Nekā personīga

(Šī ir aktrises lielākā pēcbērnu loma, ja neskaita mazu, neatkarīgu filmiņu Fireflies in the Garden (2008), kuru retais būs redzējis un kurā Džūlija spēlēja tikai tādēļ, ka viņas vīrs Denijs Moders to filmēja.) Taču sieviešu kārtas skatītājas varbūt ne tik daudz iepriecinās Džūlija, cik brits Klaivs Ouens, kurš šajā filmā patiesi jūtas savās čībās, daudz omulīgāk un pārliecinošāk nekā joprojām repertuārā esošajā filmā Starptautiskie darījumi. Seksīgs, bezkaunīgs, pavedinošs ("Simply this guy is a hustler/Vienkārši šis puisis ir ielasmeita," — no Klaiva Ouena intervijas Dienai) — izbijušais slepenais aģents Rejs, kurš turpina darbu rūpnieciskajā spiegošanā. Gluži tāpat kā Džūlijas Robertsas spēlētā Klēra. Tie, ar kuriem guļ

Spiegu pasaulīte, izrādās, ir šaura. Ja tā nebūtu, Rejs un Klēra nesatiktos laiku pa laikam dažādos pasaules punktos un viņu negaidītā tikšanās nesāktos un nebeigtos vienādi — ar Reja tekstu, ka viņš jau nu noteikti atceras tos, ar kuriem ir pārgulējis, un tādēļ pievilcīgajai brunetei nav lielas jēgas liegties, ka viņa viņu redz pirmo reizi un viņš pilnīgi noteikti kļūdās... Gods un slava, Klēra īpaši ilgi netielējas, un galu galā izrādās, ka viņai nav nekas pretim izpirkt savus grēkus — Reja pavedināšanu, sazāļošanu, apzagšanu un aizbēgšanu kādā no savām iepriekšējām misijām/dzīvēm kādā citā pasaules pilsētā.

Viņi viens otram nenoliedzami patīk — līdz šai atklāsmei Rejs un Klēra nonāk pēc triju dienu kaisles greznā Romas viesnīcā, kurā vienojas, ka tā arī varētu turpināt, būtu vien "materiāli tehniskā bāze" — nedaudz miljonu, tā no 40 līdz 60. Paturot prātā mērķi, viņi arī turpina darboties, taču tas, protams, nenozīmē, ka savstarpējās apčakarēšanas instinkts, kā jau profesionāļiem, viņiem ir zudis uz visiem laikiem. Šīs spēlītes — Rejam ar Klēru un viņiem abiem ar saviem darba devējiem, lai izsistu savu labumiņu no slepeniem pētījumiem kosmētikas industrijā, — tad arī nodrošina filmas atraktivitāti. Kurš kuru, un vai abi šo spēlīti beigs ar vai bez iekārotajiem miljoniem — tā arī ir Duplicity lielākā intriga, kurā ir tik daudz personīgā, ka tik turies!

Tīra manta

Erotiskā vilkme, kas strāvo starp abiem aktieriem, patiesi ir tīra manta. Abi viņi bija lieliski arī savā pirmajā kopdarbā — drāmā Tuvāk/Closer (2004), jāsaka, cita, rafinētāka kalibra darbā (to veidojis dzīvais klasiķis Maiks Nikolss). Taču Tonijam Gilrojam, kurš uzņēmis Duplicity, neko daudz vis pārmest nevar. Līdz viņa debijas filmas — septiņiem Oskariem nominētā Maikla Kleitona — līmenim Duplicity gan nevelk, arī smaguma pakāpe cita. (Maikls Kleitons/Michael Clayton (2007) bija ne tikai trilleris, bet arī precīzs megakorporāciju amoralitātes uzšķērdums ar Tildu Svintoni oskarotajā biznesmenes — maitas lomā). Arī Duplicity biznesmeņi lielisku aktieru brita Toma Vilkinsona un amerikāņa Pola Džamati atveidā nav nekādi eņģeļi: abiem tirgū jāizsviež jaunais brīnumprodukts miljonkāsis, un tā vārdā var doties pāri līķiem un jūtām! Tomēr filma Duplicity, kas, izrādās, bijusi iecerēta vēl pirms Maikla Kleitona, nepretendē ne uz ko vairāk kā simpātisku aktieru izspēlētu vienkāršu farsu par spiegiem un pārpratumiem. (Filmas "vienkāršību" un uztveri gan apgrūtina nemitīgās atkāpes pagātnē, kas slāņojas cita pāri citai.)

Filmā Maikls Kleitons režisoram Tonijam Gilrojam bija lielākas ambīcijas, savukārt filmām, kurām Gilrojs čakli rakstījis scenārijus, — mūsdienu klasikai triloģijai par spiegu Bornu (Borna identitāte u.c. ar Metu Deimonu) —, piemita pamatīgāks skarbums, grodāka intriga un spriedze, turklāt arī nopietnība. No dzelžainām spiegu kaislībām Duplicity (nu neceļas man roka dēvēt filmu par Nekā personīga!) būsiet pasargāti, no pavedinošā Klaiva Ouena skatiena un joprojām starojošās Džūlijas Robertsas pievilcības — ne. Romantiski noskaņotie var aizgūt arī kādu citātiņu dzīvei — ir taču jauki atstāt mīļotajam norādi par drīzo randiņu ar laba šampanieša korķi... Tā esot pieņemts spiegu aprindās, kuri, kā to pierāda Klaiva Ouena varonis, iznesīgi prot valkāt Armani uzvalkus un dzer tikai un vienīgi Dom Perignon.