Blānšeta ir Dilans

gadā tika gan pie Venčcijas festivāla balvas, gan kārtčjās Oskara nominācijas (turklāt vienā gadā dubulti: viņa tika nominčta arī par karalienes Elizabetes lomu filmā Elizabete. Zelta laikmets), gaidīju jau sen. Diemžčl kompānijai ACME, kas ir filmas "tiesību TURČTŖJA" Baltijas valstīs, bija savi apsvčrumi. Pčc šīs filmas — Boba Dilana biogrāfijas versijas — komerciāli vājajiem panākumiem Igaunijā un Lietuvā filmas izrādīšana kinoteātros Latvijā tika atcelta un piedāvāta tikai un vienīgi DVD (arī ar latviešu subtitriem). ķčl, jo šis nu būtu perfekts Arsenāla gabaliņš, ne par matu sliktāks kā Antona Korbijna Kontrole, kas — un labi ka tā! — aizķčrusies arī kino Rīga repertuārā. Kaut priecāsimies par mazumiņu — DVD disku, jo Keitas Blānšetas dčļ šī tiešām ir filma, ko ievietot mājas sinematčkā. Bez rāmjiem Biogrāfisko filmu žanrs ir Prokrusta gulta, kas liek amputčt iztčles locekļus, respektčjot plašāk vai šaurāk zināmos reālas personas (filmas varoņa) biogrāfiskos faktus. Včl šaubīgāka situācija kļūst, ja autoru izpčtes objekts ir pie dzīvības un labas veselības. Viss iepriekš uzrakstītais — šīs biogrāfiskā žanra ligas — absolūti neattiecas uz filmu Manis tur nav, kuru uzņčmis režisors Tods Heinss (Velvet Goldmine, Far From Heaven u.c.), kurš ieņem stabilu vietu amerikāņu neatkarīgā kino nišā.Seši "BOBI DILANI" Filma Manis tur nav — neformāls veltījums pretrunīgai, spilgtai ASV kultūras parādībai Bobam Dilanam — ir tikpat neparedzama un neizskaitļojama, kādi savulaik laikabiedriem bijuši Boba Dilana biogrāfijas līkloči, uzskatu un stilistikas maiņa. Izvčlč uzticčt Dilana lomu sešiem absolūti dažādiem, vizuāli krasi atšķirīgiem aktieriem un ļaut katram no viņiem portretčt Dilanu kādā noteiktā biogrāfijas posmā ir absolūti precīzi izrčķināta formula — jčgveides instruments. Melnīgsnčjs puišelis brīnumbčrns — klaidonis, kurš sevi dčvč par Vudiju Gatriju, kā versija par Dilana bčrnības tčmu; sociāli aktīvais folkdziedātājs no Grīnidžvilidžas Džeks (Kristjens Beils); arī spčkpilnais mačo Robijs, kurš patīk sievietčm un kuras patīk viņam, slavenība, kas izgaršo slavu, niekodamies uzņemšanas laukumā, un nespčj saglābt attiecības ar jauno sievu gleznotāju (Ķarlote Geinsbūra) — Hīta Ledžera izspčlčtā versija par Dilana jaunības tčmu. Un androgīnais, stilīgais, manierīgais jauneklis Džūda (Keita Blānšeta) — puisis ar kuplu matu črkuli, kurš ir teju miljonārs, bet atļaujas ampelčties zālienā ar citām nu jau ikoniskām 60.gadu kultūras zīmčm — bītlu puišiem — un baudīt smalko tusiņu un balto pulverīšu vilinājumu. Ir arī Dilans — fanātisks kristietis (včlreiz Kristjens Beils) — un Dilans — vieds, apcerīgs sirmgalvis (Ričards Gīrs), kuram režisors veltījis garu, šķietami butaforisku epizodi, līdzīgu cirka dīvainīšu piepildītam vesterna uzņemšanas laukumam. Personības dalīšanās Katrai no šīm sešām Boba Dilana šķautnčm, "INKARNŖCIJŖM" ir savs vārds, taču Dilana biogrāfijas pazinčjiem neprasīs daudz pūļu šos tik atšķirīgos tčlus savienot vienā veselumā — aiz kadra, proti, dziesmās, filmas mūzikā (Dilana oriģinālā), klātesošajā un tajā pašā laikā filmā it kā neesošajā Boba Dilana personībā. Kritika, teju vienbalsīgi jūsmodama par ekstravaganto, taču tik precīzo veidu, kādā Heinss ir tuvojies sava varoņa hameleona un ASV kultūrikonas Dilana tčlam, akcentč, sak, nebūtu šo sešu tik atšķirīgo Dilana šķautņu portretčtāju, kas notver griezīgi kontrastčjošos dziedoņa un dzejnieka dzīves posmus, tas aktieris, kuram vienam būtu jāizspčlč Dilana dzīvesstāsts, riskčtu sasirgt ar personības dalīšanās sindromu. Pārspīlčjums, jo viena no Dilana iemiesotājām — tā perioda, kad Dilans no akustiskās ģitāras ķčrās pie elektriskās, gan izbaudot saldo 60.gadu zvaigznes slavu, gan arī savu kādreizčjo cienītāju svilpienus, kas nepiedeva elkam nodevību — "formāta MAIĻU", — Keita Blānšeta, visticamāk, būtu lieliski tikusi galā ar tik dažādajiem un krasi atšķirīgajiem Dilana biogrāfijas posmiem un būtības izpausmčm. Taču tā būtu pavisam cita filma, ne vairs brīva fantāzija par izcila mūziķa mainīgo, hameleonisko dabu, kurā sešu tčlotāju vidū Keita Blānšeta ir spilgta līdere. Ķai pozīcijai nav nekā kopīga ar faktu, ka vīrieša lomu spčlč sieviete, presč bieži dčvčta par hameleonu.