Savus cienītājus ir guvušas arī režisora agrākās filmas Uzak un Climates/Gadalaiki. Pat ja kādu kaitina "starptautisko festivālu" pieminējums, Džeilans ir viens no tiem vārdiem, kas apliecina - festivāli ir un paliek vienīgais tramplīns spilgtam autorkino, it īpaši, ja autors nāk no valsts, kuras kino nevar lepoties ar plašu popularitāti. Kino Džeilans (1959) debitēja
90.gadu vidū un kopš tā laika spilgti personificē autorības ideju - viņš ir ne tikai režisors, bet arī savu filmu scenārists, operators, producents, turklāt Gadalaikos - egoistiskas vīrieša smeldzes pilnā pusmūža krīzes drāmā, kurā galvenais varonis, protams, režisors, nespēj tikt galā ar savām sievietēm, - viņš spēlējis arī galveno lomu. (Šī ir filma - izņēmums, kurā Džeilans nav bijis operators - personības dalīšanās, atrodoties kameras skata laukā un pie tās, nav pa spēkam pat Džeilanam.)
Ja kompakti būtu jāraksturo šī turku režisora stils, es to nodēvētu par paštīksmīgu, kaut viņa daiļrades kaismīgi cienītāji droši salīdzina Džeilana apcerīgo lēnīgumu ar krievu ģēnija Andreja Tarkovska stilu. Manuprāt, Džeilans tā arī netiek pāri sava ietilpīgā ego apspēlei - spilgtākais piemērs ir filma Gadalaiki, kas patiesi spēj izsaukt feministisku niknumu, tā teikt, domas dalās. Lūk, citāti par filmu Trīs mērkaķi no divām recenzijām, kas publicētas pērn Kannu festivāla laikā: "Katrā festivālā ir pa filmai, kas ir spējīga nozombēt skatītāju, iesveļot tajā bezgalīgu apātiju," rakstīja izdevums Metro, kuram varbūt "slikti ar mākslas izpratni". Savukārt profesionāli orientētais Screen International slavēja Džeilana Trīs mērkaķus par atzīstamām novitātēm - režisors no sava izsmalcinātā ego eksponēšanas ir izkāpis pat… šķietama trillera, kaut meditatīva un ļoti lēna, teritorijā.
Filmas sākumā kāds ietekmīgs politiķis, braucot ar automašīnu, notriec cilvēku. Tā kā tuvojas vēlēšanas, par lielu atlīdzību viņš pierunā savu šoferi uzņemties vainu, arī izciest cietumsodu viņa vietā. Filmas darbība turpmāk fokusējas uz šofera ģimeni - tās noklusētajiem noslēpumiem un meliem. Kā noprotat pēc filmas nosaukuma, šajā ģimenē ir aktuāla japāņu līdzība par trim mērkaķiem, no kuriem viens ar ķepām aizsedzis acis, otrs - ausis, bet trešais - muti. Ar šo žestu pirmais mērkaķis saka - neko neredzu, otrs - neko nedzirdu, trešais - neko nestāstu.