"Spēlēju sievieti, kurai ir slims vīrs — kontuzēts bijušais pulkvedis — un kura aiz izmisuma sāk romānu ar kādu ārstu. Loma bija "ar sākumu un beigām", nevis tikai tāda, kas piespēlē galvenajam varonim." Interesanti, ka pēc scenārija izlasīšanas Ināra Slucka nav varējusi rast attaisnojumu savas varones rīcībai — aktrisei viņa šķitusi egoistiska, pārņemta ar sevi, skarba. "Vienā brīdī pat domāju, vai vispār gribu tādu sievieti spēlēt, jo mani nekas nesaistīja," aktrise pasmaida. Taču, kad viņa atradusi pamatojumu varones rīcībai, bijis interesanti: "Lai gan es neko nemainīju un arī teksti palika tie paši, manuprāt, tiem bija cits attaisnojums. Kad filmēšana beidzās, režisors bija ļoti apmulsis un jautāja man, ko darīt, jo iecerētā galvenā varone — mana dēla sieva, kas kopa manu vīru, — vairs neizskatījās pēc labā eņģeļa. Būtībā sanāca pavisam cits stāsts…"
Ināra nenoliedz, ka par savas varones rīcību aizdomājusies arī tādēļ, ka pati ir režisore — tas viņai palīdzējis uz notiekošo paskatīties no malas, saskatīt būtisko un savu iekšējo sajūtu izteikt ar detaļām, plastiku, kustību. "Man vienmēr ir bijis interesanti meklēt, kas konkrētajai sievietei ir raksturīgs, un piedāvāt to režisoram. Protams, viņa ziņā ir to pieņemt vai ne!"
Filmēšanās aktrisei raisījusi pārdomas, kas Krievijā mainījies šajos daudzajos gados kopš viņas pēdējā projekta kaimiņvalstī 90.gados. Savstarpējās komunikācijas ziņā atmosfēra joprojām esot ļoti labvēlīga. "Tagad darbs uz priekšu rit daudz ātrāk, un tu jūti, ka katra minūte ir nauda. Tādēļ darbs tiek ļoti plānots, filmēšanas grupa strikti pieturas pie grafika." Aktrise priecājas par attieksmi — uzņemšanas grupa centusies izzināt viņas vēlmes gan dzīvošanas, gan ēšanas ziņā.
Līdzekļu taupīšanas dēļ ticis filmēts Kijevā, nevis Maskavā, kur pēc scenārija risinās filmas darbība. "Kijeva ir ārkārtīgi tīra pilsēta, un ukraiņi — ļoti sirsnīgi cilvēki." Filmēšanas grupa ievērojusi Ināras lūgumu laikus brīdināt par izmaiņām scenārijā. "Mana krievu valoda ir laba, taču, lai es ar to varētu rīkoties, tekstu noteikti mācos iepriekšējā vakarā. Tā kā šajos gados man tomēr ir parādījies neliels akcents, filmētāji lūdza atļauju manus tekstus dublēt. Protams, es piekritu."