Notiks Meksikas kino festivāls

Vientuļš burvju mākslinieks uzzina, ka ir neārstējami slims. Bagāta sieva saprot, ka vīrs viņu krāpj. Savas problēmas viņi risinās ekstravaganti un ar vērienu. Filmas, kas pa daļai šķiet izkāpušas no pasaku grāmatas, pa daļai no Latīņamerikas seriālu sižetu sarežģītajiem līkločiem, nedēļu līdz 22.janvārim skatāmas kinoteātrī Parex Plaza. Pirmo reizi Latvijā tur notiek Meksikas kino festivāls.

Uz Rīgu gan nav atvests labākais, ko kino joma Meksikā spēj piedāvāt: slavenāko meksikāņu — gan režisoru, gan aktieru — filmas Latvijas kinoteātros parādās zem Holivudas kases gabalu vai kinomākslas festivālu izkārtnes. Arī tipiskāko ne, jo par vienu no raksturīgākajām laikmetīgā Meksikas kino iezīmēm tiek uzskatīta tieksme pievērsties skaudrām sociālajām problēmām — nabadzībai, korupcijai, noziedzībai, narkomānijai... Festivāls, kas tiek rīkots, pateicoties Meksikas vēstniecībai Zviedrijā un Meksikas Goda konsulātam Latvijā, drīzāk pievēršas eksistenciālām, ne sociālām tēmām. Un — vieglajā žanrā. Tātad mums tiek piedāvāts iepazīties ar teju ekskluzīvu programmu — filmām, kuru vārds ārpus spāniski runājošās sabiedrības skaļi neizskan, toties tās parāda Meksiku tādu, kādu to redz (vai grib redzēt) paši valsts iedzīvotāji. Interesanti, jo, kaut arī sešas Parex Plaza izrādītās filmas par Meksikas kino avangardu neko jaunu nepastāstīs, tās toties radīs eksotisku "nacionālā rakstura" smeķi un varbūt ļaus paraudzīties uz dzīvi no cita skatu punkta. Kā brīvdienas dienvidos. Protams, netrūkst arī stereotipu — ir gan tekila, gan kaktusi, bet pāri visam festivāla filmu izvēlē tomēr jūtams cilvēcisks siltums.

Sociāla drāma vai krimināla komēdija — izvēlētajām Meksikas filmām ir kas kopīgs: to centrā krāšņs cilvēku kaleidoskops. Ekstravaganti raksturi absurdās dzīvēs, kuru priekšā atliek vai nu kapitulēt, vai pārvarēt sevi un dzīvot tālāk. Par spīti visam. Pievienojiet vēl mazliet brīnuma, ar ko meksikāņu filmu varoņi šķiet gluži vai apsēsti, un absurdu sev apkārt izdodas pieņemt ar apskaužamu dzīvesprieku. Vai nu tas būtu lidmašīnas atspulgs piemājas dīķī, ko gluži kā putniņu mazs zēns ieslēdz koka kastē, vai mītiska pilsēta, kurā satiekas varoņu ceļi un likteņi, vai varbūt mazliet komisks laupītāju pāris un negaidīta mīlestība — brīnums ir neiztrūkstošs.

Un vēl festivāls ļauj no filmām gaidīt stāstus, reizēm pat ne tik daudz kinematogrāfiskus, kā vizuālus vai literārus. Latīņamerikas maģiskā reālisma tradīcija izrādās dzīva arī kino.