Bet šodien tāds domīgs kļuvu pēc Latvijas preses izskatīšanas. Latvieši pirmajās lappusēs piemin 1949.gadu un komunisma upurus. Latvijas krievu presē rūpīgi meklēju kaut vienu rindiņu. Velti. Neviena vārda. Zero. Nulle. Nada.
Čas toties reklāmraksts «Baltijas nacisms» autoru jaunajam garadarbam par to, kādu labumu padomju okupācija devusi Baltijai. Šovakar pirmizrāde, runāšot pats Raimonds Pauls.
Jā, un vēl plašs PR trim gluma paskata nekustamā īpašumu spekulantiem, kuri, ietērpušies vienkāršo kredītņēmēju aizstāvju mantijās, no zupas virtuves pieprasa vieglāku kredītu atlaišanu. Pirmkārt, sev, protams.
Krīze, izskatās, patiešām ir mūsu galvās.
Vai tiešām Latvijas krievu vairākums un mediji kā to spogulis tik ļoti pašidentificējas ar komunistu režīmu, ka baidās pat pieminēt par tā noziegumiem?
Vai tiešām Latvijas topošā «bijusī vidusšķira» ļaus par saviem runasvīriem kļūt «gāzi grīdā» tipa jampampiņiem?
Es gribu atbildēt «nē». Bet man par to vēl ir jāpārliecinās. Pajautāšu krievu tautības draugiem un līdzgaitniekiem ceļā uz «bijušo vidusšķiru».
Bet nu pietiks skumt par morāli. Iedvesmoja mani uzsaukums uz Lielo Talku un Mišela Obama, kura Baltā nama mauriņā sastādījusi dārzeņus. Es piedalīšos. Piekopšu apkaimi un iestādīšu kādu dārzeni. Kā sacīt jāsaka, katram gadījumam. Rudenī var noderēt pašdarināta organiskā pārtika. Tā ir veselīga. Un ļauj sabalansēt ģimenes budžetu pēc kredītmaksājuma eirās.