Zīmīgo kāzu datumu — 08.08.2008. — un latviešu
tautas atdzimušo indevi attiecības nostiprināt likumīgām saitēm respektējot, nav
jābrīnās, ja filma "Es arī mīlu līgavu rullēs" uz nebēdu. Kā tas
pieklājas simpātiskai, ļoti viduvējai, romantiskai komēdijai, kur
neiztikt bez tuvīno kāzu fakta un grandiozās ņemšanās, kas neizbēgami
nāk tai pavadā. Šoreiz ir runa ne tikai par ikdienišķām rūpēm —
viesiem, tērpu, torti, rituāliem, bet daudz globālākām lietām — pašu
līgavu. Tieši viņu — līgavu, savu senu draudzeni, kas beidzot satikusi
sapņu vīrieti, turklāt aristokrātu ar vairākām pilīm Skotijā, uz
pareizā ceļa vēlas atgriezt, tak, jau šīs filmas galvenais varonis —
dīkdienīgais egoists Toms (Patriks Dempsijs).
Kur šis Toms bijis agrāk, kad tagadējā līgava, vārdā Hanna (Mišela Monegena), strap citu, respektabla Ņujorkas muzeja darbiniece, bija brīva un dabonāma? Tak, jau nebeidzamos vienas nakts sakaros, dzīves baudās un brīvā ērgļa planējumā, turpinot sava — sešas vai septiņas reizes precētā — tēva dzīvesstilu (lomā — nesen mūžībā aizgājušais Sidnijs Pollaks). Tomēr Toma acis atveras brīdī, kad Hanna, atbraucot no ilgstošā komandējuma Skotijā, paziņo par savu liktenīgo tikšanos un saderināšanos ar skotu "princi". Tomu, protams, pārņem spazmas un atskārsma par savām milzu jūtām. Hanna vismaz pagaidām ir pie veselā saprāta un i negrasās mesties savam draudziņam Tomam ap kaklu, atsaucot kāzas ar skotu aristokrātu. Tā vietā Toms tiek pie godpilnā, bet viņa gadījumā pazemojošā "līgavas māsas" statusa, ar ko līgavas parasti pagodina savas labākās draudzenes (nevis iemīlējušos vīriešus).
Tāds stāsts, kura nianses un potenciālo atrisinājumu varat ļoti skaidri nojaust, ja rēķināmies, ka acu priekšā ir Holivudas produkts ar aktuālā sekssimbola Patrika Dempsija piedalīšanos. Vai ticat, ka sekssimbols varētu palikt bešā, kā mūžīgā līgavas māsa? Nē, taču. Cits jautājums, ka TV seriālos slavu kaldinājušais amerikāņu aktieris, kas pavēlu, bet pamanāmi ir nonācis lielā ekrāna uzmanības lokā, i nemaz nemulst savā 42 gadu vecumā, ampelējoties kā infantils jauneklis. Kaut kritika, īpaši ASV, pārmet, ka Dempsijs Toma lomai vienkārši ir par vecu, tā nav taisnība — filmas līdzīgas šai reabilitē pusmūža cilvēku tiesības uz pašizpausmi un dzīvotprieku — infantilu, naivi romantisku, juceklīgi haotisku... Šo visu paleti filmas autori dāsni piešķīruši Patrika Dempsija Tomam, ļaujot pārbaudīt aktiera spējas arī ekscentriādes lauciņā. Jautājumi, kālab skaistā līgaviņa Hanna tā arī nav nojautusi savas "līgavas māsas" — Toma — juceklīgo kodolu un kur īsti meklējama saite starp Monegenas un Dempsija varoņiem, gan paliek neatbildēti. Savukārt tiem, kam patīk skaistas bildes (no Ņujorkas līdz Skotijai) un kurus valdzina kāzu rituāli, šis gana bezmiesīgais romantiskais produkts noderēs kā salda bombonga, lai aizmirstos, ja 08.08.2008. kāzu zvani nebija paredzēti jums.