Ar kādām sajūtām pamodāties 1.janvāra rītā?

Ar apzinas sajutu, ka notiesat un pec iespejas taisnigak nosodit valdoso zaglu bandu TP,LC/LPP,ZZS, TB par Latvijas valsts izlaupisanu, iedzivotaju apzagsanu un nabadziba, posta ievesanu 17 gadu garuma. Pamodos ar domu, ka 13. janvari visi Latvijas iedzivotaji, beidzot, patrieks so zaglu, korumpantu valdoso kliki un ka, beidzot, Latvijas iedzivotaji izveidos sev sapratigu, izglitout, apzinigu cilveku valdibu,ka ievels saeima cilvekus kuri kalpos latviesu tautai, Latvijas valstij.

Ar pretigam!Steidzami jamaina valdiba!

Man jau nav jātēlo, jo es esmu. Jūs mani atmaskojāt, bet manuprāt tas, ko Jūs domājiet, ir cits Šopenhauers. Jums kā pa brīnumu, ir vairāki pazīstami cilvēki ar šādu uzvārdu. Es esmu no Eiropas pirms Kolumba laikiem, kad tomāti pie mums vēl nebija pazīstami, tātad mērce arī nē.

Mīļais cilvēciņ, beidz nu tēlot Šopenhaueru tomātu mērcē.

Es nezinu vai tava pārliecība tev ļauj, bet tāpēc vari izvēlēties, vai nu aizlūgt piedošanu par idiotiem kāds izrādās ABC, vai pasūti tos tur patālāk. Protams pieklājīgi, lai darot kā šie, nekļūtu tāds kā viņi.

Nav jau tik traki, bet Zigurds ir paštaisns un īgns, ja nepatīk vārds žultains. Pie kam bieži kļūdās apgalvojot blēņas, un, bet, kas vissliktākais, stūrgalvīgi neatbild uz konkrētiem jautājumiem, ko daudzi jautā. Brīvam cilvēkam vecumdienās nav problēmas pateikt par visu, kā to daudzi ir darījuši. Bet iekšēji nebrīvs stagnē savā paštaisnumā. Bet par mūziku nav vērts diskutēt, jo katram ir ctādāka šīs abstrakcijas uztvere. Man nav pat jādzird atskaņojumu, pietiek domās klausīties un emocionālais pārdzīvojums ir klāt, bet citam svarīga klātbūtne pie instrumenta, kas skan, lai garīgi rezonētu.

"Anglotaksis" vienkārši ir kautrīgs un nevēlas apžilbināt prastos ļautiņus ar atklājumu, ka viņa pilnais tituls ir grāfs fon Zirgenābolings no Jauntūplingu muižas...

Saņemies! Žultains esi tu, jo no rīta gribi kasīties, turklāt , izskatās, ka Tev nav ar ko parunāties, tamdēļ uzbrūc visiem pēc kārtas un izsaki šķietami viedus pārmetumpadomus. Bez tam Tev vēl ir arī identitātes problēmas - niks jau vien norāda uz smagu situāciju un neliecina arī par astprātību. Taisnība, protams, ir Zigurdam visā, ko viņš saka, un tiem, kam pašiem sava galva. Bet par rītu - tas bija lielisks. Un tāds ir arī 2. janvāra rīts. Tikai "anglosakši" pasauli osta caur gāzmasku. Pārējie to drīkst darīt, kā vēlas.

1. janvāra rītā nepamodos, jo pamodos pēcpusdienā. Saulīte taisās uz rietu ap 16, kas nozīmē tieši pēc manām "brokastīm". Ja taisnība, ka gadu pavadīsi tā kā iesāksi, tad laikam jāsecina, ka gads būs varen īss, jo diena sanāca paīsa. Tiesa gan vai tas uz labu vai ne man nav ne jausmas :) Laimīgu jauno 2009!

Es pamodos izgulējies, jo Jaunajam gadam vairs nebija spēka, sakarā ar to, ka iepriekšējā nakts tika pavadīta Jaungada ballei stipri līdzīgā pasākumā

Es taviem secinājumiem pilnīgi piekrītu, bet iesaku iedzert vēl otru glāzi optimismam, es jau to izdarīju!

Kad konjaka radītais labais noskaņojums pagaisa, parēķināju tālāk. Ja es būtu pircis tās pašas olas no tiešā ražotāja, es būtu samaksājis tikai 1,92 Ls, nevis 2,86 Ls. Tādējādi nostiprināju ciešu apņemšanos Jaunajā gadā iegādāties no tiešajiem ražotājiem visu, ko vien iespējams, bet pārējo iepirkt vairumā Vācijā. Domāju, ka pie šādas apņemšanās esmu nonācis nebūt ne vienīgais visā Latvijā, ar ko arī mūs visus apsveicu.

Tev arī laimīgu, Senais. Priecājos par Tevi. Bet Ieviņai varu tikai piebilst - ja mūzika aizkustina, tad salīdzināšana nenak ne prātā. Jo patiesa mūzika nāk no Dieva. Man patika Mārtiņa Brauna vārdi: "Mans nopelns jau tur mazs. Es esmu tikai instruments Viņa rokās." Protams, ne katram ir tā laime kļūt par šādu instrumentu. Un dīvaini, ka Dievišķu mūziku ir komponējuši un atskaņojuši arī žultaini, nīgri veči (Vāgners, Benijs Gudmens...)

Nav ne vainas - darbs ir, ienākumi arī nedaudz palielināsies, maziem solīšiem ceļu dzīves līmeni. Viss notiek.

Vispirms tradicionālioe laba novēlējumi 2009. Bet par Zigurdu Tev visticamāk taisnība, vienīgi ne katrs vientuļš kļūst žultains un īgns. Es ceru, ka tāds neesmu, kaut varen ilgi esmu nodzīvojis un no tā ilgi, pilnīgi vientuļš, saprasdams, kāpēc vientulības vārdā eremīti bija ar mieru pārtikt no siseņiem, kas diez vai garšoja. Es pateicos Dievam, ka Viņam ir labpaticies mani apveltīt ar tādu prātu (kā Ķencis lūdza lai dod kādu īpašu prātu mērniekiem), ka spēju saprast filozofiskās vientulības priekšrocības. Ka būtībā es nemaz neesmu un nevaru būt vientuļš, jo ar mani ir tas, kurš ir visur. Manās kļūdās un arī veiksmēs. Vienmēr.