki bilst, ka Kristīnes lomā ir brīnišķīgā Elisona Lomena (Baltais oleandrs), kurai dikti jācenšas, lai šajā murgam līdzīgajā baisajā pasakā tiktu galā ar Reimi fantāzijas dzemdinātajiem mošķiem un dēmoniem (kas apzināti stilizēti naivā 80.gadu šausmeņkino estētikā). Pirms tie Kristīni aizraus uz elli. Vai neaizraus. Bet sociālā taisnība triumfēs. Ak, nabaga Kristīne!