Žaks Mesrins. Nāves instinkts

Bandīts un romantisks tēls, kuram sen jau bija laiks nokļūt uz ekrāniem, jo viņa, Francijai kaunpilnā Alžīrijas kara avantūras veterāna, ļoti pārtikušu buržuā atvases dzīvesstāsts ir tik kolorīts, ka brēktin prasījās pēc iemiesojuma mākslā. Bestsellers top cietumā Ne velti viņa ieslodzījumā sarakstītā grāmata Nāves instinkts kļuva par nacionālo bestselleru, kuru recenzēja valsts ietekmīgākie masu mediji, neraugoties uz tās autora slikto kriminālo slavu, faktiski persona non grata jeb ārpus likuma pasludinātā statusu. Likteņa ironija ir visa Mesrina dzīve — vecāki sapņoja, ka dēls turpinās paaudzēs kopto ģimenes rūpalu — leģendāro franču mežģīņu aušanas fabriku pārvaldīšanu, taču Žaks bija ietiepīgs un pēc armijas pieredzes (starp citu, valsts sankcionētas pirmās slepkavības viņš pastrādāja Alžīrā) nolēma pasūtīt mietpilsonībā (pa)grimušos senčus pupās un pats saviem spēkiem "iekarot pasauli". Viņš devās uz Parīzi un, kā pedagoģiski korekti nākas konstatēt, nokļuva ļoti sliktā kompānijā. Iepazinies ar Parīzes kriminālajām autoritātēm, kuras spietoja glamūros krogos, puslegālos spēļu namos un bordeļos, Žaks apliecināja sevi ne tikai kā ārkārtā pārdrošu un nekaunīgu, talantīgu zagli, kausli un šmaucēju, bet visai kolorīti izpaudās arī kā mīlpilns vīrietis, kurš ar dabisku ožu spēja atšķirt stilīgas, dārgas, modīgas mantas — briljantus, modes preces, antīkas lietas. Mesrins tika saukts par kriminālās pasaules Dioru — pat laupīt banku viņš devās, rūpīgi izvēlējies stilīgas drānas. Un, protams, no sievietēm viņš nevarēja ne atkauties — daudzas bagātu un ietekmīgu vīru sievas Mesrina dēļ bija gatavas nodot savu lauleņu biznesa noslēpumus un banku šifrus Žaka rokās (un to arī darīja). Banku laupīšana bija Mesrina vizītkarte, bet viņa firmas zīme — spēja izbēgt no cietuma — kļuva par leģendu. Tāpat kā fakts, ka viņš ārkārtīgi augstu vērtēja draudzību un uzticēšanos, un ne mazāk pārsteidzošais dāsnums — bieži vien Mesrins salaupīto naudu un dārglietas atdeva "labdarībai" — vienkārši izdalīja nabagiem. Rūpējas par PR Filmas Žaks Mesrins. Nāves instinkts (tās otrā daļa Žaks Mesrins. Valsts ienaidnieks nr.1 Rīgā skatāma no 19.decembra) pamatā ir paša noziedznieka memuāri. Citstarp, Mesrins bija ļoti izvēlīgs un rūpīgs sava PR tēla veidotājs: viņš, piemēram, varēja atteikties runāt ar žurnālistiem, ja tie iepriekš bija nepareizi citējuši viņa vārdus. Dažreiz viņš preses pārstāvjus pat piekāva, ja Žakam nebija paticis, ko šamie sarakstījuši. Preses darboņi nepalika parādā un dēvēja — ne bez zināmas sajūsmas devas — Mesrinu par glamūro nelieti. Protams, Mesrins sirga ar acīmredzamu mazvērtības kompleksu — vēlāk izrādījās, ka daudzus noziegumus viņš sev bija pierakstījis vai pat izfantazējis, arī viņa mačo un nenogurdināmā bohēmieša slava izrādījās stipri pārspīlēta, kaut gan trīs viņa mūža sievietes (to stāsti būs filmā) nenoliedzami saglabāja, kā smejies, mūžīgo uzticību, un tieši viņu dēļ, iespējams, Mesrins paveica lielāko daļu savu kriminālo varoņdarbu. Katrā ziņā savas dzīves laikā Mesrins kauju ar valsti par imi­džu uzvarēja — viņš bija kulta figūra, komiksu un simtiem reportāžu zvaigzne. Tas nekas, ka "dikti sliktais zēns".Izcilais Vensāns Kasels! Kas ir interesanti — patlaban populārākais Francijas aktieris Vensāns Kasels, kam konkurents spēj būt ja nu vienīgi Žans Reno, acīmredzami dievišķo Mesrinu un demonstrē viņu kā cieņu pelnījušu personību, kaut arī ar negatīvu, tomēr ļoti harismātisku auru. Pat ja viņš nolaupa cilvēkus (kā filmā kādu miljonāru), tad tikai tāpēc, ka viņi to ir pelnījuši — kā nabaga bagātnieks, kurš Mesrinu bija nepamatoti atlaidis no darba. Pret sievietēm vispār viņš izturas galanti, ne tā kā ciniķis Bonds — pārguļ un ļauj, lai tās novāc. Vienu nabaga prostitūtu viņš burtiski izrauj no pretīga arābu sutenera ķetnām. Citu — spāņu daiļavu, kas dāvāja Mesrinam trīs dēlus, lutina kā karalieni. Bet savu pašu, pašu lielāko mīlu Žannu (supermodeles un, izrādās, talantīgas aktrises Sesilas de Fransas formās) viņš — Žans! — dievina un gatavs uz visu tās dēļ, jo arī viņai ir talants uz noziegumiem. Viņš ir šarmants, asprātīgs, cool vecis. Cilvēcisks un katram tuvs — lūk, paradokss! Žaks Mesrins ir vīrieša ideāls, un šajā — globālās ekonomiskās krīzes laikā — viņa kriminālās aizraušanās lai kalpo mums visiem par labu paraugu! (Joks.) Francijā filmai (pirmajai no iecerētās triloģijas) par slavenāko franču noziedznieku ir kliedzoši panākumi, kas nozīmē, ka Mesrina recepte tiešām ir vērtīga. Lieki bilst, ka filmas režisors — arī Žans, tikai tālāk kā Fransuā Rišē — kinematogrāfiskās formas ziņā darbojies ne mazāk virtuozi par Marku Forsteru, svaigās bondiānas autoru. Bet Kasels pie saviem jau nospēlētajiem glamūrajiem neliešiem — Dobermana, Fransuā Tulūra jeb Nakts Lasas (virtu­ozais kapoeiras deju dancotājs, kas zaga Faberžē olu Oušena bandā) un krievu bandīta — pederasta Kirila, kurš tik neatvairāmi krieviski prasīja par Naomi Votsas varoni — a čto eto za bļa…? (D.Kronenberga filmā Austrumu solījumi) — var piepulcināt vēl vienu — šoreiz pašu, pašu foršāko! Īstu aristokrātu — līderi jeb, kā angļi teiktu, — charismatic criminal.