Beverlihilsas čivava

Tas ir noticis — čivava kļūst par filmu zvaigzni! Atzīšos, es mīlu suņus. Tos, kas izskatās pēc suņiem, nevis pēc žurkām, kaķiem vai citiem miniatūriem lapsas un rotveilera krustojumiem. Zinu, tas ir aizspriedums, jo reizēm tāda vīna glāzē ievietojama dekoratīva radībiņa, pat ne klēpja suns, spēj mesties sargāt savu saimnieci (vai čivavu fanu Mikiju Rūrku) drosmīgāk par jebkuru citu canis canis sugas asinszvēru.

Un tā nesavtīgās mazās četrkājainās sirsniņas mīlestība! Pietiek atmiņās uzjundīt vislabāko dzīvnieku filmu pasaulē — protams, to par ruksīti Beibu jeb Mazuli! —, lai prātā neizdzēšami paliktu mazais drošsirdis čivava ar invalīdu ratiņiem, kas rullēja pa lielpilsētas džungļiem saviem veselajiem sugasbrāļiem pakaļ, jo bija īsts draugs, kas savējos nelaimē nepamet! Hloja arī ir čivava, tikai viņai ir varen lepna un glauna dzīve Beverlihilsas savrupmājā, jo viņas saimniece ir ietekmīga biznesa lēdija, ne jau šāda tāda Parisa Hiltone. Taču Hlojas patieso — īsta suņa, nevis kaprīzas, izlaistas dekoratīvas biorotaļlietas vai, citiem vārdiem, suņu karikatūras — raksturu nespēj izbojāt nauda, komforts un aptekšņi. Tieši to, ka ir īsts, lepns un drosmīgs, un gudrs, un visādi citādi jauks suns, Hloja pierāda cilvēkiem, kur nu vēl maziem zvēriņiem bīstamajā miljonu un narkomafijas metropolē Meksikā, kad viņa, nabadzīte Hloja, tiek... nolaupīta! Par savu laimi zem saules, par mūsu un jūsu brīvību šī čivava, "bruņojusies" ar jauniegūtiem meksikāņu draugiem (starp kuriem viskolorītākie ir "mazais ielu karalis" viltnieks pelēns un viņa korišs Misters Ķirzaks), Hloja vēl pacīnīsies. Un uzvarēs pēc senlatviešu receptes — mazs cinītis gāž lielu vezumu, bet varam aizrunāties arī līdz bibliskām universālām līdzībām par Dāvidu un Goliātu. Protams, Volta Disneja studijas animatronikas tehnikā (dzīvnieku mīmika tiek cilvēciskota, pielāgojoties angļu mēlei) uzņemtā inčīgā dēku komēdija Beverly Hills Chihuahua par mazītiņa suņuka — kucītes Hlojas — raibajiem un riskantajiem piedzīvojumiem nav oriģinalitātes kalngals — joki un pamatsituācijas dažādās filmās ir redzētas ne reizi vien. Tomēr jaunums, protams, ir dekoratīvās čivavu šķirnes nokļūšana uz lielajiem ekrāniem, kas gan, jācer, neradīs miljoniem sezonas čivavmīlētāju barus, kā reiz jau kinofilmu iespaidā notika ar melnbaltplankumainajiem dalmāciešiem. Un ja visa Radžas Gosnela filma būtu tik intensīvi koša un burvīga kā studijas muzikālais klips ar dziedoši dejojošajiem čivavu simtiem, kas profesionāļu vidē jau ierindots starp labākajiem 2008.gada filmu reklāmas rullīšiem!