Līdz Rīgai gana dinamiski nonākusi viena no jaunās sezonas jēdzīgākajām filmām - skandalozā Romāna Polaņska veidotais Rēgu rakstnieks, kas februāra nogalē saņēma vienu no būtiskākajām Starptautiskā Berlīnes kinofestivāla balvām. Par spīti politkorektuma krampjiem, kas regulāri uznāk tik nozīmīgam un atbildīgam organismam kā šī festivāla žūrija, Romāns Polaņskis tika atzīts par labāko režisoru. Tie, kuri netic, ka šo atzinību ir radījusi filmas Rēgu rakstnieks kvalitāte, nevis "pikantais" fakts, ka Polaņskis ar filmas montāžu un postproducēšanu nodarbojies, jau būdams apcietinājumā, lai paliek neticam. Kaut tādā gadījumā viņi palaidīs garām patiesi elegantu trilleri - stāstu par jaunu britu rakstnieku, pagaidām gan tikai anonīmu amatnieku, kurš specializējas slavenību "autobiogrāfiju" sacerēšanā. Par lielu naudu, taču arī ar zināmu pretestību šis tips, kurš filmas titros pieteikts kā Spoks/Rēgs (The Ghost) britu aktiera Jūena Makgregora atveidā, ķeras pie darba. Ir gan arī dažas problēmas: bijušā britu premjerministra Ādama Lenga (Pīrss Brosnans) memuāri jau ir gandrīz pabeigti, nepieciešami vien sīki uzlabojumi, kurus nevar veikt teju gatavā teksta autors - viņš ir noslīcis, atrasts izskalots krastā glaunā saliņā Martasvinjardā, kur uzslieta ekspremjera elegantā villa. Filmas tālākais sižets risinās, Spokam/Makgregoram mēģinot tikt galā gan ar tekstu, gan šī teksta oficiālo autoru neirotisko Ādamu Lengu, kurš tikko kļuvis par starptautiska skandāla centrālo objektu (viņš tiek apsūdzēts par atbalstu ASV Irākas kara operācijās un konkrēti gūstekņu spīdzināšanas sankcionēšanā), gan ekspremjera nīgro sievu nimfomāni (Olīvija Viljamsa) un koķeti liktenīgo sekretāri (Kima Ketrela no Seksa un lielpilsētas). Jo dziļāk Spoks iestieg tekstā, jo pārliecinošāk viņš atskārš, ka ticis ierauts lielās politikas un specdienestu spēlē, kurai par pirmo upuri jau kritis viņa jūras viļņu izskalotais priekšgājējs. Tāds spriegs stāsts, kuru Polaņskis izspēlē teju ar dižā Alfreda Hičkoka atturīgo eleganci un spriedzes dozēšanas virtuozitāti.
Hičkoka ēna
"Cik hičkokiski elegants trilleris!" šāda frāze "bija gaisā" pēc filmas pasaules pirmizrādes Berlīnē, un tā tas neapšaubāmi arī ir. Rēgu rakstnieks jau kļuvis par Romāna Polaņska pēdējo desmitgažu labāko darbu, kas atgādina, ka šī režisora XX gadsimta klasiķa statuss nav pārspīlēts. Īss atgādinājums: Polijā dzimušais Romāns Polaņskis pēc debijas filmas Nazis ūdenī (1962) Oskara nominācijas devās strādāt uz Rietumiem - uz Franciju, Lielbritāniju, arī Holivudu, kur tapa Polaņska izcilākais, arī šokējošākais darbs Rozmarijas bērns (1968), nedaudz vēlāk arī trilleris Ķīniešu kvartāls (1974). Par Holivudas slavu Polaņskis samaksāja dārgi - par vienu no 60. gadu nogales baisākajiem noziegumiem izvērtās viņa sievas aktrises Šāronas Teitas un viņu vēl nedzimušā bērna, un vairāku viesu slepkavība Polaņska īpašumā - pats režisors tobrīd bija Londonā. Pēc traģēdijas Polaņskis iegrima dziļā depresijā, 70. gadu vidū viņš tika apsūdzēts par sakaru ar nepilngadīgo, un tas joprojām ir ASV aktuālās tiesvedības pamats. Pēc apsūdzības uzrādīšanas Polaņskis no ASV aizbēga un dzīvoja Francijā kā Francijas pilsonis. Starp citu, Rēgu rakstnieka Amerika, kurā uz salas mīt britu ekspremjers Ādams Lengs, ir vistīrākā fikcija - filma ir filmēta Vācijā, arī slavenajā Bābelsbergas studijā, kur Polaņskis pirms gadiem filmēja savu Pianistu (2002), darbu, kas viņam atnesa labākā režisora Oskaru, kuru saņemt uz ASV viņš, protams, nebrauca.
Personiski, dramatiski
Rēgu rakstniekā var saskatīt arī ļoti personīgas un dramatiskas Polaņska biogrāfijas iezīmes - to sajūtu, kāda rodas, pēkšņi kļūstot par sliktas publicitātes, sliktas slavas upuri, nonākot sakairinātā preses uzmanības lokā. Tā pērnā gada rudenī notika ar pašu Polaņski, kurš negaidīti tika arestēts Šveicē, tā filmā notiek ar britu premjeru Ādamu Lengu, kurš no politiska līdera pozīcijas pēkšņi nokļuvis preses un arī tiesas vajāta noziedznieka statusā. Viņi abi nav bez vainas vainīgie - gan Polaņskis, gan filmas fikcija Ādams Lengs (lomas prototips ir britu ekspremjers Tonijs Blērs). Abi zina, ko ēduši. Taču šis personiskais un arī politiski aktuālais aspekts, īpaši Lielbritānijas kontekstā, padara Rēgu rakstnieku par kaut ko vairāk nekā "tikai" elegantu trilleri.