Kas Latvijā
2009. gadā ir strādnieks? Ne tikai tas, kurš rūpnīcā darina kādu
mašīnbūves detaļu. Ne tikai tas, kurš veic fizisku darbu – tā
sauktā zilā apkaklīte. Strādnieks mūsdienās ir arī tas, kurš
darbojas intelektuāli, jeb baltā apkaklīte. Kas galu galā ir ķirurgs,
policists, muzikants? Jebkurš no viņiem veic tiklab garīgu kā fizisku
darbu. Un kas ir mazais uzņēmējs? Bieži vien sekretārs, grāmatvedis,
melnā darba darītājs un menedžeris vienā personā. Tāpēc 21.
gadsimta strādnieku raksturo tikai pats darbs, nevis tā veids. Darbs,
kas parasti neizpaužas citu darba organizācijā vai kapitāla koncentrācijā.
Tā ir rīcība, kas ļauj pelnīt iztiku, izmantojot aroda prasmi.
Kādā situācijā šobrīd atrodas strādnieks Latvijā un kādas ir viņa perspektīvas nākotnē ?
Globālā krīze
sazobē ar Latvijas labējo politiku ir novedusi līdz stāvoklim, kad
darba cilvēks vairs nejūtas drošs par savu profesiju, savu ģimeni,
par izredzēm nākotnē. Vai nenāksies zaudēt darbu, vai valsts sniegs
iespējas atrast citu nodarbošanos, vai garantēs sociālo palīdzību?
Vai nebūs jāšķiras no mājokļa, ja nespēs nomaksāt kredītu,
nebūs jābendē veselība, atsakoties no ārstu apmeklējuma, jo arvien
skaļāk tiek draudēts ar dārgu maksas medicīnu, vai spēs izskolot
savus bērnus, jo augstskolās maksa par studijām celtin ceļas? Vai
jauniešu gribai un enerģijai būs lemts izpausties dzimtenē, jeb
arī piepildījums jāmeklē citās zemēs un tautās? Jautājums jautājuma
galā, un ne uz vienu šodien nav sniegtas konkrētas atbildes.
Darba darītājs
2009. gada Latvijā ir apmulsināts un nomākts. Ne viens vien spiests
gremdēties skumjās pārdomās par attīstības iespējām provinciālajā
Latvijā un sapņot par labāku dzīvi kādā citā Eiropas Savienības
valstī.
Mēs apzināmies,
ka reizēm ir jāsavelk ciešāk josta, krietni vairāk jānopūlas,
lai gūtu bagātu ražu, taču, lai censtos, pieliktu pūles ir jābūt
cerībām, ka darbam būs arī rezultāti. Jābūt ticībai, ka pēc
ziemas saliem tev nevis atņems pēdējo grasi, bet palīdzēs un iedod
graudus sējai.
Darba cilvēki
var būt pacietīgi, taču visam ir savs mērs, savas robežas!
Aicinu visus
darba cilvēkus, kuri grib un var būt noderīgi Latvijai un kuriem
nav svešs cilvēciskas solidaritātes princips, uz 1. maija sapulci
Esplanādē pie Raiņa!
Sīkāka informācija:http://www.lsdsp.