gadu, mīlestības. Katrs no viņiem var pretendēt uz Donnas divdesmitgadīgās meitas Sofijas tēva lomu. Par satraukumu, apjukumu un muzikālajām izpriecām, kas pārņems saliņu, blondā zilace Sofija ir atbildīga pilnībā: viņa gatavojas precēties ar puisi, kuru mīl, un ir gatava beidzot noskaidrot, kurš ir viņas tēvs. Šī mērķa vārdā Sofija ir veikusi pamatīgu izpēti — slepus palasījusi mātes jaunības dienasgrāmatu un tajā arī guvusi informācija par trim pusmūža kungiem, kas Pīrsa Brosnana, Kolina Fērta un Stellana Skārsgārda veidolā ierodas uz kāzām Grieķijas saliņā.
Iespējams, tiem, kuri redzējuši mūziklu Mamma Mia!, sižeta ieskicējums ir absolūti lieks. Statistikas fakti brēc, ka uz ABBA dziesmām bāzēto mūziklu pasaulē ir noskatījušies 30 miljoni cilvēku, tas izrādīts 160 pasaules pilsētās, joprojām ir rekordists paralēlo iestudējumu skaitā un tiek izspēlēts uz dažādām pasaules skatuvēm. Mūziklu kultūra piestāv tūrismam: iespējams, daļiņa no šiem 30 miljoniem, kas būtu varējuši redzēt Mamma Mia! uz skatuves kopš pirmizrādes Londonā pirms astoņiem gadiem, mīt arī Latvijā.
Bez skatuves neiztikt
Bez skatuves mūzikla intensīvas piesaukšanas ekrāna versijas sakarā neiztikt, kaut vai tādēļ, ka radošais kodols — režisore Filida Loida — ir tā pati britu dāma, kura bija gan viena no skatuves mūzikla idejas autorēm, gan ABBA mūziķu "lencējām un pārliecinātājām", cīnoties par atļauju izmantot grupas 70.gadu grāvējus. Viņa ir arī jaunās filmas režisore, un Mamma Mia! ir viņas debija kino. Bija tas gods sastapt Loidas kundzi Karlovi Varos, kur viņa stāstīja gan par Mamma Mia! īpaši saulaino, dzīvi apliecinošo garu, ko viņai tā gribējies saglabāt, gan arī par savu nedrošību, stājoties kinorežisores amatā un strādājot ar tādu rafinētu profesionāļu komandu, kāda ir viena no Amerikas leģendām 14 reižu Oskaram nominētā Merila Strīpa plus trīs jaukie un kinoindustrijā sevi apliecinājušie kungi — Brosnans un Co.
Nedrošība un uzticība pirmavotam — skatuves variantam — arī ir filmas Mamma Mia! vārgākais, trauslākais punkts, ko filmai pārmet kritiķi, elpu neatvelkot. (Tiek meklētas arī tīri profesionālas blusas — apgaismojuma, montāžas u.tml. kļūdas, kuras tiešām var atrast.) Kaut, visticamāk, nevēlēšanās radikāli atkāpties no skatuves versijas ir bijusi dzelžaina filmas veidotāju pārliecība, novitātes lomu atvēlot pasaulslaveniem aktieriem un mērogam. Galu galā lielas Holivudas filmas budžets ļāvis atvēzēties gan pamatīgiem masu skatiem, gan dejotāju biežņai.
Strīpa dzied!
Filmā ir ieprogrammēta sensācija, ja tā var dēvēt izcilās Merilas Strīpas atgriešanos pie savas jaunības aizraušanās — dziedāšanas. (Fakts, ka jaunībā Strīpa ir domājusi profesionāli studēt operdziedāšanu, nevis aktiermākslu, reti ticis īpaši uzsvērts.) Tiešām visas lipīgās, klasiskās ABBA dziesmas skan Merilas Strīpas un viņas kolēģu balsī. Turklāt tās, iekļautas pirmskāzu burziņā uz Grieķijas salas, nereti iegūst ironisku, draisku un paradoksālu jēgu. Ko vērta ir Merilas Strīpas Donnas un viņas draudzenīšu — plastiskās ķirurģijas brīnuma Taņas (Kristīne Baranska) un ņipra tantuka Rosijas (Džūlija Voltersa) — kopīgi izpildītā Money, Money, Money, kas izdziedāta, apspēlējot saimnieciski prozaiskās viesu mājas reālijas. Lieliska ir šīs pašas trijotnes "vecmeitu ballītē" izpildītā Dancing Queen, godam respektējot 70.gadu — ABBA triumfa laika — modi un aksesuārus. Merila Strīpa filmā strādā ar apbrīnojamu vitalitāti, ieliekot dejošanā/dziedāšanā eksplozīvu enerģiju un, par spīti savam dzīvās leģendas statusam un 59 gadiem, neatsakoties lēkāt pa gultu līdz pat griestiem.
Numurus — labākus, sliktākus, asprātīgākus un ne tik asprātīgus, kas ilustrē ABBA dziesmas un iestrādāti nosacītajā, romantiskajā sižetā, — var uzskaitīt, aprakstīt, taču labāk redzēt un dzirdēt, daudz nedomājot, kādu vietu Mamma Mia! būs lemts ieņemt kino vēsturē un kālab cita arīdzan uz skatuves novalkāta mūzikla Čikāga ekrāna versija izsauca visaptverošu sajūsmu, bet par Mamma Mia! retais no starptautiskās kritiķu komandas ir pateicis kaut ko īpaši pozitīvu.
Domājams,
šis vitālas enerģijas, romantikas un ABBA dziesmu komplekts Latvijā
iekritīs plašas mērķauditorijas ausīs un sirdī, arī tādēļ, ka mūzikls
Mamma Mia! nav mūsu teātra ikdiena. Turklāt filmu ir vērts redzēt
Merilas Strīpas dēļ. New York Time kritiķa viedoklim, ka šis "droši ir
aktrises sliktākais darbs visā viņas karjerā", es kategoriski
nepiekrītu.