Pusbrāļi
Sevi vajag iekonservēt tajā attīstības periodā, kad ir bijis viskomfortablāk, - bērnībā
Divi infantili pusmūža idioti, kam jādzīvo vienā mazā istabiņā, - atvainojos, tā diez vai ir viela "vieglprātīgai komēdijai par vīriešu pieaugšanas grūtībām", drīzāk gan traģēdijai. Vismaz mūsu pusē, kur cilvēki ar ģenētisko atmiņu uzreiz atpazīs komunālās šausmas un kur jo-projām liela daļa pat ar mūža kredītiem aprobežojas ar dzīves telpas "mazgabarīta luksusu". Tādēļ ar visu labvēlīgo attieksmi pret amerikāņu privātmāju (kuras jau tāpat, kā to demonstrē neskaitāmo viesuļvētru grautiņi, tādas fiksās kartonfiniera pilis vien ir) rocību, vismaz man negribas nepiespiesti smieties, izdzirdot vienu druknu tēviņu draudoši lūdzam otru tādu pašu - ievēro manu privāto teritoriju! Jo, grozies, kā gribi, kad divi pieauguši sveši cilvēki ir spiesti apdzīvot mazu istabiņu, tas ir pazemojoši un nepatīkami, nevis smieklīgi. Vienīgā izeja no šādas apgrūtinošas situācijas ir - iztaisīties par debilu vai arī - būt tādam, kā jau tas "patlaban Holivudas veiksmīgākā producenta" Džada Apatova kārtējā politnekorektajā izstrādājumā pieņemts. Un tas, ka divi pusmūža tēviņi Brenans un Deils ir nevis "vāji raksturā", kā vēsta filmas Pusbrāļi/Step Brothers anotācija, bet, prasti un tieši runājot, garīgi atpalikuši (līdz pakāpei, ko par korektu infantilismu jeb bērnišķīgumu grūti nosaukt), ir šīs filmas sāls.
Nonkomformisma paveids
Apatova vēstījums savā ziņā ir moderna nonkomformisma paveids - sevi visu, gan miesu, gan dvēseli, vajag iekonservēt tajā sociālās un garīgās attīstības periodā, kad tev (tavam ķermenim un garam) ir bijis viskomfortablāk, proti, bērnībā. Kā liela daļa atklāti stulbu komēdiju, arī šī liek ar skaudību vērties uz četrdesmitgadīgo jaunavu (vīriešu dzimtē) bezbēdīgi trulo eksistenci mājā, kurā savu laimīgās kopdzīves ligzdiņu nolēmuši savīt šo divu vīriešu - zēnu vecāki: prātīgs pensijas vecuma dakteris (Ričards Dženkinss) un viņa vecuma paciente lekciju apmeklētāja (Marija Stīnbergena), kuru "neprātīgā" uzvedība pēc lekcijas kādā "vienas stundas hoteļa" guļamtelpā, starp citu, arī liecina par zināmas psihoseksuālas traumas kompensāciju tik, atvainojos, vēlā vecumā. Viņu psihotraumu sauc bērni - parazīti, dēli - deģenerāti, nu kā tad, Deils un Brenans!
Tādēļ patiesībā nav nemaz jābrīnās, ka no viņu bērniem iznācis tas, kas nu sanācis: eņģeļlīdzīgi pamuļķi, kas, ir aizdomas, četrdesmitgadīgu vīriešu seksa vietā priekšroku joprojām dod individuālajiem "rokdarbiem", bet par visu visvairāk mīl ar nachos tūtu rokā zvilnēt pie televizora.
Kur sapnim izaug spārni
Filmas ievadā parādās titrs "Ģimene - tā ir vieta, kur mūsu nācija atrod cerību, kur sapnim izaug spārni". Šīs spārnotās frāzes autors, protams, ir Džordžs Bušs, cilvēks, kurš Amerikai savārījis tik daudz ziepju, ka vajadzēs vairākus "Obamas", lai visu sastrēbtu. Apatova doma pielīdzināt arī šīs frāzes sacerētāja prāta spējas, pēc ASV Psihiatru asociācijas datiem, aizvien pieaugošajai kidult - bērnībā iestrēgušo pieaugušo - armijai, ir acīmredzama. Pēkšņie pusbrāļi Brenans un Deils, ko vienkārši izcili, es pat teiktu, ar cinisku baudu tēlo komiķi Vils Ferels un Džons Sī Reilijs, ir šāda kidaltisma kvintesence. Un tā filmā tiek rādīta ciniski, tieši - kā garīga atpalicība. Te vietā, protams, jautāt kā vienas Gogoļa ludziņas personāžam: par ko smejaties? Par sevi smejaties! (Es gan nezinu, kādai atsvešinātības spējai jābūt, lai Latvijas iemītnieki filmā redzamo neuztvertu drīzāk kā rūgtus smieklus caur asarām...)
Pilnīgs neprāts
Tālāk pēc vecāku kāzām tiek izspēlēts pilns komplekts "apatovismu": sākot no fizioloģiska riebuma, ko viens pret otru izjūt pusbrāļi, beidzot ar gana izsmalcinātu psiholoģisku teroru, ko viņi sarīko viens otram, skaidri apjauzdami, ka tavs pusbrālis ir tavs sīvākais konkurents infantilisma teritorijā. Pilnīgs neprāts filmā sākas tad, kad pie vecākiem paciemoties atbrauc viens no "pusbrāļu" radiniekiem - jaunākais brālis (trešais pusbrālis), glīts jauneklis ar spēcīgu seksuālo auru, izteiksmīgu vēdera, un ne tikai, muskulatūru, kuram dzīvē ļoti veicas un kurš turklāt visu sasniedzis, kā smejies, ar paša galvu un rokām. Lūk, te abi bijušie konkurenti sajūt īsto asiņu garšu un, nešaubieties ne mirkli, solidarizējas cīņā pret veiksmīgo jaunekli kā divas vistīrākās intrigu bābas! Bet Apatovs kopā ar režisoru Ādamu Makeju (ir aizdomas, ka zem šī nika slēpjas pats Apatovs) sarūpējis patīkamu pārsteigumu - ja jūs domājat, ka uzvarēs racionālais saprāts un "īstās vērtības" (jauniegūtā priekšzīmīgā alfa tēviņa personā), tad smagi maldāties. Apatovs & Co ir konsekvents līdz pēdējam mirklim: sociālā, seksuālā un karjeras labklājība ir sūds salīdzinājumā ar priekiem, ko četrdesmitgadīgiem puikām var sniegt eksistence neapzinīga "zīdaiņa prātā"! Jo tas, kā novērots, kur grib, tur kakā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.