Kā aplaupīt banku krīzes laikā

22 gadus jaunā režisora — studenta debijas filmas iekļūšana Berlīnes festivāla bērnu filmu konkursā ir atzinība, par kādu var sapņot arī daudz pieredzējušāki kino veidotāji. Filma, kuru raksturo maigs, pat sievišķīgs rokraksts, ir viens no 18 darbiem, kas sacenšas Berlīnes festivāla bērnu filmu konkursa īsfilmu sadaļā. Lai būtu skaidra samērā sarežģītā festivāla programmu struktūra, jāpiebilst, ka līdzās bērnu īsfilmām, kur piedalās gan animācijas tehnikā veidoti darbi, gan spēles īsfilmas, eksistē arī vēl viens "pieaugušo" īsfilmu konkurss — Berlinale Shorts. Šajā programmā par balvu sacenšas 28 filmas, turklāt arī tajā piedalās latviešu režisore. Protams, tā ir Signe Baumane — Ņujorkā dzīvojošais brīvais, nepieradinātais gars, ASV Kinoakadēmijas locekle, kuras jau ierasti femīni agresīvais, asprātīgais izteiksmes veids ir rezultējies 12 minūšu filmā Dzimšana (Birth). Oficiāli šī filma, kas stāsta par gaidībās esošo tīni Aminu, pārstāv ASV un Itāliju. Ar Latviju Dzemdībām ir formāla saistība, cik nu tāda ir pašai Signei Baumanei, kura laiku pa laikam strādā arī Rīgas studijā Rija, kur tapusi filma Kad āboli ripo. Tieši animācija ir tā joma, kurā Berlīnes festivāls Latviju novērtē. Pirms vairākiem gadiem Berlīnes īsfilmu konkursā ir rādītas leļļu filmas, kuras veidojis Nils Skapāns, vēlāk arī Dace Rīdūze no studijas AB. Ar spēlfilmām latviešiem ir sliktāk, Berlīnes oficiālajā programmā to ir bijis gaužām maz (L.Pakalniņas īsfilma Ūdens). Toties tās, ja nav slinkums, var rādīt tirgū — būtiskā festivāla biznesa sadaļā, kur potenciāli izplatītāju un sadarbības partneru meklējumos tiek rādītas filmas, kurām nav sakara ar festivāla veidotāju atlases kritērijiem. Pirmo seansu kinotirgū piedzīvoja arī filma Mazie laupītāji. Tā tapusi kā Latvijas un Austrijas kopražojuma projekts un ar traģikomisku aktualitāti atspoguļo Latviju... krīzes situācijā. Aktuāli! Vainīga šoreiz nav konjunktūra — projekts ir tapis daudzu gadu garumā, piedzīvojis režisoru nomaiņu (neilgi pirms filmēšanas I.Kalpenieku nomainīja Armands Zvirbulis) un aizsācies vēl kredītbuma laikā —, bet gan filmas scenārista Māra Putniņa smalkā oža. Stāsts par ģimeni ar diviem bērniem, kurus banka nenomaksāta kredīta dēļ izliek no dzīvokļa, šķiet kā no dzīves norakstīts. Tēvs ir zaudējis darbu, banka žēlastību neizrāda, un ģimene ir spiesta pārvākties uz laukiem — tiesa, visai idilliskiem. Te arī abām ģimenes atvasēm — puikam un meitenei — ienāk prātā doma aplaupīt slikto banku, atriebjoties par atņemto dzīvokli. Tālākais sižets vedina Mazos laupītājus dēvēt par dēku trilleri visai ģimenei, kur, protams, lemts būs uzvarēt taisnībai, nevis baņķieriem. Sliktos filmā pārstāv divi intelektā aprobežoti, izpausmēs ķēmīgi apsargi Jura Žagara un Artūra Skrastiņa atveidā, savukārt ļaunuma sakni — bankas direktoru — spēlē Austrijā populārais aktieris Karls Markovics. Tieši viņš ir galvenais trumpis, lai Mazos laupītājus rudenī mēģinātu izrādīt arī Austrijā. Filmas austriešu producenti no studijas Mini film ar latviešu veikumu ir apmierināti un uzsver, ka bez koprodukcijas nosacījumiem un austriešu aktiera klātbūtnes filmai diez vai būtu izredzes nonākt līdz Austrijas ekrāniem. Taču pirms Austrijas Mazos laupītājus paredzēts rādīt Latvijā, pirmizrādi kinoteātros solot jau 2.aprīlī. "Filma visai ģimenei" ir tas formāts, pret kuru parasti tiek izvirzīts vismazāk pretenziju, jo "gan jau bērni skatīsies". Pie tā arī paliksim, izvērstu filmas vērtējumu piedāvājot jau pēc Rīgas pirmizrādes. Gan jau bērni skatīsies, kur tad šie liksies, ņemot vērā skumjo faktu, ka latviešu filmas bērniem top visai reti, bet hipotekārā kredīta krīze no fantāzijas elementa kļuvusi par realitāti.