Krēsla

Šajā ziņā, tēlaini runājot, mēs katrs kļūstam par "vampīru", kas gatavs kāri uzsūkt visdažādākās emocijas, baudas, zināšanas, visu to, ko cilvēki dēvē par pieaugšanas procesu, bet kas visbiežāk, lai neteiktu — vienmēr, notiek ar piepūli, pretestību, var teikt — sāpēm. Tādēļ nav jābrīnās, ka "dabas dotā" rakstniece Stefānija Maiere, kura itin kā nemaz nesapņoja iemantot "Amerikas dižpārdokļu autores" slavu, jo visu savu apzinīgo mūžu bija pielāgojusi "uzsvērti reliģiozas provinces mājsaimnieces — mormonietes" sociālo statusu, tikai intuitīvā apskaidrībā nojauta, ka viņas personīgā pieredze — viens patiešām pravietisks sapnis! — ir steigšus jāliek lietā. Saprotu, ka tas skan teju kā ķecerība, bet 2003.gada 2.jūnija naktī bija noticis, lūk, kas. Apčubinājusi gultās savus četrus dēlus, dievbijīgā Maieres kundze devās pie miera. Taču nakts vidū viņa pamodusies, kā pati vēlāk stāstīja, ar divām "pilnīgi idiotiskām domām, kas viena otru izslēdza": pirmā bijusi — "kur es noliku puiku peldbikses?" (zēni no rīta bija jāved uz baseinu), otrā — absolūti iracionāla — "es skaidri redzēju milzīgu zaļu pļavu, kur sulīgajā zālē bija iebriduši divi jauni cilvēki — viņš un viņa. Meitene bija ļoti jauka, taču... parasta. Toties tas zēns, kurš ar viņu runāja! Īsts skaistulis, tikai ļoti bālu ādu, un viņš visu laiku stāstīja savai draudzenei, cik ļoti viņu mīl, bet nevar atļauties būt kopā, jo ir vampīrs un viņu vienlaikus nomoka stipra vēlēšanās nogalināt meiteni, lai izdzertu tās asinis". Marš, pie Freida! Te nu mums ir darīšana ar, atvainojos, tipisku reliģiski seksuālu neirozi. Tā teiktu psihiatri un sūtītu Maieres kundzi, visticamāk, pie doktora Freida, lai tas patulko kundzes sapņojumu "cilvēciskā formā" — izraksta kādu prozaku vai citu nomierinošu tableti. Bet Maiere lēma pati — viņa izdomāja, ka varētu savu dīvaino vīziju (ne to — par peldbiksēm) pārvērst stāstā. Tieši tā divu mēnešu laikā tapa Krēslas zona — un tas ir tikai pirmais no (pagaidām) četriem vēstījumiem par vampīriem mūsdienās. Jāatzīst, ka Maieres ieceri ar sajūsmu atbalstīja viņas pašas bērni — tieši viņi mudināja rakstnieci iesācēju parādīt izdevējiem gatavo garstāstu par vampīru Kullenu "bandu" (septiņi no XX gadsimta sākuma "aizķērušies" romantiski jaunieši asinssūcēji, kas "pārceļojuši uz mazu, garlaicīgu, padrūmu provinces miestiņu Forksu ar mūžīgām lietavām kaut kur Vašingtonas štatā pie Kanādas un ASV robežas"), kas mēģina adaptēties dzīvē starp cilvēkiem modernajā laikmetā. Kā jau reizēm mēdz notikt šādos gadījumos — Maieres stāsts tik ļoti iepatikās kādam izdevniecības Little Brown and Company aģentam, ka jau pēc pāris nedēļām jaunizceptā rakstniece tika aplaimota ar pusmiljona dolāru avansu un līgumu, kurš paredzēja vēl vismaz trīs grāmatu "ražošanu" — divas gadā. Vēl lielāks bija Maieres izbrīns, kad pēc pirmās grāmatas — Krēslas zona — iznākšanas viņas sacerējums 11 nedēļas noturējās vislabāk pārdoto bērnu un jaunatnes grāmatu topa pirmajā vietā, izspiežot no turienes britu bestselleru karalieni Džoanu Roulingu ar globāli slaveno puišeli magu Hariju P. Trešais pārsteigums bija Time Warner kinokompānijas piesūtītais čeks par 750 000 dolāru ar pirmpirkuma tiesībām uz grāmatu ekranizēšanu (Eiropā par viņu rūpējas prestižā franču izdevniecība Hachette Livre). Vārdsakot, kārtējais šokējošais Pelnrušķītes stāsts — kā tikla provinces mormoniete pāris gados (2005—2007) kļūst par starptautisku vampīrbestselleru autori (seriāla turpinājumi — Jauns mēness, Aptumsums, Liesmojošais saullēkts...). Bet Maieres know-how slēpjas ne jau visai triviālajos stāstos vai nerafinētajā, stilistiski ne īpaši daiļajā valodā (kā atzīst kritiķi), bet gan asprātīgajās vampīrsāgas detaļās un niansēs. Tieši šie asredzīgi uzķertie jauniešu dzīves sīkumi mikslī ar dvēseli plosošo mīlas un naida attiecību kolīziju, kas valda vampīru un cilvēku starpā, piešķir Maieres stāstiem oriģinālo svaigu asiņu garšu. Nu, kaut vai tāda nianse — galvenais vampīrs mīlnieks Edvards (filmā debitē gana simpātisks, bet diezgan dīvaina paskata brits Roberts Petisons) godīgi atzīstas, ka daudz saprātīgāk un veselībai lietderīgāk būtu mīļotajai meitiņai Bellai (Kristena Stjuarte, — paaugusies meitene no Finčera Baiļu istabas/Bunkura, kur viņa kā bērns filmējās kopā ar Džodiju Fosteri) izbeigt attiecības ar viņu, asinssūcēju. Tak vai nu pašapzinīgā modernā meitene Bella klausīs? Nē, ja mīli, tad par visu naudu!No bestsellera par filmu Tas, kā Maieres grāmata pārtapa filmā, ir visai tradicionāls gadījums. Kā allaž, kad runa ir par finansiāli daudzsološu projektu. Tiesa, ar vienu piebildi: ņemot vērā vampīrisma un mūsdienu tēmu pusaudžu vidē, projekts tomēr no morālā viedokļa liekas visai riskants. Jo šī nav parodijfilma par kruto meiču Bafiju, vampīrkāvi. Tas tik tiešām ir romantisks stāsts par īstām jūtām. Un, kaut arī filmas režisore Katrīna Hārdvika ir īstena profesionāle tieši jaunatnes auditorijas filmu veidošanā (viņa ir taisījusi piemēram, Dogtaunas karaļus, kas ir teicams tīņu kino), producenti neriskēja pirmajā, izmēģinājuma filmā ieguldīt milzu naudu (budžets — vien 37 miljoni). To, vai Krēslas zona kļūs par tīņu akceptētu filmu ar aizvien krāšņākiem turpinājumiem, noteiksiet tieši jūs — visu zemju jaunieši. Katrā ziņā visiem filmas vampīriem — aktieriem — vismaz līdz 2009.gada beigām līgumā ir aizliegts sauļoties. Lai saglabātu bālo ādu.