Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +11 °C
Apmācies
Svētdiena, 27. oktobris
Lilita, Irita, Ita

Uzņems spēlfilmas „Golfa straume zem ledus kalna” pēdējo daļu

Rīgas kinostudijā no 10. līdz 19. februārim tiks uzņemta filmas „Golfa straume zem ledus kalna” pēdējā daļa – novele „Bēgšana”, kas stāsta par gleznu ar mītisko tēlu Lilitu, jūras ceļojumu un tālām zemēm. Filmā vienā mākslinieciskajā plaknē savijušies dažādu kultūru mīti, dažādas vides un laikmeti, vēstī Rīgas Kinostudijas pārstāvji.

Filmēšana pamatā notiks Rīgas kinostudijā, bet plānots, ka daļa filmēšanas varētu notikt arī Vecrīgā. Rīgas kinostudijā speciāli šīs filmas uzņemšanai top piecas dažādas dekorācijas – tostarp platforma ar kuģa kajīti jūras ceļojumam un kustīga platforma jūras ainu uzņemšanai. Latvijā tā ir unikāla, līdz šim nebijusi prakse veidot kustīgas dekorācijas filmu uzņemšanai. Uzņemšanas gaitā Rīgas kinostudija piedāvās Latvijas Kultūras akadēmijas un arī citiem studentiem, skolniekiem un jebkuram interesentam apmeklēt kinostudiju un iepazīties ar to, kā notiek filmas tapšana gan dekorāciju būvēšanas, gan filmēšanas laikā.Latvijas – Krievijas kopražojuma spēlfilma „Golfa straume zem ledus kalna” tiek uzņemta krievu valodā pēc franču rakstnieka Anatola Fransa darbu motīviem. Filmu veido trīs noveles – „Jūtu aberācija”, „Zaudējums” un „Bēgšana”. Tā ir savdabīga kolāža, ko veido vairāki mīlas stāsti, plaša mītisko tēlu kopa un divi idejiskie līmeņi – acīmredzamais un mītiskais. Visbeidzot tā ir mūžsena drāma starp Cilvēku un Dabu, kas ir nepiepildāma savās alkās radīt un iznīcināt. Visu darbu caurauž mīts par Lilitu, kas pēc mitoloģijas ir Ādama pirmā sieva – pirms Ievas. Ādams pameta Lilitu, neatzīdams viņu par sev līdzīgu. Lilitai nav dvēseles, viņa ir nemirstīga, viņa spēj mainīt veidolu, pieņemt dažādus vārdus, iegūt vīriešus neatkarīgi no viņu gribas un pamest viņus, nolemjot nāvei – fiziskai vai garīgai. Noveles „Bēgšana” darbība norisinās divās dažādās vidēs un laikos – 17. gs. Eiropā un Babilonā 2000. g. p.m.ē. Filma stāsta par rīdzinieku, mākslas darbu tirgotāju Teofiliusu, kurš, pametis sievu dzemdību priekšvakarā, dodas pie dižciltīga dāņa Bografa, līdzi ņemot gleznu ar mītiskās Lilitas atveidu. Jūras ceļojumā viņu pavada kapteinis, kas iemieso mītisko Hārona tēlu. Ceļojot uz Dāniju, Teofiliuss nonāk Babilonā - Bografa pilī Ēdenē, kur namzinē Nidā atpazīst Lilitu un iekrīt viņas ļaunumu un pievilcības valgos. Teofiliusa vienīgais glābiņš ir bēgšana no vietas, kur valda Lilita.Stilistiski filma „Golfa straume zem ledus kalna” veidota „mazo holandiešu” gleznieciskajā tradīcijā. Tās vizuālo struktūru raksturo zeltītas, sudrabotas un okera krāsas, caur logiem plūstoša gaisma, kas satumst telpu dziļumā, un vēsas monohromatiskas krāsas. Tas ļauj ironiskajām un groteskajām inversijām atklāties savdabīgā poēzijas gaismā.Jau septembrī Austrijas un Čehijas pilīs tika uzņemta noveles „Bēgšana” pirmā daļa, kas ataino notikumus Bografa Ēdenes pilī. Noveles trešo daļu plānots uzņemt pavasarī Maltā, kur pieejami īpaši paviljoni un mehānismi jūras ceļojuma ainu filmēšanai. Filmas galvenais iniciators Jevgēņijs Paškēvics, kas ir gan filmas scenārists, gan režisors, gan producents, darbojas komandā kopā ar Latvijas un Krievijas profesionāļiem – izpildproducentiem Kristianu Luhaeru, Antru Cilinsku, Sergeju Berdičevski, līdzproducenti Natāliju Ivanovu, operatoru Gintu Bērziņu, mākslinieku Jurģi Krāsonu, kostīmu mākslinieci Natāliju Zamahinu. Galvenās lomas – Teofiliusa – atveidotājs ir Somijas aktieris Ville Haapasalo, kas piedalījies filmās „Dzeguze”, „Nacionālo medību īpatnības” un pārējās cikla filmās. Citi lomu atveidotāji – Olga Šepicka (Latvija), Jurijs Curilo (Krievija), Jekaterina Migicko (Krievija), Jekaterina Vilkova (Krievija), Vaida Butīte (Lietuva), Kosts Smorgins (Lietuva). Filmas veidotāji - "Nida Filma".Filmas „Golfa straume zem ledus kalna” pirmā novele „Jūtu aberācija” uzņemta Rīgā jau 2000. gadā, bet otrā novele „Zaudējums” - Pēterburgā 2006. gadā.„Jūtu aberācija” darbība norisinās Rīgā un Palmīrā mūsdienu vidē. Tas ir stāsts par mākslinieku Franci un čigānieti Lolu, kura iemieso Lilitas maģisko burvību. Savukārt „Zaudējums” ataino Krievijas impēriju un Parīzi 19. gs. beigās un ir veidota barokāla ģimenes albuma stilā. Sižetisko līniju veido Krievijas šļahtiča Briļska mācītājam Safrakam veltīts stāstījums par savu dzīvi un kaisli pret aukstasinīgo Leilu, kas atkal ir viens no Lilitas atveidiem.Filmas „Golfa straume zem ledus kalna” pēcapstrāde tiks veikta Krievijā, un to iecerēts pabeigt 2010. gadā. Jevgēņijs Paškēvics atzīst: „Varētu gaidīt, ka šī filma ieinteresēs gan plašu skatītāju loku (tam tiek piedāvāti mīlas stāsti – pasakas), gan arī rafinētu publiku, kas gaida no kino estētisku un intelektuālu ceļojumu.”Filmu „Golfa straume zem ledus kalna” paredzēts izrādīt art house festivālos Eiropā un Krievijā. Pēc izrādīšanas festivālos filma viesosies kinoteātros, tiks izdota DVD, līdz sasniegs arī televīzijas skatītājus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja