Mūžībā devies Jānis Anmanis – viena no spilgtākajām un daudzpusīgākajām personībām Latvijas mākslā.
Daudzu mākslas nozaru pārstāvis, kura personālizstādi jau 1972. gadā apmeklēja 36 tūkstoši skatītāju. Mākslinieks ar savu enerģiju un degsmi aizrāva skatītājus un savā darbībā tiecās veidot līdzpilsoņiem citādu – brīvāku un pieejamāku – mākslas izpratni, kā arī veicināt aktīvu iesaisti mākslas procesos. Brīva darbošanās dažādos mākslas veidos – dzejā, mūzikā, vizuālajā mākslā – tika uzskatīta par būtisku vērtību personības attīstībā. Par mākslinieka, scenogrāfa un pedagoga aiziešanu mūžībā sēro Latvijas Mākslinieku savienība.
Jānis Anmanis bija cilvēks, kuram vienam pašam mākslas pasaulē bija vientulīgi. Jau kopš studijām Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) mākslinieks organizēja Bērnu fantāzijas akadēmijas nodarbības. Studējot LMA 2. kursā, kopā ar studiju biedru Laimoni Kivlenieku izveidoja vasaras praksi – Salacgrīvas vasaras zīmēšanas skolu bērniem (1966). Vasaras skolas labākie attēli un teksti tika publicēti bijušajā žurnālā Zīlīte. Bērnu radošās pašizpausmes uzmodināšana un izkopšana J. Anmanim kļuva par būtisku dzīves daļu.
Darbojoties Latvijas Mākslinieku savienībā līdzās Džemmai Skulmei un Gunāram Krollim, viņš veidoja leģendāro Mākslas dienu brīvo, radošo un atvērtības pilno gaisotni, kas iedvesmoja gan māksliniekus, gan skatītājus. Bijis Mākslas dienu rīcības komitejas priekšsēdētājs (1977, 1984). XX gadsimta 70.–80. gados aktīvi veicināja Mākslas dienu tradīcijas, organizējot Latvijas Mākslinieku savienības basketbola zibensturnīrus, kuros piedalījās radošo savienību un mācību iestāžu komandas un galvenais nosacījums bija unikāla komandas mākslinieciskā tēla prezentācija.
J. Anmanis 1969. gadā absolvēja LMA Rūpnieciskās mākslas katedru ar diplomdarbu Sienas gleznojums LMA ēdnīcai jeb Kafejnīca – šautuve Aleksandra Dembo vadībā.
Pēc LMA absolvēšanas no 1969. līdz 1970. gadam darbojies arī Rīgas kinostudijā un Dailes teātrī (šībrīža nosaukums).
LMA aizsākto skolēnu neformālās izglītības pedagoģisko praksi turpināja un kā pedagogs kopš 1976. gada piedalījās LPSR Izglītības ministrijas rīkotajās tēlotājmākslas olimpiāžu nometnēs Varavīksne kopā ar keramiķi Māru Linkaiti un scenogrāfu Pēteri Rozenbergu (1943–1995) u. c. 2007. gadā izveidoja Latvijas jauno talantu meistarklasi glezniecībā, 2008. gadā nodibināja Latvijas Bērnu un jauniešu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas Jāņa Anmaņa Jauno talantu atbalsta fondu. 2013. gadā māksliniekam piešķirta Margaritas Stārastes medaļa.
J. Anmaņa darbi ir izstādīti Japānā, ASV, Indijā, Francijā, Islandē, Vācijā un citās valstīs.
Īsi pirms savas 81. dzimšanas dienas mākslinieks saņēma Autortiesību bezgalības balvu, bet iepriekš viņa devums godināts ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Atvadīšanās no mākslinieka Jāņa Anmaņa notiks 14. novembrī plkst. 12.00, 1. Meža kapu kapličā, Aizsaules ielā 2, Rīga.