Krievu mafijas pētnieks
Džeimsa Greja drāma Mums pieder nakts ir stāsts par Ņujorkas spožumu/postu, tāpat kā šī pie mums mazāk zināmā režisora divas citas filmas - Little Odessa (1995) un The Yards (2001). Pirmā, starp citu, ir bijusi Venēcijas (Zelta lauva par režiju plus Vanesai Redgreivai atzinība par lomu), otrā - Kannu kinofestivālu konkursa programmā, tāpat kā We Own the Night Kannās šogad. Īstenais amerikānis Grejs ir nopietns vīrs un mums nezināmu iemeslu dēļ drusku ķerts uz krievu emigrācijas un kuplās slāvu diasporas izpēti Ņujorkā, kurā viņu dziļi interesē ģimeniskās attiecības kriminālā vidē. Var teikt, ka visas Greja filmas ir par to, kā iet bojā vai postā ģimene. Īpašais režisora fokuss - vistuvāko cilvēku un, pēc Freida, arī vissīvāko konkurentu - brāļu attiecības. Tā Tima Rota tēlotajam Mazās Odesas killeram vajadzēja par katru cenu nosargāt jaunākā brālīša dzīvību, savukārt divu slāvu cilmes brāļu Bobija un Džozefa Grušinsku ārkārtā bīstamās (jo abi atrodas ierakumu šķietami dažādās pusēs) emocionālās attiecības filmā Mums pieder nakts lieliskā dramatiskā intensitātē spēlē Marks Vālbergs - policists un Vākins Fīnikss - nakts kluba menedžeris. Jā, ir saites jeb asinsbalss, kas nezūd. Vai savādāk?
Uzdzīve Bruklinā
Narkotikas, alkohols, uzdzīve Bruklinas diskoklubā El Caribe (reālā 70.gadu kluba Limelight, Manhetenas naktsdzīves zelta bedres, prototips) sit augstu vilni, un katrs no tūkstošiem populārās tusiņvietas apmeklētāju Blondie Hearth Of Glass ritmiskajās skaņās gatavs kļūt par nieka sīkskrūvīti šajā krāšņajā elsojošu miesu biomasā un par īslaicīgo laimi gatavs maksāt ar jebko. Korupcija, stučīšana, seksuāla un finansiāla izlaidība, visu veidu morālētisko kritēriju relativitāte - NYC nepievilcīgās, tak tik enerģētiski uzlādējošās puses kinoapdziedāšanas ģēnijs Mārtins Skorsēze jau vairākkārt stāstījis šādas skumjas pasaules galvenās pilsētas stāstus, pērn arī oskarotajos Atkritējos/Departed. (Honkongas kases grāvēja Infernal Affairs (2002) Skorsēzes rimeiks arī bija stāsts par brāļiem - policijas akadēmijas kursabiedriem (di Kaprio un Deimons), kuri "iesūtīto žurku" lomās arī atradās pretējās nometnēs policijā un narkotirgoņu midzenī). Taisnība būs arī tiem, kas saskatīs Greja filmā līdzību ar TV seriālu Soprāno ģimene/Sopranos. Vai Vālberga un Fīniksa tēlojumā atradīs saistību ar izcilo Denzela Vašingtona un Ītena Hauka duetu Treniņa dienā/Training Day. Tiešām šī formālā tēmu un dažu sižetisko motīvu līdzība ir, bet neaizmirsīsim - visas nosauktās filmas ir spēcīgs un emocionāls "veču kino".
Īsta drāma
Sižeta motora rēkoņa neļaus jums atslābināties, vērojot, kā Fīniksa varonim Bobijam Grīnam (zaļajam, jo viņš prot "menedžēt" pulka naudiņas sava naktskluba patiesajiem īpašniekiem - krievu mafijas vadoņiem Vadimam un Maratam Bujajeviem) izdosies saglabāt tīru kluba dvēseles reputāciju situācijā, kad ne jau šie nesimpātiskie krievu mafiozņiki golovorezi, bet viņa versmainā latino draudzene (melnūksnā daiļava Eva Mendesa ierullē!) kļūst aizdomīga, vai tik Bobijs nav pārāk ļāvies sava brāļa policista morāli skaidrajai ietekmei. Meitenēm taču patīk nepareizie zēni (jautājums gan ir - kurš no brālīšiem izrādīsies nepareizāks).
Savukārt poliču narkodaļas barvedim Džozijam ir tik pārgalvīgs plāniņš, kā kopā ar brāli "savākt nakti", ka pat daudz pieredzējušajam tētim - policijas šefam (cienījams Holivudas veterāns Roberts Divāls) - metas bail par dēlu dzīvību. Un plāns sāk darboties - kā sniega lavīna, kas savā nepielūdzamajā ceļā aizmēzīs ne vien draņķības, bet arī vērtīgo, labo, cilvēcīgo... Drāma kā nekā. Visbeidzot, man prieks, ka Vālbergs un Fīnikss atkal satiekas vienā riktīgā, foršā retrofilmā (Greja The Yards viņi arī spēlēja tandēmā), kas ļauj šiem talantīgajiem nezvaigznīgās ārienes aktieriem demonstrēt īsti mačīgu emocionalitāti un dramatiķu dotības.